~eptem }ermones ad Mortuos Septiyi spredil):i mirusajiem. Sarakst!jis Basilids

Aleksandrija, pilseta, kur Austrumi sastop Rietumus

Sermo I

Mirusie atgriezas no jeruzalemes, kur neatrada to, ko mekleja. Vi:r;i !U­dzas ielaist tos un maclt, un ta es maclju vi:r;us:

ieklausaities! Es saku ar neko. Nekas ir tas pats, kas pilni:ba. Bezga!Iba tie vienlldz labi. Nekas ir tukss un pilns. Tikpat labi par neko jus varetu teikt ko citu, piemeram, nekas ir baits vai melns, tas ir vai nav. Bezgallgajam un muZigajam nav \pasibu, jo tam ir visas ipasibas.

Neko vai piln!bu mes devejam par PLEROMU. Taja izbeidzas domasana un esam!ba, jo mt1zigajam un bezgallgajam nav nekadu lpasibu. Taja nav neka, jo tad tas butu nos~irts no Pleromas un tam butu lpas!bas, kas to ka

kaut ko nosB:irtu no Pleromas. Pleroma ir viss un nekas: par Pleromu nav verts domat, jo tas nozlmetu

izformet pasam sevi. KREATURA ir nevis Pleroma, bet sevl. Pleroma ir Kreaturas sakums un

gals. Ta caurauz to, ka saules gaisma it visur caurauz gaisu. Kaut ari Pleroma caurauz visu, Kreatura taja nav lidzdallga, gluzi ka pilnigi caursp!d!gs l):er­menis nekjust nedz tumss, nedz gaiss no gaismas, kas to caurstravo.

Tacu mes pasi esam Pleroma, jo esam muziga un bezgali:ga daja. Tacu mes esam taja nevis lldzdallgi, bet gan bezgala att'ilinati no Pleromas -nevis telpiski vai laiciski, bet gan BUTISKI, jo but!ba ats~iramies no Pleromas ka Kreaturas, kuras ierobezotas telpa un laika.

Bet, ta ka esam Pleromas dajas, Pleroma ir ari musos. Ari vismazakaja punkta Pleroma ir bezgallga, muz!ga un visa, jo mazs un liels ir Ipasibas, kas taja saturas. Tas ir Nekas, kas visur ir viss un nepartraukts. Tadej es runaju par Kreaturu ka Pleromas daju tikai telaini, jo Pleroma patiesi nekur nav sadallta, jo ta ir Nekas. Ar! mes esam visa Pleroma, jo telaini Pleroma ir mazakais - vien pie:r;emti, ne esosi - punkts musos un bezgallgais debes­jums par mums. Bet kapec gan mes runajam par Pleromu, ja ta ir Viss un

Nekas?

leptem lermonel ad Mortuo1 43

Es runaju par to, lai saktu un atbr!votu jus no maida, ka kaut kur ara vai ieksa pastav kas no sakta gala pastavlgs un kaut ka noteikts. Viss ta sauktais pastavlgais un noteiktais ir tikai relatlvs. Vien parmai1;am pakjautais ir pa­stavlgs un noteikts.

Bet mainlgais ir Kreatura, tatad tikai ta ir pastavigais un noteiktais, jo tai ir lpaslbas, ta pati ir lpaslba.

Mes jautajam: ka radusies Kreatura? Radusas ir KreatUras, nevis Krea­tura, jo ta pati ir Pleromas !pasi:ba, gluzi ka nerad!Sana- muzigas Naves Ipas!ba. Kreatura ir vienmer un visur, Nave ir vienmer un visur. Pleromai ir viss, atS~irlba un neats~iriba. Ats~iriba ir Kreatura. Ta ir atS~irsana. Ats~irTha ir tas buti:ba, tapec ta ari ats~ir. Tapec cilveks atS~ir, jo vi:r;a butlba ir atSB:ir!ba. Tapec vi:r;s arl ats~ir Pleromas Ipaslbas, kas nepastav. Vi:r;s atS~ir tas iz savas butibas. Tapec cilvekam jaruna par Pleromas lpasi:bam, kas nepastav.

]Us sakat: kada jega par to runat? Pats tacu teici, nav verts par Pleromu do mat.

Es teicu jums to, lai atbrivotu no maida, ka var domat par Pleromu. ja atS~iram Pleromas Ipas!bas, mes runajam iz savas ats~ir!bas un par savu atS~irlbu un neko nepasakam par Pleromu. Tacu runat par musu ats~ir!bu ir nepieciesami, lai varetu sevi pietiekami atS~irt. Musu butlba ir ats~irlba. ]a neesam sai buti:bai uzticlgi, mes sevi pietiekami neatS~iram. Tapec mums jaatS~ir lpaslbas.

Jus jautajat: ko kaite sevis neatS~irsana? ]a neats~iram, mes nokjustam arpus savas butlbas un kr!tam neats~irlba,

kas ir cita Pleromas !paslba. Mes pasi kr!tam Pleroma un parstajam but Kreatura. Mes esam lemti izbeigties Nekur.

Ta ir Kreaturas Nave. Tatad mes mirstam tada mera, kada neatS~iram. Tapec Kreaturas dabiska tieksme ir versta uz ats~ir!bu, c1:r;u pret pirm­sakotnejo, bistamo vienad!bu. To sauc par PRINCIPIUM INDIVIDUATIO­NES. Sis princips ir Kreaturas butiba. Nota jus redzat, kapec neatS~irlba un neats~irsana ir lielas briesmas Kreaturai.

Tapec mums jaatS~ir Pleromas lpasibas. Ipaslbas ir PRETSTATU PARI, tadi ka

Iedarblgais un Neiedarb!gais Pilnlba un Tuksums Dzlvais un Mirusais Dazadais un Vienadais Gaisais un Tumsais Karstais un Aukstais Speks un Substance Laiks un Telpa Labais un ~aunais Skaistais un Nejaukais Viens un Daudzi u.c.

44 Kari16ultm Jung1

Pretstatu pari ir Pleromas 1paslbas, kas nepastav, jo savstarpeji izlldzinas. Taka pasi esam Pleroma, mums ari ir visas sis ipaslbas pasos; taka musu

butibas pamats ir ats~iri:ba, musu !pas1bas pastav ats~iribas varda un z1me,

tas nozlme: 1) lpaslbas musos ir savstarpeji ats~ir1gas un atdalltas, tapee tas ne-

izlldzinas, bet gan iedarbojas. Tapee mes esam pretstatu paru upuri.

Musos Pleroma ir sarauta; 2) 1pas!bas piemit Pleromai, un mums tas var but vai varam tas dzivot

tikai ats~ir!bas varda un noz1me. Mums jaats~ir sevi no !pas1bam.

Ats~irsana atbr1vo no tam. ]a tieeamies pee Laba un Skaista, mes aizmirstam savu but!bu; ats~irilia

pastav, un mes topam atdoti Plerornas ipasibam, kuras ir pretstatu pari. Mes eensarnies sasniegt Labo un Skaisto, bet vienlaikus aptverarn 1,-auno un Ne­jauko, jo Pleroma tas ir vi ens ar Labo un Skaisto. Bet, ja paliekarn uztieigi savai butibai, proti, ats~ir1bai, tad atS~irarn sevi no Laba un Skaista un ta atS~irarn ar! no 1,-auna un Nejauka, un rnes nekr1tarn Plerorna, proti, nekur un izzusana.

]Us iebilstat: tu teiei, ka Dazadais un Vienadais ar1 ir Plerornas 1pas1bas. Kagan ir, ja rnes tieeamies pee dazad!bas? Vai neesarn tad neuztielgi savai but!bai? Vai tad jakri1 ar1 vienadaja, ja tieearnies pee dazada?

jus nedrikstat aizrnirst, ka Pleromai nav ipasibu. Mestas redzarn domajot. Tieeoties pee dazadlbas vai vienad1bas, vai kadas eitas ipas1bas, jus tieeaties pee domam, kas jums pieplilst no Plerornas, proti, tieeaties pee dornam par neesosajarn Pleromas ipas1bam. Dzenoties pee s1m domam, jus atkal kritat Pleroma un vienlaikus sasniedzat dazadlbu un vienadlbu. Nevis jusu domas, bet gan ats~ir!ba ir but1ba. Tapee jums jatieeas nevis pee dazadibas, ka do­majat, bet gan PEC JUSU BUTIBAS. Pamata ir tikai viena tieksme, proti, tieksme pee savas butlbas. Ja jums butu sf tieksme, tad neko nevajadzetu zinat par Pleromu un tas 1pas1bam un, pateieoties pasu butibai, jus nonaktu pie pareiza mer~a. Bet, ta ka doma atsvesina no butibas, man ar1 jamaca jums zinat, ka varat savaldit savu domu.

Sermo II

Nakti mirusie staveja visgaram sienai un sauca: Par Dievu gribam zinat. Kur ir Dievs? Dievs ir miris? Dievs nav miris, vil}s ir tikpat dzivs ka ieprieks. Dievs ir Kreatura, jo

vi1,1s ir kas noteikts un tapee ats~iras no Pleromas. Dievs ir Pleromas ipasiba, un viss, ko teieu par Kreaturu, attiecas ari uz vi1,1u.

Tacu vi1,1s ats~iras no Kreaturas ar to, ka ir nenoteiktaks un nenosaka­maks par Kreaturu. Vi1,1s ir mazak ats~irigs par Kreaturu, jo vi1,1a buti:bas pamats ir iedarbiga Pilniba, un vien tada mera, kada ir noteikts un atS~irts, vi1,1s ir Kreatilra, un tada mera vi1,1s ir Pleromas iedarbigas Pilnibas iste-

noJums.

leptem lermone! ad Mortuo1 45 Viss, ko mes neatS~iram, iekri:t Pleroma un izli:dzinas sava pretstata.

Tapee, ja Dievu neats~iram, iedarbiga Piln1ba mums ir izbeigta. Dievs ir arT pati Pleroma, gluzi ka visniecigakaja radita un nerad1ta punkta

ir pati Pleroma. Iedarb1gais Tuksums ir Velna buti:ba. Dievs un Veins ir pirmas par Ple­

romu saukta N eka izpausmes. Viss vi ens, vai Pleroma ir vai nav, jo tas it visa pats izlldzinas. Ne ta Kreatura. Ikam Dievs un Veins ir Kreatura, tikam tie neizlldzinas, tie pastav viens otram iepretim ka iedarbigi pretstati. Mums nav nepieeiesams to esam!bas pieradijums, pietiek, ka mums aizvien par tiem jaruna. Ja ari: abu nebutu, Kreatura iz savas ats~iribas butibas aizvien tos ats~irtu no Pleromas.

Viss, kas atS~irsana tiek izs~irts no Pleromas, ir pretstatu pari, tapec Dievam vienmer pienakas ari: Veins.

Si nes~irtiba ir tik eiesa un, ka pasi esat pieredzejusi, ari jusu Dz!ve tik nes~irama ka pati Pleroma. Tas ir tapec, ka abi ir gauzi tuvu Pleromai, kura visi pretstati izlldzinas un top vieni.

Dievs un Veins tiek atS~irti caur pilno un tukso, rad!sanu un grausanu. IEDARBIGAIS ir tiem kopejais. Tos saista Iedarb1gais. Talab Iedarbigais stav pari abiem un ir Dievs par Dievu, jo apvieno piln!bu un tuksumu to iedarb!ba.

Tas ir Dievs, kuru jus nezinajat, jo Cilveki aizmirsa to. Mes devejam to varda ABRAKSS. Vivs ir vel nenoteiktaks par Dievu un Velnu.

Lai nos~irtu no virJa Dievu, mes devejam Dievu par HELI]U jeb Sauli. Abrakss ir iedarb1ba, nekas tam nav pretejs ka vien neiedarbe, tapee ta

iedarbiga iedaba izversas br1vi. Ne ta ar neiedarbi, talab ta nedarbojas prctl. Abrakss stav par Sauli un Velnu. Vi!fs ir neiespejama iespejam1ba, nedarblgi iedarbigs. Ja Pleromai butu butlba, Abrakss butu tas istenojums.

Vir,1s ir iedarb1ga patlba, nevis kada noteikta iedarb1ba, bet iedarb!ba vis par. Vi!fs ir neiedarblgi iedarbi:gs, jo vi11am nav nekada noteikta iedarblba. Ari vi11s ir Kreatura, jo ir ats~irigs no Pleromas. Saulei ir noteikta iedarblba, ar! Velnam, talab tie s~iet mums daudz iedar­

bigaki par nenosakamo Abraksu. Vi!fs ir Speks, Ilgme, Parmai!fa. Se mirusie sacela miizigu kr;adu, jo vir,li bija kristiesi.

Sermo III Mirusie apstaja visapkart ka migla no purviem un sauea: turpini runat

par visaugstako Dievu. Abrakss ir gruti izzinams Dievs. Vi1,1a vara ir vislielaka, jo Cilveks to

neredz. No Saules vil}s redz summum bonum, no Velna injinum malum, bet no Abraksa- visas noz!mes nenoteikto DZIVI, kas ir laba un )a una mate.

Dzive s~iet esam mazaka un vajaka par summum bonum, talab ari gruti iedomaties, ka Abrakss parspej pat sauli, kura tacu pati ir visu dzivibas speku izstarojosais avots.

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

46 Kari\Gmtavl Jung1

Abrakss ir saule un vienlaikus Tuksuma muzam uzsucosa r!kle, Velna

samazinata un sadalosa ri:kle. Abraksa vara ir divkarsa. Tacu jus to neredzat, jo jusu ads sis varas

pretstatlbas izlldzinas. Tas, ko saka Dievs Saule, ir dz!viba, tas, ko saka Veins, ir nave. Bet Abrakss teic svetlto un noladeto vardu, kas vienlaikus ir dzi:viba un

nave. Abrakss viena un taja pasa varda un darbiba rada paties!bu urn melus,

labo un jauno, gaismu un tumsu. Tapec Abrakss ir briesm!gs. Vil)S ir lielisks ka lauva taja br!di:, kad notriec savu upuri. Vil)S ir skaists

ka pavasara diena. Ja, vil)S ir pats lielais un mazais Pans. Vil)S ir Priaps. Vi!fs ir pagares monstrs, polips ar tukstos rokam, sparnota cuska, pati

ardi:sanas. Vir,1s ir zemakas sakotnes herrnafrodits. Vi1,1s ir Kungs par kurmjiern un vardem, kuras dz!vo uden! un izkapj

sauszeme, kuras pusdienlaika un pusnaktl dzied kori. Vil)s ir Piln!ba, kas savienojas ar Tuksumu. Vivs ir sveta parosanas, Vi1,1s ir mllestlba un tas nave, Vir,1s ir svetais un ta nodevejs. Vi1,1s ir dienas visgaisaka gaisrna un neprata dzijaka nakts. Redzet vil)u - aklums, lepazlt vir,m - slimlba, Pielugt vil)u- nave, Blties vil)a - gudr!ba, Nepretoties vi1,1am- atpest!sana. Dievs mit aiz saules, Veins mi:t aiz nakts. To, ko Dievs rada iz gaismas,

Veins ievelk naktl. Bet Abrakss ir pasaule, pati tas tapsana un izzusana. Ikvienam Dieva Saules davajumam velns uzliek savu lastu.

Viss, ko jus izlildzaties no Dieva saules, rada Velna darbu. Viss, ko jus radat ar Dievu sauli, dod Velnam darbi:bas speku. Tads ir briesm!gais Abrakss. Vi1,1s ir varenaka Kreatura, un vi1,1a Kreatura izb!stas pati no sevis. ViQs ir visizteiktaka Kreaturas pretruna ar Pleromu un tas neko. Vivs ir dela sausmas no mates. Vii,lS ir mates milestlba pret delu. Vil)S ir zemes sajusma un debesu nezellba. Vi1,1a sejas prieksa Cilveks sastingst. Vi1,1a prieksa nav nedz jautajuma, nedz atbildes. Vivs ir Kreaturas dz!ve. Vii,Js ir Ats~irlbas darbiba.

le~tem lermone1 ad Mortuol

Vi1,1s ir cilveka mllestlba. Vil)s ir cilveka valodosana. Vil)s ir gaisma un cilveka ena. Vi1,1s ir vijosa lstenlba. Se mirusie gaudoja un plosljas, jo vi1,1i bija nepiln!gi.

Sermo IV

Kurnedami mirusie pild!ja telpu un teica: stasti mums, noladetais, par Dieviem un Velniem.

47

Dievs Saule ir augstakais labums, Veins ir pretstats, luk, jums divi dievi. Tacu pastav daudz augsta labuma un smaga jaunuma, un tostarp pastav

divi dievvelni, viens ir DEGOSAIS, bet otrs - AUGOSAIS. Degosais ir EIWSS liesmas veidola. Notiesajot ta spid. Augosais ir DZIVIBAS KOKS, tas zajo, augot vairodams dz!v!bas speku. Eross uzliesmo un tadejadi mirst, bet Dz!v!bas koks aug lenam un pasta-

vigi cauri neskaitamiem laikiem. Labais un jaunais savienojas liesma. Labais un jaunais savienojas koka augsme. Dz!ve un mllest!ba sava dievis~uma ir savstarpeji pretstatltas. Neaptverams ka zvaigznes kungs ir dievu un velnu skaits. lk zvaigzne ir dievs, un ik telpa, ko pilda zvaigzne, ir velns. Bet visa

tukspiln!ba ir Pleroma. Visa darb!ba ir Abrakss, vienigi ne!stais ir tam pretejs. Galvenie dievi pavisam ir cetri, jo cetri ir Pasaules dimensiju skaits. Viens ir sakums, Dievs Saule. Otrais ir Eross, jo tas savieno divus un izplatas laisticlamies. Tresais ir dz!v!bas Koks, jo tas pilda telpu ar ~erme1;iem. Ceturtais ir Velns, jo tas atver visu aizverto; tas izjauc visu noformeto un

~ennenisko; vil)s ir gravejs, kura viss kjC1st par neko. Labi man, jo dots iepaz!t dievu daudzumu un ats~irlbu. Bedas jums, ka so

nesavienojamo daudzumu aizstajat ar vienu Dievu. Taclejadi jus radat neiz­pratnes ciesanas un Kreaturas izkropjojumu, jo tas butiba un tieksanas ir ats~ir!ba. Ka gan varat hut uztic!gi savai buti:bai, ja daudzo velaties padar1t par vienu? Tas, ko nodarat dieviem, notiek ari: ar jurns. ]Us tapsiet padari:ti visi vienadi, un ta ari jusu but!ba top izkropjota.

Vienlldz!ba valda neba de! Dieva gribas, bet gan dej Cilveka gribas, jo dievu ir daudz, bet cilveku - nedaudz. Dievi ir vareni un spej izturet savu daudzveid!bu, jo, lldzigi zvaigznem, tie mit vientullba un atrodas milz!ga attaluma cits no cita. Cilveki ir vaji un nespej izturet savu daudzveid!bu, jo tie dz!vo vienkopus un tiem nepieciesama koplba, lai izturetu savu Ipatumu. Dej atpest!Sanas es macu jurns atstumt!bu, un tamdej pats esmu kjuvis atstumtais.

48 Karll6mtm Jung1

Dievu daudzskaitllgums atbilst cilveku daudzskaitrigumam. Neskaitamie dievi gaida uz cilvektapsanu. Neskaitamie dievi ir bijusi

cilveki. Cilveks ir lldzdallgs dievu butiba, vi1;s nak no dieviem un iet uz Dievu. Ka nav verts domat par Pleromu, ta nav verts godinat daudzos dievus.

Vismazak verts godinat pirmo Dievu, iedarbigo pilnibu un summum bonum. Ar savam lugsnam nevaram neko pievienot un neko at11emt, jo iedarb!gais Tuksums visu norij sevl. Gaisie dievi veido debesu pasauli, ta ir daudzkarsa un bezgallgi paplasinas un palielinas. Tas augstakais kungs ir Dievs Saule.

Tumsie dievi veido zemes pasauli. Ta ir vienkarsa un bezgaligi samazinas. Tas zemakais kungs ir Veins, menesgars, zemes pavadonis, kas mazaks,

aukstaks un mirusaks par zemi. Debesu un zemes dievu vara nav nekadas atSl):ir1bas. Debesu dievi palie-

lina, zemes - samazina. Abejadais virziens ir neizmerojams.

Sermo V

Mirusie J~irdza un sauca: maci mums, mu\~i, par Baznicu un sveto kopibu. Dievu pasaule izpauzas gar!gaja un dzimumiskaja. Debesu dievi paradas

garigaja, zemes - dzimumiskaja. Garigais saQ.em un aptver. Tas ir sievisl$"-s, un tapec mes to devejam par

MATER COELESTIS, debesu mati. Dzimumiskais rada un veido. Tas ir viris~s, un tapec to devejam par FALLU, zemes tevu. VIriesa dzimumiskums ir vairak no zemes, sievietes dzimumiskums ir vairak no debesim. Viriesa garigums ir vairak no debesim, tas iet uz lielako.

Sievietes gar!gums ir vairak no zemes, tas iet uz mazako. Meligs un velnis~igs ir viriesa gar!gums, kas iet uz mazako. Meli:gs un velnis~Igs ir sievietes garigums, kas iet uz lielako. Katrs dodas uz savu vietu. V!rietis un sieviete viens otram top par velnu, ja nes~ir savu gar!go ceju,

jo Kreatiiras biitlba ir atS~iriba. V1riesa dzimumiskums iet uz zemigo, sievietes dzimurniskums iet uz garigo.

VIrietis un sieviete vi ens otram top par velnu, ja nesl):ir savu dzimumiskumu. Virietis iepaz!st mazako, sieviete - lielako. Cilveks ats~ir sevi no gar!ga un dzimumiska. Gar!go vi11s deve par Mati

un novieto starp debes!m un zemi. Dzimumisko vi11s deve par Fallu un novieto starp sevi un zemi, jo Mate un Falls ir parcilveciski demoni un dievu pasaules izpausmes. Mums vil)i ir iedarbigakie demoni, jo tuvu rada musu biltibai. Ja jus neats~irsiet sevi no dzimumiska un gariga un neuzlilkosiet tos ka biltlbas virs un ap jums, kritlsiet tam ka Pleromas ipasibas. Garigums un dzimumiskums nav jilsu ipasibas, nav lietas, kas ir jilsu Ipasuma un kuras aptverat, jus esat to Ipasuma, tie aptver jus. jo tie ir vareni demoni, dievu izpausmes formas, tapec tas ir lietas, kas sniedzas arpus jums un pastav pasas par sevi. Nav neviena, kuram butu garigums pats par sevi vai dzimumiskais

leptem lermonel ad Mortuo1 4q pats par sevi, ikviens atrodas zem gariguma un dzimumiskuma likuma. Tapec neviens nevar izvairlties no siem demoniem. Jums jauz!Uko tie ka demoni, kas kopejs un b!stams, ka kopeja nasta, ko jums uzlikusi dz!ve. Ta, liik, ar! dz1ve jums ir kopeja lieta un briesmas, gluzi ka dievi, bet pirmam kartam jau Abrakss.

Cilveks ir vajs, tapec tam nepieciesama kopiba; ta ir kopiba nevis mates, bet gan .Falla zime. Neviena kopiba nav ciesanas un slimiba. Kopiba ikviena ir saraustit!ba un izs~iSana.

Ats~iriba ved uz vienpatibu. Vienpatlba versta pret koplbu. Tacu de) cil­veka vajuma iepretim dieviem un demoniem unto neparvaramajam likumam ir nepieciesama koplba. Tapec kopibu ir tik daudz, cik nepieciesams, - neba de) dieviem, bet gan cilveka dej. Dievi spiez jus but kopii. Tik, cik spiez, tik kop!bu ari nepieciesams, bet parejais ir no )auna.

Koplba ikviens pakartojas citiem, lai saglabatu kopibu, jo pieciesama.

ta ne-

Vienpatlba izkartojas par citiem, lai ikviens nokjutu pie sevis pasa un noverstu verdz!bu.

Kopiba noz!m!ga attur!ba, vienpatlba- izs~erd!ba.

Koplba ir dzlles, vienpatiba augstums. Patiesais mers kop!ba attlra un saglaba, patiesais mers vienpatiba att!ra un vairo. Kopiba mums sniedz siltumu, vienpatiba mums sniedz gaismu.

Sermo VI

Dzimumiska demons tuvojas musu dveselei ka cuska. Ta dajeji ir cilvek­dvesele un saucas domu velme.

Gar1ga demons nolaizas musu dvesele ka baits putns. Tas dajeji ir cilvek­dvesele un saucas velmes doma.

Cilska ir zemes dvesele, da)eji demoniska dvesele, gars un rada miruso gariem. Udz!gi tiem, ta klimst ap zemes lietarn un panak, lai to vai iekairina mi:1su kares. Ci:1ska ir sievis~as iedabas un vienrner mekle tadu miruso sabiedrlbu, kas saist!ti ar zemi, mekle tadus, kas nav atradusi ceju uz vienpatlbu. Cilska ir mauka un maukojas ar velnu unjaunajiem ta ir jauns titans un mokoss gars, kas vienmer pavedina uz vissliktako kop!bu. Baltais putns ir cilveka da)eji debes~a dvesele. Ta uzturas pie Mates un reizumis nolaizas. Putns ir v!ris~a un iedarb!ga don1a. Tas ir un vientujs, Mates vestnesis. Tas lido augstu virs zemes. Tas clava vienpatlbu. ViJ~s nes vesti no talajiem, no tiem, kas aizgajusi uz prieksu un kas ir Tas uznes musu vardu rviatei. Vi1;a aizludz, vil)a br1dina, tac.u tai nav varas