Mani Spikeri3

7/22/2019 Mani Spikeri3

1/41

1.Administratv procesa jdziens.

Administratv procesa tiesbas krtba, k, izejot administratv procesa stadijas, varpankt materilo tiesbu normu pilngu stenoanu, ts ir tiesbas, kas nosaka administratvslietas virzbu .Administratv procesa tiesbas k zintne ir teortisko zinanu kopums paradministratvo tiesbu subjektiem, viu kompetenci, darbbas krtbu, par administratvs lietasizsprieanu un ar lmumu uzrakstanas un kontroles krtbu. Administratv procesa tiesbas

kalpo par informcijas bzi administratvi procesulo normu formulanai.Administratvajiem procesiem piemt ne tikai visas juridisko procesu pazmes, bet arpatnbas:

1. t ir mrtiecga valsts izpildvaras subjektu darbba;2. valsts administrcijas darbba ir vrsta uz konkrtu, tai uztictu lietu izlemanu

saska ar likumiem;3. valsts administrcijas darbbu pilngi, detalizti, preczi regul administratvs

tiesbas preczk to administratvi procesuls normas;4. administratvie procesi parasti ir vienkrki no procedras viedoka. Lietas var

izskatt rakstiski vai mutiski.Ar administratvo procesu visbiek lietot nozm saprot administratvo aktu izdoanas,

apstrdanas un prsdzanas krtbu.

2. Administratv procesa btba un veidi.(pa rtdienu noskaidrou unpapildinu!!!)

Administratv procesa ties btba ir tiesas kontrole pr iestdes izdota administratvakta vai iestdes faktisks rcbas tiesiskumu vai lietderbas apsvrumiem rcbas brvbasietvaros, k ar privtpersonas publiski tiesisko pienkumu vai tiesbu noskaidroana un no

publisko tiesbu lguma izrietoo strdu izskatana.Tiesa administratvaj proces, pildot savus pienkumus, pati objektvi noskaidro lietas

apstkus un dod tiem juridisku vrtjumu, izskatot lietu saprtg termi.Tiesa administratvaj proces noskaidro:1) vai administratvais akts un iestdes faktisk rcba atbilst likuma noteikumiem un

citm tiesbu normm;2) vai tiesbu normas un publisko tiesbu lgums dod administratv procesa dalbniekam

noteiktas tiesbas vai uzliek pienkumus;3) publisko tiesbu lguma atbilstbu tiesbu normm, t spk esambu un izpildes

pareizbu.

3. Administratv procesa mri un uzdevumi.

Uzdevumi:1)nodroint demokrtiskas, tiesiskas valsts pamatprincipus, it seviicilvktiesbu, ievroanu konkrts publiski tiesiskajs attiecbs starp valsti un

privtpersonu2)pakaut neatkargas, objektvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvarasdarbbas, kuras attiecas uz konkrtm publiski tiesiskajm attiecbm starp valsti un

privtpersonu;3)nodroint tiesbu normu tiesisku, preczu un efektvu piemroanu publiskitiesiskajs attiecbs.

1


2/41

4. Administratv procesa principi. (APL 5.-14.p.)

P- kdas teorijas, mcbas vai zintnes, k ar cilv. prliecbas un darb. vado ideja,pamatnoteikums. TP- pamatideja, uz kuru balsts t-bu sistma, valsts un sabiedrisk krtba, t,kas nosaka valsts varas un sab-as attstbas modeli un virzienus, k ar nosaka, kdas bs sab-asun valsts attiecbas un attstba nkotn. AT principi ir pamats, lai piemrotu normu vai T aktu

pc analoijas, vai piemrotu pau principu. Administratvaj proces atbi1stoi Administratv

procesa likumam piemro dus principus:1) personas tiesbu ievroanas- AP, pai pieemot lmumu pc btbas, iestde untiesa piemrojamo tiesbu normu ietvaros veicina personas tiesbu un tiesisko intereuaizsardzbu; 2) vienldzbas- Pastvot viendiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstkiem,iestde un tiesa pieem viendus lmumus (pastvot atirgiem faktiskajiem vai tiesiskajiemlietas apstkiem, atirgus lmumus) neatkargi no administratv procesa dalbniekudzimuma, vecuma, rases, das krsas, valodas, reliisks prliecbas, politiskajiem vai citiemuzskatiem, socils izcelans, tautbas, izgltbas, socil un mantisk stvoka, nodarboansveida un citiem apstkiem. 3) tiesiskuma- Iestdes un tiesas rcbai jatbilst tiesbu normm.Iestde un tiesa darbojas normatvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras varizmantot tikai atbilstoi pilnvarojuma jgai un mrim; 4) TN saprtgas piemroanas- Iestdeun tiesa, piemrojot tiesbu normas, izmanto tiesbu normu interpretcijas pamatmetodes(gramatisko, sistmisko, vsturisko un teleoloisko metodi), lai sasniegtu taisngko unlietdergko rezulttu; 5) Patvaas aizlieguma- Administratvo aktu un tiesas nolmumu var

pamatot ar faktiem, kuri ir nepiecieami lmuma pieemanai, un no tiem izrietoiemobjektviem un racionliem juridiskiem apsvrumiem; 6) Tiesisks pavbas- Privtpersona var

paauties, ka iestdes rcba ir tiesiska un konsekventa. Iestdes kda, kuras pieauanprivtpersona nav vainojama, nedrkst radt privtpersonai nelabvlgas sekas. 7) Likumaatrunas- Privtpersonai nelabvlgu administratvo aktu izdot vai faktisku rcbu veikt iestdevar uz Satversmes, likuma, k ar uz starptautisko tiesbu normas pamata. MK not. vai

pavaldbu saistoie noteikumi var bt par pamatu dam administratvajam aktam vai faktiskaircbai tikai tad, ja Satversm, likum vai starptautisko tiesbu norm tiei vai netiei ir ietverts

pilnvarojums MK, izdodot noteikumus, vai pavaldbm, izdodot saistoos noteikumus, tajosparedzt dus administratvos aktus vai faktisko rcbu. Ja Satversme, likums vai starptautiskotiesbu norma ir pilnvarojusi MK, tad MK savukrt ar noteikumiem var pilnvarot pavaldbas.

(piem, principu prkpj ceu policists, kur uz uzdotu jautjumu atbild nevis pamatojoties uzlikumu, bet pasaka: Es t saku!) 8) Demokrtisks iekrtas- Iestde un tiesa, piemrojottiesbu normas, apsver, vai privtpersonai nelabvlgs administratvais akts vai faktisk rcba irnepiecieami demokrtisk sabiedrb, lai aizsargtu citu privtpersonu tiesbas, demokrtiskovalsts iekrtu, sabiedrbas drobu, labkljbu vai tikumbu. 9) Samrguma- Labumam, kosabiedrba iegst ar ierobeojumiem, kas uzlikti adrestam, ir jbt lielkam nek via tiesbuvai tiesisko intereu ierobeojumam. Btiski privtpersonas tiesbu vai tiesisko intereuierobeojumi ir attaisnojami tikai ar nozmgu sabiedrbas labumu. 10) Likuma priorittes-Privtpersonai labvlgu administratvo aktu, kas regul tiesisks attiecbas demokrtiskaisabiedrbai un valsts iekrtai btiski svarg jautjum (vrda un preses brvba, domas, apziasun reliisks prliecbas brvba, pulcans un biedroans brvba, k ar politisk sistma),iestde var izdot uz Satversmes vai likuma pamata. (piem., finansjuma pieirana kdam masu

mdijam, polit.partijai vai bazncai).11) Procesul taisnguma- Iestde un tiesa, pieemotlmumus, ievro objektivitti un dod procesa dalbniekiem piencgu iespju izteikt savuviedokli un iesniegt pierdjumus. Amatpersona, par kuras objektivitti var pastvt pamatotasaubas, nepiedals lmuma pieeman. J.Briede vl izdala dus AP principus: atbilstba likumamrim, objektivittes un taisnguma, atkltuma, tiesbas bt uzklaustam, prstvbas un

paldzbas princips.

5. Administratv procesa tiesiskais reguljums

Administratvo procesu regul rjie normatvie akti, Iekjie normatvie akti unstarpptautisks tiesbu normas.

rjais normatvais akts ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi unpavaldbu saistoie noteikumi, k ar starptautiskie lgumi.

2


3/41

Iekjais normatvais akts ir tiesbu akts, kuru publisko tiesbu subjekts izdevis ar mrinoteikt savas vai sev padotas institcijas iekjs darbbas krtbu vai izskaidrot kda rjnormatv akta piemroanas krtbu sav darbbas jom (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).

Starptautisko tiesbu norma ir Latvijai saistoi starptautiskie lgumi, starptautisksparau tiesbas un starptautisko tiesbu visprjie principi.

(APL 15.pants.) Iestde un tiesa administratvaj proces piemro rjos normatvosaktus, starptautisko tiesbu un Eiropas Savienbas (Kopienu) tiesbu normas, k ar visprjos

tiesbu principus.Iestde un tiesa ievro du rjo normatvo aktu juridisk spka hierarhiju:1) Satversme;2) likums un Satversmes 81.panta krtb izdotie Ministru kabineta noteikumi;3) Ministru kabineta noteikumi;4) pavaldbu saistoie noteikumi.Starptautisko tiesbu normas neatkargi no to avota piemro atbilstoi to vietai rjo

normatvo aktu juridisk spka hierarhij. Ja konstat pretrunu starp starptautisko tiesbu normuun tda paa juridisk spka Latvijas tiesbu normu, piemro starptautisko tiesbu normu.

Eiropas Savienbas (Kopienu) tiesbu normas piemro atbilstoi to vietai rjo normatvoaktu juridisk spka hierarhij. Piemrojot Eiropas Savienbas (Kopienu) tiesbu normas, iestdeun tiesa em vr Eiropas Kopienu Tiesas judikatru.

Visprjos tiesbu principus piemro, ja attiecgo jautjumu neregul rjais normatvaisakts, k ar lai interprettu normatvos aktus.

Ja konstat pretrunu starp dada juridisk spka tiesbu normm, piemro to tiesbunormu, kurai ir augstks juridiskais spks.

Ja konstat pretrunu starp vienda juridisk spka visprjo un specilo tiesbu normu,visprjo tiesbu normu piemro tiktl, ciktl to neierobeo specil tiesbu norma.

Ja konstat pretrunu starp vienda juridisk spka rjiem normatvajiem aktiem, piemrojaunko rjo normatvo aktu. Noteicos ir rj normatv akta pieemanas datums.

Ja konstat pretrunu starp vienda juridisk spka jaunku visprjo un vecku specilotiesbu normu, vecko specilo tiesbu normu piemro tiktl, ciktl ts mris nav pretrun ar

jaunks visprjs tiesbu normas (normatv akta) mri.Iestde un tiesa nedrkst atteikties izlemt jautjumu, pamatojoties uz to, ka is jautjums

nav noregults ar likumu vai citu rjo normatvo aktu (iestu un tiesu juridisks obstrukcijas

aizliegums). Ts nedrkst atteikties piemrot tiesbu normu, pamatojoties uz to, ka tiesbunorma neparedz piemroanas mehnismu, ka tas nav pilngs vai nav izdoti citi normatvie akti,kas tuvk regultu attiecgs tiesbu normas piemroanu. Tas neattiecas tikai uz gadjumu, kadnav izveidota vai nedarbojas iestde, kurai tiesbu norma ir jpiemro vai citd veid

jpiedals ts piemroan.(APL 16.pants) Iekjais normatvais akts ir saistos tam publisko tiesbu subjektam, kas

o aktu izdevis, k ar im publisko tiesbu subjektam padotajm institcijm. Privtpersonmiekjais normatvais akts nav saistos.

Ja iestde konstat pretrunu starp iekjiem normatvajiem aktiem, t piemro to aktu,kuru izdevusi institucionli augstka iestde. Ja iestde konstat pretrunu starp iekjiemnormatvajiem aktiem, kurus izdevusi institucionli augstka iestde un funkcionli augstkaiestde, t piemro to aktu, kuru izdevusi funkcionli augstka iestde.

Ja iestde konstat pretrunu starp iekjos normatvajos aktos ietverto vienda juridiskspka visprjo tiesbu normu un specilo tiesbu normu, visprjo tiesbu normu piemro tiktl,ciktl to neierobeo specil tiesbu norma.

Ja iestde konstat pretrunu starp viena publisko tiesbu subjekta izdotiem iekjiemnormatvajiem aktiem, t piemro jaunko aktu. Noteicos ir normatv akta pieemanasdatums.

Tiesvedba administratvaj liet notiek pc tm administratv procesa tiesbu normm,kuras ir spk lietas izskatanas, atseviu procesulo darbbu vai tiesas sprieduma izpildanaslaik.

4. Administratv procesa dalbnieki. (APL 25.-40.p.)

3


4/41

Administratv procesa dalbnieki ir: 1) iesniedzjs; 2) iestde, kuras lietvedb iradministratv lieta; 3) adrests; 4) tre persona; 5) tiesbu subjekts, kuram ir tiesbas bt par

privtpersonas tiesbu un tiesisko intereu aizstvi; 6) pieteicjs; 7) atbildtjs; 8) prstvis.Iesniedzjs ir privtpersona, kura grieas iestd, lai nodibintu, groztu, konstattu vai

izbeigtu konkrtas publiski tiesisks attiecbas. Par iesniedzju uzskatma ar privtpersona,kuras tiesbu vai tiesisko intereu aizstvanai lieta uzskta pc tiesbu subjekta iesnieguma.Gadjumos, kad publisko tiesbu subjekts (publisko tiesbu juridisk persona ts orgna vai cita

tda institucionla veidojuma person, kuram piemt administratvi procesul rcbspja: 1) LR;2) pavaldba u.c. atvasinta publisko tiesbu juridisk persona) var bt AA adrests vai to varskart faktisk rcba, k ar citos rj normatvaj akt noteiktajos gadjumos iesniedzjs var btar publisko tiesbu juridisk persona. Iesniegumu iestdei var iesniegt vairki iesniedzji(ldziesniedzji) un katrs ldziesniedzjs proces piedals patstvgi. Ldziesniedzji var uzdotlietas veanu vienam no sava vidus vai vienam kopjam prstvim. Iestdes procesuls darbbasun lmumi, ieskaitot AA, nodibina, groza, konstat vai izbeidz tiesisks attiecbas ar katruldziesniedzju atsevii. Katrs ldziesniedzjs savas procesuls tiesbas, it sevii tiesbasapstrdt un prsdzt procesuls darbbas un AA, var izmantot neatkargi no prjiemldziesniedzjiem.

Adrests ir privtpersona, attiecb uz kuru izdots AA vai veikta (tiks veikta) faktiskrcba. Publisko tiesbu subjekts var bt administratv akta adrests vai to var skart faktiskrcba gadjumos, kad tas atrodas saldzinm situcij ar privtpersonu un konkrtaj gadjumir pakauts tdiem paiem tiesbu priekrakstiem k privtpersona.

Tre persona. Par treo personu AP var bt privtpersona, kuras tiesbas vai tiesisksintereses attiecgais AA var ierobeot vai kuru var skart tiesas spriedums liet. Publisko tiesbusubjekts var bt par treo personu gadjumos, kad tas atrodas saldzinm situcij ar

privtpersonu, kura var bt par treo personu AP, k ar tad, ja tas noteikts rj normatvajakt. Treajai personai AP dalbnieka statusu pieir ar iestdes vai tiesas lmumu pc s

personas iesnieguma. Treo personu var pieaicint piedalties liet ar pc AP dalbnieka vaitiesas iniciatvas. Uz treo personu attiecas administratv procesa dalbnieku procesulstiesbspjas un rcbspjas noteikumi. Lmumu par tres personas pielaianu iestd persona,adrests vai iespjamais adrests var apstrdt 7 dienu laik pc tam, kad lmums attiecgajai

personai paziots vai citdi kuvis zinms, augstk iestd, bet, ja augstkas iestdes nav vai tir MK, prsdzt ties. Augstkas iestdes lmumu 7 dienu laik var prsdzt ties. Tiesas

lmums nav prsdzams.Tiesbu subjekts, kuram ir tiesbas bt par privtpersonas tiesbu un tiesiskointereu aizstvi.Publisko tiesbu subjektam vai privto tiesbu juridiskajai personai ir tiesbasiesniegt iestd iesniegumu vai ties pieteikumu, lai aizstvtu privtpersonas tiesbas untiesisks intereses. is T-bu subjekts var iepazties ar lietas materiliem, pieteikt noraidjumus,dot paskaidrojumus, iesniegt pierdjumus, piedalties pierdjumu prbaudan, iesniegtlgumus, apstrdt un prsdzt AA vai faktisko rcbu, k ar izdart citas likum paredzts

procesuls darbbas. Ja t-bu subjekts atsaks no iesnieguma vai pieteikuma, ko tas bijaiesniedzis, tas neatem privtpers., kuras tiesbu vai tiesisko intereu aizstvanai iesniegumsvai pieteikums iesniegts, tiesbas prast, lai iestde vai tiesa lietu izskata pc btbas. Ja t-busubjektam un privtpersonai, kuras tiesbu vai tiesisko intereu aizstvanai iesniegums vai

pieteikums iesniegts, ir atirgi viedoki par procesa virzbu vai par lietu pc btbas, noteicoais

ir privtpersonas viedoklis.Pieteicjs - ir privtpersona, kura grieas ties, lai t veiktu kontroli pr iestdes izdotaAA vai iestdes faktisks rcbas tiesiskumu vai lietderbas apsvrumiem rcbas brvbasietvaros, lai izlemtu par publisko tiesbu lguma spk esambu vai izpildi vai ar konstattu

privtpersonas publiski tiesiskos pienkumus vai tiesbas. Par pieteicju uzskatma arprivtpersona, kuras tiesbu vai tiesisko intereu aizstvanai lieta ierosinta pc tiesbusubjekta pieteikuma. Pieteikumu var iesniegt privtpersona, kuras tiesbas vai tiesisks interesesir aizskartas vai var tikt aizskartas. Liets par publisko tiesbu lguma spk esambu vai izpildigadjumos, kad publisko tiesbu subjekts var bt administratv akta adrests vai to var skartfaktisk rcba, k ar citos rj normatvaj akt noteiktajos gadjumos pieteicjs var bt ar

publisko tiesbu juridisk persona. Pieteikumu iestdei var iesniegt vairki iesniedzji(ldziesniedzji) un katrs ldziesniedzjs proces piedals patstvgi. Ldziesniedzji var uzdotlietas veanu vienam no sava vidus vai vienam kopjam prstvim. Tiesas nolmumu pieemattiecb uz katru ldzpieteicju atsevii. Katrs ldzpieteicjs savas procesuls tiesbas varizmantot neatkargi no prjiem ldzpieteicjiem.AP dalbnieku procesulo tiesbu premana.Ja kds no administratv procesa dalbniekiem liet izstjas (fizisks personas nve, juridisks

4


5/41

personas izbeigans u.c.), iestde vai tiesa var aizstt o administratv procesa dalbnieku arvia tiesbu prmju. To var dart jebkur procesa stadij. Tiesbu prmjam visas darbbas,kas izpildtas proces ldz via iestans brdim, ir tikpat obligtas, k ts bija personai, kurastiesbas premtas.

Atbildtjs- ir LR, pavaldba vai cita atvasinta publisko tiesbu juridisk persona.Atbildtja pus pieaicina iestdi, no kuras pieteicjs prasa attiecgu rcbu, vai citu institciju, jatas noteikts normatvaj akt. Ja pieteicjs liet par publisko tiesbu lguma spk esambu vai

izpildi ir publisko tiesbu juridisk persona, atbildtjs var bt ar privtpersona.Prstvis var bt jebkura rcbspjga fizisk vai juridisk persona. AP dalbnieksproces var piedalties ar prstvja paldzbu vai starpniecbu. Par prstvi nevar bt persona: 1)kura nav sasniegusi pilngadbu vai likum paredztaj krtb ir atzta par rcbnespjgu; 2)kurai ar tiesas spriedumu atemtas tiesbas vest citu personu lietas; 3) kura taj pa lietsniegusi juridisko paldzbu citam AP dalbniekam. Ja konstatts kds no diem apstkiem,iestde vai tiesa du personu lietas izskatan nepielai. Iestdi AP nevar prstvt vai iestdes

pus procesuli darboties nevar persona: 1) kurai konkrtaj liet rodas vai var rasties intereukonflikts; 2) par kuras objektivitti pastv pamatotas aubas. AP dalbnieks, pamatodams savulgumu, var rakstveid lgt iestdi vai tiesu nomaint personu, kura piedals liet iestdes pus.Iestde lmumu sakar ar du lgumu pieem 7 dienu laik. Ja lgumu noraida lmums parnoraidjumu izsniedzams rakstveid. 7 dienu laik pc tam, kad lmums attiecgajai personai

paziots vai citdi kuvis zinms, to var apstrdt augstk iestd, bet, ja augstkas iestdes navvai t ir MK prsdzt ties. Augstkas iestdes lmumu 7 dienu laik var prsdzt ties.Tiesas lmums nav prsdzams. Prstvbas noformana. 1) Fizisks personas prstvbunoform ar notarili apliecintu pilnvaru. Fizisk persona var pilnvarot savu prstvi armutvrdos iestd vai ties uz vietas. Iestde o pilnvarojumu noform rakstveid, un

pilnvarotjs to paraksta, bet tiesas sd dotais mutvrdu pilnvarojums ierakstms tiesas sdesprotokol. 2) Personu apvienbas prstvbu noform ar notarili apliecintu pilnvaru vaiapliecina ar lgumu, no kura izriet attiecgs personas tiesbas bez paa pilnvarojuma prstvt

personu apvienbu. 3) Juridisks personas vai iestdes prstvbu noform ar rakstveida pilnvaruvai apliecina ar dokumentiem, no kuriem izriet amatpersonas tiesbas bez paa pilnvarojuma

prstvt juridisko personu vai iestdi. 4) Vecki, adopttji, aizbildi un aizgdi uzrdaiestdei vai tiesai dokumentus, kas apliecina viu tiesbas. 5) Ja administratv procesadalbnieks pats piedals liet, viam ir tiesbas uzaicint juridisks paldzbas snieganai

zvrintu advoktu. Advokta pilnvarojumu d gadjum apliecina orderis. Pilnvarojums vestlietu dod prstvim tiesbas prstvam vrd izpildt visas procesuls darbbas, izemotdarbbas, kuru izpildanai likums prasa pau pilnvarojumu. Prstvamais var katr laik atsaukt

prstvim doto pilnvarojumu, paziodams par to rakstveid vai mutvrdos. Iestde opaziojumu noform rakstveid, bet tiesa ieraksta tiesas sdes protokol. Prstvim ir tiesbasatteikties no lietas veanas, par to laikus rakstveid paziojot prstvamajam un iestdei vaitiesai.

6.Administratv procesa subjekti.

Administratvaj proces subjekti ir divu veidu subjekti: publisko tiesbu subjekti unprivto tiesbu subjekti.:

publisko tiesbu subjekti (Administratvi procesul tiesbspja piln apjom piemt:1)Latvijas Republikai k skotnjai publisko tiesbu juridiskajai personai; 2)pavaldbai un citaiatvasintai publisko tiesbu juridiskajai personai.) Citiem publisko tiesbu subjektiemadministratvi procesul tiesbspja piemt liets, kas attiecas uz jomm, kurs tie saska arlikumu darbojas sava patstvg budeta ietvaros.) Publisko tiesbu juridisks personas vrdrkojas piekritgais orgns, iestde (amatpersona) vai cits pilnvarots tiesbu subjekts. Publiskotiesbu subjektam, kuram piemt administratvi procesul tiesbspja, td pa apjom piemtar administratvi procesul rcbspja, un t vrd rkojas iestde (amatpersona) vai cits

pilnvarots tiesbu subjekts.privto tiesbu subjekti jeb privtpersonas (Administratvi procesul tiesbspja

atzstama vienldzgi fiziskajm un privto tiesbu juridiskajm personm. Administratviprocesul tiesbspja atzstama ar personu apvienbai, ja personas ir saisttas ar pietiekami

5


6/41

noturgu saikni, lai sasniegtu noteiktu mri, un personu apvienbai ir noteikta lmumupieemanas krtba)

Administratvi procesul rcbspja ir: 1)pilngadgai rcbspjgai fiziskajai personai;2)privto tiesbu juridiskajai personai; 3)personu apvienbai, kurai ir atzstama procesultiesbspja.)

Ts fizisks personas procesuls tiesbas, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kuraatzta par rcbnespjgu, steno s personas likumiskais prstvis.

Ts fizisks personas procesuls tiesbas, kura sasniegusi vecumu no 15 ldz 18 gadiem,steno s personas likumiskais prstvis. ds liets iestde vai tiesa uzaicina piedalties arattiecgo nepilngadgo personu.

Likum noteiktajos gadjumos nepilngadg persona ir tiesga patstvgi stenot savasprocesuls tiesbas un izpildt pienkumus. Ja likums nepilngadgai personai, kas sasniegusi 15gadu vecumu, pieris tiesbas patstvgi griezties iestd, tai ir tiesbas administratvo aktu vaiiestdes faktisko rcbu patstvgi prsdzt ties. d liet pc iestdes vai tiesas ieskata var

pieaicint s personas likumisko prstvi, lai vi sniegtu tai paldzbu lietas vean.Privto tiesbu juridisks personas lietas ved ts orgns vai pilnvarota persona.Personu apvienbas lietas ved ts lgumiskais prstvis vai pilnvarota persona

7. Administratv procesa stadijas un to raksturojums.Teorij ar administratvs lietas izskatanas stadijm saprot administratvs lietas

virzbu caur atseviiem valsts prvaldes iestu un privtpersonu attiecbu posmiem,katr no tiem administratv procesa dalbniekam veicot noteiktu rcbu.Tiei ar stadiju paldzbu tiek paredzta valsts prvaldes iestdes rcba, kad, izskatot

administratvo lietu, privtpersona var plnot savu turpmko rcbu attiecbs ar valsts prvaldesiestdi. Administratvs lietas izskatan var izdalt das stadijas: 1) administratvs lietasierosinanas; 2) nepiecieams informcijas ieganas; 3) administratv akta izdoanas; 4)

administratv akta izpildes; 5) administratv akta apstrdanas; 6) administratv aktaprsdzanas stadija. Administratvs lietas ierosinanas stadija. Administratvo lietuiestd ierosina: 1) uz iesnieguma; 2) uz iestdes iniciatvas; 3) uz augstkas iestdes rkojumavai citas institcijas ziojuma pamata. Administratvs lietas izskatana ir saistta ar lietas

piekritbas un pakautbas noteikumiem. Izvrtjot lietas piekritbu, ir jnoskaidro: 1. Vai iestdeiir tiesbas risint administratvi tiesiskus jautjumus? 2. Vai tas atbilst iestdes nozareskompetencei? 3. Vai t ir kompetenta risint konkrto jautjumu? Ja iesniegums nav iesniegts

pc piekritbas, institcija var o iesniegumu nepieemt (tas attiecas uz mutvrdu iesniegumiem).Par to iesniedzjam nekavjoties izdod rakstveida izziu, kur nordta ar iestde, kurai lieta ir

piekritga. Institcija, kur iesniedzjs vrsies, var ar iesniegumu pieemt un nogdt iestdei,kurai lieta ir piekritga. Ja ds iesniegums atstts pa pastu, attiecg institcija 7 dienu laik tonosta pc piekritbas, paziojot par to iesniedzjam. Jem vr, ka iestdei, kurai lieta ir

piekritga, jpieem personas iesniegums ar tad, ja t uzskata, ka iesniegums nav pareizinoformts vai pamatots. Jem vr, ka iesniegumam k juridiskam dokumentam ir raksturgaformas un satura vienotba. Visas dokumentam izvirzms prasbas var iedalt: formlajs unneformlajs. Iesniegumam izvirzts formls prasbas ir adresta norde, prasjums, parakstsutt. Neformls prasbas izriet no attiecg jautjuma btbas. Administratvo lietu sadaljumustarp vienas kompetences iestu dadiem lmeiem sauc par administratvs lietas pakautbu,kas var bt teritorila (piem., nodoku lietas ir VID kompetenc, bet konkrt lieta jizskata tsteritorilajai struktrvienbai) vai priekmetiska (piem., iestdes sastv ir struktrvienbas araurku specializciju, kas izskata attiecgs lietas).

Ir vairki iesnieguma izstrdei raksturgi posmi, kuriem vajadztu pievrst uzmanbu,rakstot iesniegumu:1)dokumenta adresta izvle (precza iesnieguma adresta izvle nosakaiesnieguma stilu, valodas precizitti un skaidrbu); 2)dokumenta kopjs struktras izveide,materila sistematizcija un argumentu izkrtoana pa atsevim nodam; 3)dokumenta tekstarakstana. Ir nozmgi tekstu strukturt un lietot sadaljumu apakpunktos. Jo sks teksts, jolielka cerba, ka lastjs to izlass ldz galam. Mazk nozmgu informciju jnorda pielikum.Jizvairs rakstt garus teikumus, jo tas padara tekstu grti uztveramu; 4) iespjamo seku

6


7/41

prognozana un analze. Pieredzjis valsts kalpotjs, saemot un virspusji iepazstoties ariesniegumu, liel mr redz, kda izskatsies uz to sniegt atbilde. Tpc, rakstot iesniegumu,ir jparedz, kda bs atbilde uz to; 5) teksta prbaude. Nevajag pieaut stila un pareizrakstbaskdas.

Nepiecieams informcijas ieganas stadija. Pc tam, kad iestde uzsk A lietasizskatanu, tiek noteiktas amatpers., kuras piedalsies A akta izstrdan. Amatpers. ir

pienkums informt par savu personisko ieinterestbu attiecgaj liet. Ja tas netiek darts,

amatpersona var tikt saukta pie disciplinratbildbas. Jebkur lietas dalbnieks ir tiesgs lgtattiecgas amatpersonas atstdinanu no lietas izskatanas, ja viam ir informcija paramatpersonas personisko ieinterestbu. Admin. institcijai paai ir pienkums savkt visusmaterilus un dokumentus, kas nepiecieami lietas izskatanai. Iegstot info, iestde varizmantot visas tiesisks metodes: iegt info no AP dalbniekiem, lieciniekiem, ekspertiem un nocitm institcijm, k ar ar apskates, dokumentu un cita veida pierdjumu paldzbu. Ja iestdeinepiecieam info ir citas institcijas rcb, iestde to iegst pati, nevis pieprasa no APdalbniekiem. Lietas izskatanas gait iestdei ir jievro personas datu un komercnoslpumaaizsardzba. Ja nepiecieam info satur zias par fizisks pers. privto dzvi (p.k., tautba,

pilsonba, dzvesvieta, sodmba, reliiskie vai politiskie uzskati u.c.), iestde paskaidroprivtpersonai, uz kda normatv akta pamata un kdam mrim iestde s zias vlas iegt, kar to, vai privtpersonai s zias saska ar rjo normatvo aktu jsniedz obligti vai tosniegana ir brvprtga. Pusm ir tiesbas iepazties ar lietas materiliem, jo administratvinstitcija biei iegst info, kas nav pieejama ieinterestajm pusm. AP dalbniekam ir t-basiepazties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkur procesa stadij un iestdei rakstveidiesniegtais viedoklis jpievieno lietai. Atteikumu pusei izteikties var pieaut tikai specilosgadjumos, kas administrcijai jpamato.

Administratv akta izdoanas stadija. Pc nepiecieamo faktu konstatanas un APdalbnieku uzklausanas iestde nekavjoties izvrt lietas apstkus un pieem lmumu: 1) parlietas izbeiganu faktu trkuma d (lmumu par lietas izbeiganu iestde pazio iesniedzjam,k ar citiem AP dalbniekiem, ja tie bijui aicinti izteikt savu viedokli. o lmumu kadministratvo aktu var apstrdt un prsdzt visprj krtb; 2) par lietas izbeiganu sakar arto, ka administratv akta izdoana nav lietderga ja piemrojam TN pieir iestdei tizdoanas izvles tiesbas; 3) par administratv akta izdoanu ja piemrojam TN paredz, kaadministratvais akts ir jizdod vai ar pieir iestdei izdoanas izvles tiesbas. Gadjum, ja

administratvais akts attiecas uz abstraktu personu loku, valsts prvaldes iestdei ir tiesbas topublict preses izdevum un nodroint, lai visas ieinterests puses par to vartu izteikties. Lieladaa administratvo aktu tiek izdota pc administrcijas iniciatvas. d gadjum publiskaiinstitcijai ir pienkums pirms da akta izdoanas informt visas personas, uz kurm tas varattiekties. Administratv akta izdoanas termii. Ja administratv lieta ierosinta uz iesnieguma

pamata, iestde pieem lmumu par administratv akta izdoanu vai lietas izbeiganu 1 mnealaik no iesnieguma iesnieganas dienas, ja normatvaj akt nav noteikts sks termi. Jaobjektvu iemeslu d 1mnea termiu nav iespjams ievrot, iestde to var pagarint uz laiku,ne ilgku par 4 mneiem no iesnieguma iesnieganas dienas, par to paziojot iesniedzjam. Janepiecieama ilgstoa faktu konstatcija, lmuma pieemanas termiu ministrijas valstssekretrs vai pavaldbas administrcijas vadtjs, bet, ja iestde neatrodas MK padotb, iestdesvadtjs ar motivtu lmumu var pagarint ldz gadam, par to paziojot iesniedzjam. Lmumu

par termia pagarinanu var apstrdt un prsdzt. Tiesas lmums nav prsdzams. APL irnoteikts, ka steidzamos gadjumos iesniedzjs var vrsties iestd ar motivtu iesniegumu, ldzotizdot administratvo aktu sasint termi. Iestde du iesniegumu nekavjoties izskata un

pieem rakstveida lmumu. Atteikuma gadjum lmumu nekavjoties pazio iesniedzjam. olmumu var apstrdt un prsdzt. Tiesas lmums nav prsdzams.

Administratv akta izpildes stadija.Administratvais akts sk darboties, ja tas nav ticisapstrdts vai ja administratv akta apstrdana neparedz administratv akta spk stansatlikanu. Uz administratv akta spk esambu darbojas administratv akta spk esambas

prezumpcija, saska ar kuru administratvais akts tiek pildts tik ilgi, kamr to atce institcija,kas to ir izdevusi vai tas kd cit veid zaud savu spku. Kdaini administratvi akti irnelikumgi un nepareizi administratvie akti. Nelikumgi administratvi akti ir tie, kurus izdodot,ir prkpts likums vai likumpamatots akts. Nepareizs administratvs akts tiei neprkpj likumuvai likumpamatotu aktu, bet nodara kaitjumu sabiedrbas interesm. Administratv akta kdavar bt btiska un nebtiska. Sakar ar to akts var tikt atcelts pilnb vai daji. Atseviasadministratvaj akt pieauts kdas var tikt ar novrstas. Tas var tikt darts: a) labojotadministratvo aktu (piemram, ja ir prrakstans kda);b) izmainot administratv akta

7


8/41

saturu, labojot atsevias akta daas.Ir ar tdi administratvi akti, kuri satur tik btiskas kdas,kuras nav iespjams izlabot, tpc ds administratvais akts nevar radt nekdas juridiskas sekas.Pie diem administratvajiem aktiem var tikt izdalti: 1) spk neesoi administratvie akti tiekatzti par spk neesoiem no to pieemanas bra, jo tajos ir pieautas tik nopietnas kdas, kanevar pat slaicgi radt jebkdas juridiskas sekas. Par spk neesoiem aktiem var tikt uzskattiar akti, kurus piemusi institcija, kuras kompetenc nav du tiesbu, vai akti, kuru satursaicina izdart NN; 2) anult paredzami administratvi akti satur tdu kdu, kuru nevar izlabot;

tomr tie darbojas, kamr kompetenta institcija to aptur. Par anuljamiem aktiem tiek uzskattiakti, kuri satur nepatiesas zias un akti, kurus institcija nevarja izdot bez citas administratvasinstitcijas piekrianas, ja tas bija paredzts likumdoan.

Administratv akta apstrdanas stadija. Administratvo aktu, ar kuru persona navapmierinta, var apstrdt augstk institcij vai prsdzt ties. APL nosaka, ka iesniegums paradministratv akta apstrdanu aptur t darbbu no bra, kad iesniegums saemts iestd.Piemram, tiek saemts personas, kura izmantojusi savas konstitucionli nostiprints tiesbasvrsties iestd, iesniegums, kur tiek apaubts bvniecbas fakta tiesiskums. Saska ariepriekminto, iesniegums par bvataujas izsnieganas prettiesiskumu izraisa bvataujasdarbbas apturanu, kamr notiek iesniegum minto faktu prbaude. Tas savukrt izraisa

palielintas bvniecbas izmaksas un pagarins termi bves nodoanai ekspluatcij. Aktaprskatanas gadjum iespjams izdot ar nelabvlgku aktu k skotnjo. Pretj gadjumtreajai personai apstrdt adrestam labvlgu, bet treajai personai nelabvlgu aktu, nebtuiespjams, jo, ja adrestam izdotais administratvais akts nevartu bt nelabvlgks, tas nevartukt labvlgks treajai personai. Par treo personu AP var bt privtpersona, kuras tiesbas vaitiesisks intereses attiecgais administratvais akts var ierobeot vai kuru var skart tiesasspriedums liet. Ja administratvais akts stjies spk un kuvis neapstrdams, iestde pc savasiniciatvas var uzskt AP no jauna taj pa liet, ja tai kuvui zinmi vai pieejami jauni

pierdjumi, kas var bt par pamatu adrestam labvlgka administratv akta izdoanai nekspk esoais administratvais akts. AP no jauna taj pa liet var uzskt iestde, kurai lieta ir

piekritga no jauna ierosintaj AP neatkargi no t, kura iestde izdevusi attiecgo administratvoaktu skotnj AP.

Administratv akta prsdzanas stadija. aj stadij var izdalt vairkus btiskusposmus, kas saistti ar jautjuma izskatanu ties. Administratv akta prsdzanas stadijasposmi ir pieteikuma pieemana, pieteikuma izskatana un iespjam lmuma pieemana. Ja

adm.akts izdots rakstiski un nelabvlgi ietekm attiecgs personas t-bas, brvbas vai tiesisksintereses, tam jsatur norde uz iespjm to prsdzt, k ar termiu, kur to var izdart. Jaadministratvais akts tiek prsdzts, tiesai parasti jvrt iestdes procesa pdj (apstrdanas)stadij pieemtais lmums. Gadjum, ja is lmums neietver visu tiesisko attiecbu analzi, bettikai dau, tiesai jvrt ar skotnjos lmumos ietvertais pamatojums. Tomr vissadministratv procesa stadijs pieemto lmumu kopums uzskatms par vienu administratvoaktu, par noteicoo uzskatot augstk iestd pieemto formuljumu.Uz tiesu jaicina iestde,kas piemusi lmumu apstrdanas stadij. Persona var vrsties ar pieteikumu ties, ja: 1) irizpildta apstrdanas procedra augstk iestd, bet persona nav apmierinta ar lmumu; 2)iestdei, kas izdevusi adm.aktu, nav augstks iestdes vai tas ir MK; 3) likums nosaka iespjuuzreiz (bez apstrdanas procedras) griezties ties; 4) prsdz iestdes faktisko rcbu. K ar

personai ir t-bas iesniegt pieteikumu ties ar tad, ja uzliktie pienkumi vai tiesbas ir

neizprotami. Administratv tiesa strdu risinanas gadjumos kontrol iestdes izdot adm.aktavai faktisks rcbas tiesiskumu un pamatotbu, k ar noskaidro personas publiski tiesiskopienkumu un t-bu saturu un apjomu. Pieteikums tiesai ir iesniedzams rakstveid, taj nordot:1) tiesas nosaukumu; 2) pieteicja, via prstvja v.uzv., adresi. Ja pieteicjs ir jurid.pers., tadnorda nosaukumu, re.nr.un jurid.adresi; 3) iestdes nosaukumu un adresi; 4) pieteikuma

pamatu un pierdjumus, kas ir via rcb; 5) prasjumu; 6) prasjuma summu, ja taj ietvertsprasjums atldzint zaudjumus; 7) pievienoto dokumentu sarakstu; 8) sastdanas vietu unlaiku. APL nosaka 2 pieteikuma iesnieganas termius: 1) 1 mnesis: - no dienas, kad stjiesspk lmums par apstrdto adm.aktu; - ja augstkas iestdes nav vai t ir MK; 2) 1 gads: jaadm.akt nav nordts, kur un kd termi to prsdzt; - prsdz iestdes faktisko rcbu, jatermia ierobeojumu nenosaka citi likumi vai MK not. Lietu ties var izskatt mutvrdu unrakstveida proces. Mutvrdu process notiek, kad piedals abas puses, uzaicints personas,tiesnesis u.c.dalbnieki. Rakstveida process notiek, kad tiesa izskata iesniegtos rakstiskosmaterilus, izvrt tos un dod savu nolmumu. Rakstveida process notiek tad, ja abas puses tam

piekrt un ja ir visi nepiecieamie materili, lai tiesa vartu objektvi izskatt lietu. Adm.lietu pc

8


9/41

btbas izskata 1.instances Administratv rajona tiesa. Apelciju izskata Administratvapgabaltiesa. Kasciju- Augstk tiesa.

8. Administratvais process iestde- visprjs raksturojums.Administratvs lietas ierosinanas stadija. Administratvo lietu iestd ierosina: 1) uz

iesnieguma; 2) uz iestdes iniciatvas; 3) uz augstkas iestdes rkojuma vai citas institcijasziojuma pamata. Administratvs lietas izskatana ir saistta ar lietas piekritbas un pakautbasnoteikumiem. Izvrtjot lietas piekritbu, ir jnoskaidro: 1. Vai iestdei ir tiesbas risintadministratvi tiesiskus jautjumus? 2. Vai tas atbilst iestdes nozares kompetencei? 3. Vai t irkompetenta risint konkrto jautjumu? Ja iesniegums nav iesniegts pc piekritbas, institcijavar o iesniegumu nepieemt (tas attiecas uz mutvrdu iesniegumiem). Par to iesniedzjamnekavjoties izdod rakstveida izziu, kur nordta ar iestde, kurai lieta ir piekritga. Institcija,kur iesniedzjs vrsies, var ar iesniegumu pieemt un nogdt iestdei, kurai lieta ir piekritga.Ja ds iesniegums atstts pa pastu, attiecg institcija 7 dienu laik to nosta pc piekritbas,

paziojot par to iesniedzjam. Jem vr, ka iestdei, kurai lieta ir piekritga, jpieem personasiesniegums ar tad, ja t uzskata, ka iesniegums nav pareizi noformts vai pamatots. Jem vr,ka iesniegumam k juridiskam dokumentam ir raksturga formas un satura vienotba. Visasdokumentam izvirzms prasbas var iedalt: formlajs un neformlajs. Iesniegumam izvirztsformls prasbas ir adresta norde, prasjums, paraksts utt. Neformls prasbas izriet noattiecg jautjuma btbas. Administratvo lietu sadaljumu starp vienas kompetences iestudadiem lmeiem sauc par administratvs lietas pakautbu, kas var bt teritorila (piem.,nodoku lietas ir VID kompetenc, bet konkrt lieta jizskata ts teritorilajai struktrvienbai)vai priekmetiska (piem., iestdes sastv ir struktrvienbas ar aurku specializciju, kasizskata attiecgs lietas).

Ir vairki iesnieguma izstrdei raksturgi posmi, kuriem vajadztu pievrst uzmanbu,rakstot iesniegumu:1)dokumenta adresta izvle (precza iesnieguma adresta izvle nosakaiesnieguma stilu, valodas precizitti un skaidrbu); 2)dokumenta kopjs struktras izveide,

materila sistematizcija un argumentu izkrtoana pa atsevim nodam; 3)dokumenta tekstarakstana. Ir nozmgi tekstu strukturt un lietot sadaljumu apakpunktos. Jo sks teksts, jolielka cerba, ka lastjs to izlass ldz galam. Mazk nozmgu informciju jnorda pielikum.Jizvairs rakstt garus teikumus, jo tas padara tekstu grti uztveramu; 4) iespjamo seku

prognozana un analze. Pieredzjis valsts kalpotjs, saemot un virspusji iepazstoties ariesniegumu, liel mr redz, kda izskatsies uz to sniegt atbilde. Tpc, rakstot iesniegumu,ir jparedz, kda bs atbilde uz to; 5) teksta prbaude. Nevajag pieaut stila un pareizrakstbaskdas.

Nepiecieams informcijas ieganas stadija. Pc tam, kad iestde uzsk A lietasizskatanu, tiek noteiktas amatpers., kuras piedalsies A akta izstrdan. Amatpers. ir

pienkums informt par savu personisko ieinterestbu attiecgaj liet. Ja tas netiek darts,amatpersona var tikt saukta pie disciplinratbildbas. Jebkur lietas dalbnieks ir tiesgs lgt

attiecgas amatpersonas atstdinanu no lietas izskatanas, ja viam ir informcija paramatpersonas personisko ieinterestbu. Admin. institcijai paai ir pienkums savkt visusmaterilus un dokumentus, kas nepiecieami lietas izskatanai. Iegstot info, iestde varizmantot visas tiesisks metodes: iegt info no AP dalbniekiem, lieciniekiem, ekspertiem un nocitm institcijm, k ar ar apskates, dokumentu un cita veida pierdjumu paldzbu. Ja iestdeinepiecieam info ir citas institcijas rcb, iestde to iegst pati, nevis pieprasa no APdalbniekiem. Lietas izskatanas gait iestdei ir jievro personas datu un komercnoslpumaaizsardzba. Ja nepiecieam info satur zias par fizisks pers. privto dzvi (p.k., tautba,

pilsonba, dzvesvieta, sodmba, reliiskie vai politiskie uzskati u.c.), iestde paskaidroprivtpersonai, uz kda normatv akta pamata un kdam mrim iestde s zias vlas iegt, kar to, vai privtpersonai s zias saska ar rjo normatvo aktu jsniedz obligti vai tosniegana ir brvprtga. Pusm ir tiesbas iepazties ar lietas materiliem, jo administratvinstitcija biei iegst info, kas nav pieejama ieinterestajm pusm. AP dalbniekam ir t-basiepazties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkur procesa stadij un iestdei rakstveidiesniegtais viedoklis jpievieno lietai. Atteikumu pusei izteikties var pieaut tikai specilosgadjumos, kas administrcijai jpamato.

9


10/41

Administratv akta izdoanas stadija. Pc nepiecieamo faktu konstatanas un APdalbnieku uzklausanas iestde nekavjoties izvrt lietas apstkus un pieem lmumu: 1) parlietas izbeiganu faktu trkuma d (lmumu par lietas izbeiganu iestde pazio iesniedzjam,k ar citiem AP dalbniekiem, ja tie bijui aicinti izteikt savu viedokli. o lmumu kadministratvo aktu var apstrdt un prsdzt visprj krtb; 2) par lietas izbeiganu sakar arto, ka administratv akta izdoana nav lietderga ja piemrojam TN pieir iestdei tizdoanas izvles tiesbas; 3) par administratv akta izdoanu ja piemrojam TN paredz, ka

administratvais akts ir jizdod vai ar pieir iestdei izdoanas izvles tiesbas. Gadjum, jaadministratvais akts attiecas uz abstraktu personu loku, valsts prvaldes iestdei ir tiesbas topublict preses izdevum un nodroint, lai visas ieinterests puses par to vartu izteikties. Lieladaa administratvo aktu tiek izdota pc administrcijas iniciatvas. d gadjum publiskaiinstitcijai ir pienkums pirms da akta izdoanas informt visas personas, uz kurm tas varattiekties. Administratv akta izdoanas termii. Ja administratv lieta ierosinta uz iesnieguma

pamata, iestde pieem lmumu par administratv akta izdoanu vai lietas izbeiganu 1 mnealaik no iesnieguma iesnieganas dienas, ja normatvaj akt nav noteikts sks termi. Jaobjektvu iemeslu d 1mnea termiu nav iespjams ievrot, iestde to var pagarint uz laiku,ne ilgku par 4 mneiem no iesnieguma iesnieganas dienas, par to paziojot iesniedzjam. Janepiecieama ilgstoa faktu konstatcija, lmuma pieemanas termiu ministrijas valstssekretrs vai pavaldbas administrcijas vadtjs, bet, ja iestde neatrodas MK padotb, iestdesvadtjs ar motivtu lmumu var pagarint ldz gadam, par to paziojot iesniedzjam. Lmumu

par termia pagarinanu var apstrdt un prsdzt. Tiesas lmums nav prsdzams. APL irnoteikts, ka steidzamos gadjumos iesniedzjs var vrsties iestd ar motivtu iesniegumu, ldzotizdot administratvo aktu sasint termi. Iestde du iesniegumu nekavjoties izskata un

pieem rakstveida lmumu. Atteikuma gadjum lmumu nekavjoties pazio iesniedzjam. olmumu var apstrdt un prsdzt. Tiesas lmums nav prsdzams.

Administratv akta izpildes stadija.Administratvais akts sk darboties, ja tas nav ticisapstrdts vai ja administratv akta apstrdana neparedz administratv akta spk stansatlikanu. Uz administratv akta spk esambu darbojas administratv akta spk esambas

prezumpcija, saska ar kuru administratvais akts tiek pildts tik ilgi, kamr to atce institcija,kas to ir izdevusi vai tas kd cit veid zaud savu spku. Kdaini administratvi akti irnelikumgi un nepareizi administratvie akti. Nelikumgi administratvi akti ir tie, kurus izdodot,ir prkpts likums vai likumpamatots akts. Nepareizs administratvs akts tiei neprkpj likumu

vai likumpamatotu aktu, bet nodara kaitjumu sabiedrbas interesm. Administratv akta kdavar bt btiska un nebtiska. Sakar ar to akts var tikt atcelts pilnb vai daji. Atseviasadministratvaj akt pieauts kdas var tikt ar novrstas. Tas var tikt darts: a) labojotadministratvo aktu (piemram, ja ir prrakstans kda);b) izmainot administratv aktasaturu, labojot atsevias akta daas.Ir ar tdi administratvi akti, kuri satur tik btiskas kdas,kuras nav iespjams izlabot, tpc ds administratvais akts nevar radt nekdas juridiskas sekas.Pie diem administratvajiem aktiem var tikt izdalti: 1) spk neesoi administratvie akti tiekatzti par spk neesoiem no to pieemanas bra, jo tajos ir pieautas tik nopietnas kdas, kanevar pat slaicgi radt jebkdas juridiskas sekas. Par spk neesoiem aktiem var tikt uzskattiar akti, kurus piemusi institcija, kuras kompetenc nav du tiesbu, vai akti, kuru satursaicina izdart NN; 2) anult paredzami administratvi akti satur tdu kdu, kuru nevar izlabot;tomr tie darbojas, kamr kompetenta institcija to aptur. Par anuljamiem aktiem tiek uzskatti

akti, kuri satur nepatiesas zias un akti, kurus institcija nevarja izdot bez citas administratvasinstitcijas piekrianas, ja tas bija paredzts likumdoan.Administratv akta apstrdanas stadija. Administratvo aktu, ar kuru persona nav

apmierinta, var apstrdt augstk institcij vai prsdzt ties. APL nosaka, ka iesniegums paradministratv akta apstrdanu aptur t darbbu no bra, kad iesniegums saemts iestd.Piemram, tiek saemts personas, kura izmantojusi savas konstitucionli nostiprints tiesbasvrsties iestd, iesniegums, kur tiek apaubts bvniecbas fakta tiesiskums. Saska ariepriekminto, iesniegums par bvataujas izsnieganas prettiesiskumu izraisa bvataujasdarbbas apturanu, kamr notiek iesniegum minto faktu prbaude. Tas savukrt izraisa

palielintas bvniecbas izmaksas un pagarins termi bves nodoanai ekspluatcij. Aktaprskatanas gadjum iespjams izdot ar nelabvlgku aktu k skotnjo. Pretj gadjumtreajai personai apstrdt adrestam labvlgu, bet treajai personai nelabvlgu aktu, nebtuiespjams, jo, ja adrestam izdotais administratvais akts nevartu bt nelabvlgks, tas nevartukt labvlgks treajai personai. Par treo personu AP var bt privtpersona, kuras tiesbas vaitiesisks intereses attiecgais administratvais akts var ierobeot vai kuru var skart tiesasspriedums liet. Ja administratvais akts stjies spk un kuvis neapstrdams, iestde pc savas

10


11/41

iniciatvas var uzskt AP no jauna taj pa liet, ja tai kuvui zinmi vai pieejami jaunipierdjumi, kas var bt par pamatu adrestam labvlgka administratv akta izdoanai nekspk esoais administratvais akts. AP no jauna taj pa liet var uzskt iestde, kurai lieta ir

piekritga no jauna ierosintaj AP neatkargi no t, kura iestde izdevusi attiecgo administratvoaktu skotnj AP.

9. Administratvais process ties- visprjs raksturojums.Tiek izdalti 4 administratvs tiesvedbas modei saska ar kuriem persona var aizstvt

valsts prvaldes iestu aizskarts tiesbas. Modei: 1) administratvais- iestdes (amatpers.)rcbas atbilstbu t-bu aktos noteiktm prasbm izvrt pakautbas krtb augstkstvoaiestde (amatpers.); 2) visprjas tiesas- Adm.lietas tiek skattas visprjs tiesvedbas krtbsaska ar civilprocesulajm normm; 3) kvazitiesvedbas jeb anglosaku- tiek veidotavisprjo tiesu kontrolta specilu administratvo tribunlu sistma, kas nepieder tiesu sistmai;4) administratvs tiesvedbas- admin.konfliktu risinanai tiek veidotas specilasadministratvs tiesas, kuras ietilpst vienot tiesu sistm un kuras ir neatkargas no valsts

prvaldes iestu un visprjo tiesu kontroles.Administratv akta prsdzanas stadija. aj stadij var izdalt vairkus btiskus

posmus, kas saistti ar jautjuma izskatanu ties. Administratv akta prsdzanas stadijasposmi ir pieteikuma pieemana, pieteikuma izskatana un iespjam lmuma pieemana. Jaadm.akts izdots rakstiski un nelabvlgi ietekm attiecgs personas t-bas, brvbas vai tiesisksintereses, tam jsatur norde uz iespjm to prsdzt, k ar termiu, kur to var izdart. Jaadministratvais akts tiek prsdzts, tiesai parasti jvrt iestdes procesa pdj (apstrdanas)stadij pieemtais lmums. Gadjum, ja is lmums neietver visu tiesisko attiecbu analzi, bettikai dau, tiesai jvrt ar skotnjos lmumos ietvertais pamatojums. Tomr vissadministratv procesa stadijs pieemto lmumu kopums uzskatms par vienu administratvoaktu, par noteicoo uzskatot augstk iestd pieemto formuljumu.Uz tiesu jaicina iestde,kas piemusi lmumu apstrdanas stadij. Persona var vrsties ar pieteikumu ties, ja: 1) irizpildta apstrdanas procedra augstk iestd, bet persona nav apmierinta ar lmumu; 2)iestdei, kas izdevusi adm.aktu, nav augstks iestdes vai tas ir MK; 3) likums nosaka iespjuuzreiz (bez apstrdanas procedras) griezties ties; 4) prsdz iestdes faktisko rcbu. K ar

personai ir t-bas iesniegt pieteikumu ties ar tad, ja uzliktie pienkumi vai tiesbas irneizprotami. Administratv tiesa strdu risinanas gadjumos kontrol iestdes izdot adm.aktavai faktisks rcbas tiesiskumu un pamatotbu, k ar noskaidro personas publiski tiesisko

pienkumu un t-bu saturu un apjomu. Pieteikums tiesai ir iesniedzams rakstveid, taj nordot:1) tiesas nosaukumu; 2) pieteicja, via prstvja v.uzv., adresi. Ja pieteicjs ir jurid.pers., tadnorda nosaukumu, re.nr.un jurid.adresi; 3) iestdes nosaukumu un adresi; 4) pieteikuma

pamatu un pierdjumus, kas ir via rcb; 5) prasjumu; 6) prasjuma summu, ja taj ietvertsprasjums atldzint zaudjumus; 7) pievienoto dokumentu sarakstu; 8) sastdanas vietu unlaiku. APL nosaka 2 pieteikuma iesnieganas termius: 1) 1 mnesis: - no dienas, kad stjiesspk lmums par apstrdto adm.aktu; - ja augstkas iestdes nav vai t ir MK; 2) 1 gads: jaadm.akt nav nordts, kur un kd termi to prsdzt; - prsdz iestdes faktisko rcbu, jatermia ierobeojumu nenosaka citi likumi vai MK not. Lietu ties var izskatt mutvrdu un

rakstveida proces. Mutvrdu process notiek, kad piedals abas puses, uzaicints personas,tiesnesis u.c.dalbnieki. Rakstveida process notiek, kad tiesa izskata iesniegtos rakstiskosmaterilus, izvrt tos un dod savu nolmumu. Rakstveida process notiek tad, ja abas puses tam

piekrt un ja ir visi nepiecieamie materili, lai tiesa vartu objektvi izskatt lietu. Adm.lietu pcbtbas izskata 1.instances Administratv rajona tiesa. Apelciju izskata Administratvapgabaltiesa. Kasciju- Augstk tiesa.

11


12/41

10. Administratvais process administratvo prkpumu liets

TIESBPRKPUMSOBJEKTS TAS PRET KO VRSTS PRKPUMSOBJEKTV PUSE K IZDARTS PRKPUMS

SUBJEKTS FIZISKA PERSONA(PRIVTPERSONA)privto ties.jur.pers. Personu apvien.JURIDISKA PERSONA

SUBJEKTV PUSE IZDARTS AR NODOMUIZDARTS AIZ NEUZMANBAS

Normatv bze Latvijas administratvo sodu tiesbu sistma ir komplicta un ne vienmr loiski

pamatota.

Neraugoties uz veikto administratvo sodu tiesbu normu kodifikciju, administratvoatbildbu paredz gan Latvijas APK, gan ar daudzi citi normatvie akti.

Administratvie jurisdiktvie akti Administratvie jurisdiktvie akti ir tdi izpildvaras institciju lmumi, ar kuriem tiek

uzlikti sodi administratv krtb par normatvajos aktos paredzto noteikumuprkpanu.

K. Dilers skaidroja, ka ie akti pc savas juridisks btbas ir pieldzinmi pirmsinstances kriminltiesas spriedumiem, un t tad pc sava rakstura ir jurisdikcijas akti; bett k tie nk no administratvm iestdm, tad vii nav tri jurisdikcijas akti, bet iradministratvi jurisdiktvi akti[1].

Pilnvarojums Ievrojot, ka administratvi - jurisdiktvo aktu izdoana neietilpst staj administratvs

darbbas sfr un neizriet no administratvo iestu un amatpersonu visprjmpilnvarm,

o aktu izdoanai nepiecieama delegcija jeb sevi ar likumu pieirta pilnvaraadministratvs atbildbasfaktori

emot vr administratvs atbildbas btbu, var izirt divus faktorus, kuri tiei ietekmnodarjuma atzanu par administratvo prkpumu, proti:

nodarjuma saldzinoi nelielais smagums (kaitgums/bstamba); iespja uztict izpildvaras iestdei vai amatpersonai lemt par prkpja sodanu.Tiesbu avoti

12

Latvijas Administratvoprkpumu kodekss

(sevi daa)

Vietjo pavaldbu saistoienoteikumi

Administratvie prkpumi ir definti

Latvijas tiesbu avoti, kas definadministratvos prkpumus


13/41

Pavaldbu kompetence Atbilstoi Latvijas APK 1. un 5. pantiem, administratv atbildba par nodarjumiem, kas

apdraud sabiedrisks intereses var bt noteikta Administratvo prkpuma kodeks, kar vietjs varas institciju - rajonu padomes, pilstu domes un pagastu padomessaistoos noteikumos. Turklt vietj vara var noteikt administratvo atbildbu tikailikum Par pavaldbm[1] paredztajos gadjumos, t.i.

Pavaldbu kompetence par pilstas, novada vai pagasta teritorijas apbvi; par publisk lietoan esoo meu un deu, k ar par pagasta, novada vai pilstas pai

aizsargjamo dabas un kultras objektu aizsardzbu un uzturanu; par tirdzniecbu publiskajs viets, k ar par alkoholisko dzrienu mazumtirdzniecbas

laika un vietas ierobeojumiem; par sabiedrisko krtbu; par namu un to teritoriju un bvju uzturanu; par sanitrs trbas uzturanu un paumam piegulos publisk lietoan esos

teritorijas (gjju ietves, izemot sabiedrisk transporta pieturvietas, grvji, caurtekas vaizlji ldz brauktuves malai) kopanu;

par reklmas materilu, izkrtu, sludinjumu un citu informatvo materilu izvietoanupublisks viets;

par sabiedrisk transporta lietoanu; par pilstas, novada vai pagasta teritorijas labiekrtoanu, zaumstdjumu uzturanu un

aizsardzbu; par mjdzvnieku uzturanu; par pilstas, novada vai pagasta inenierkomunikciju aizsardzbu; par dzvojamo mju (dzvoku) prveidoanu par nedzvojamm mjm (nedzvojamm

telpm) atbilstoi pavaldbas teritorils attstbas plnam; par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredztajiem jautjumiem.

Administratvais sods Administrat vais sods atbildbas ldzeklis. Tiek piemrots, lai personu, kura izdarjusi

administratvo prkpumu, audzintu likumu ievroanas un sadzves noteikumucienanas gar, k ar lai tiesbu prkpjs u.c. personas neizdartu jaunus prkpumus.

Sodu veidi:

brdinjums naudas sods priekmeta vai izdaranas rka konfiskcija specilo tiesbu atemana (aizliegums noteiktu laiku iegut tiesbas) tiesbas ieemt noteiktus amatus vai veikt zinma veida vai visu veidu komercdarbbu

atemana administratvais arests.

Administratvo sodu procesa likumprojekts1.pants. Likuma mris

likuma mris ir nodroint, lai katra administratv prkpuma apstkitiek savlaicgi, pilngi, vispusgi un objektvi noskaidroti, lai pieemtais lmums btu

13


14/41

taisngs un tiktu izpildts, k ar noskaidrot un novrst administratvo prkpumuclous un sekas, nostiprint likumbu.LAPK 8. pants

Likuma spks, piemrojot atbildbu par administratvajiemprkpumiem

Persona, kura izdarjusi administratvo prkpumu, ir atbildga saska ar likumu, kas irspk prkpuma izdaranas laik un viet.

Aktiem, kas mkstina atbildbu par administratvajiem prkpumiem vai atbrvo no ts, iratpakaejos spks, tas ir, tie attiecas ar uz prkpumiem, kas izdarti pirms o aktuizdoanas. Aktiem, kas nosaka vai pastiprina atbildbu par administratvajiem

prkpumiem, atpakaejoa spka nav.

Lietvedba par administratvajiem prkpumiem veicama saska ar likumu, kas spkprkpuma lietas izskatanas laik un viet.Administratvo sodu procesa likumprojekts

4.pants. Administratva prkpuma lietas ierosinanas unizskatanas obligtums

Iestdei, kuras pienkumos ietilpst uzraudzba par tdu tiesbu normuievroanu, par kuru prkpanu ir noteikts administratvais sods, ir pienkums,konstatjot prkpuma pazmes, pielietot likum paredztos ldzekus, lai noskaidrotuadministratv prkpuma faktu, vaingo personu prkpuma izdaran, ierosint unizskatt administratvo prkpumu lietu (turpmk lietu) saska ar likumuLAPK 205.pants. Institcijas

Institcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatt administratvoprkpumu lietas

Administratvo prkpumu lietas izskata:

1) pavaldbu administratvs komisijas;

2) pavaldbu domju (padomju) prieksdtji, viu vietnieki un izpilddirektori;

3) pavaldbu amatpersonas, kas pavaldbu domju (padomju) izdotajos saistoajosnoteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par o noteikumu prkpanu;

4) rajonu (pilstu) tiesu tiesnei;

5) policija un citas valsts iestdes, kas tam pilnvarotas aj kodeks;

6) institcijas (amatpersonas), kuras pavaldbas dome (padome) pilnvarojusi izskattadministratvo prkpumu lietas par transportldzeku apstans vai stvanasnoteikumu prkpanu.Kompetences norobeoana

206.pants. Administratvo prkpumu lietu izskatanai pilnvarotoinstitciju (amatpersonu) kompetences norobeoana

Attiecgs institcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatt administratvo prkpumulietas, izskata ts saska ar savu kompetenci, kas noteikta aj kodeks un pavaldbudomju (padomju) izdotajos saistoajos noteikumos.

208.pants. Administratvo komisiju su tiesgums

14


15/41

Administratv komisija ir tiesga izskatt administratvo prkpumu lietas, ja sdpiedals ne mazk k puse no ts sastva.Likumprojekts

dalbnieki Personu, kas piedals proces, tiesbas un pienkumi

10.pants. Personas, kas piedals proces (1) Procesa dalbnieki ir : 1) adrests; 2) iestde; 3) tre persona; 4) prokurors; 5) prstvis. (2) Bez procesa dalbniekiem liet iestde var uzaicint piedalties

lieciniekus, ekspertus un tulku.Amatpersonu kompetence

Amatpersonas, kuras ir pilnvarotas izskatt administratvo prkpumulietas,

var uzlikt kodeksa Seviaj da un pavaldbu saistoajos noteikumosparedztos administratvos sodus

tm pieirto pilnvaru ietvaros un tikai izpildot dienesta pienkumus.Likumprojekts

Iestdes kompetence 17.pants. Iestde, kurai ir tiesbas ierosint lietu Tiesbas ierosint lietu ir iestdei, kurai ar likumu vai citu rjo normatvo

aktu ir uzlikts par pienkumu veikt uzraudzbu par tdu tiesbu normu ievroanu, par

kuru prkpanu likum ir paredzts administratvais sods.LAPK Kontrole 211.2 pants. Institcijas (amatpersonas), kas realiz kontroli pr

pavaldbu domju (padomju) izdoto saistoo noteikumu ievroanu

Kontroli pr pavaldbas domes (padomes) izdoto saistoo noteikumu ievroanu realizattiecgs domes (padomes) pilnvarotas institcijas (amatpersonas).

Izskatot lietas par pavaldbas domes (padomes) izdoto saistoo noteikumu prkpanu,prkpuma izdaranas viet bez protokola sastdanas (izsniedzot noteikta paraugakvti) var uzlikt naudas sodu ldz desmit latiem, ja prkpjs neapstrd viam uzlikto

naudas sodu. LAPK 237.pants. Lietvedbas uzdevumi administratvo prkpumu liets

Lietvedbas uzdevumi administratvo prkpumu liets ir di: savlaicgi, vispusgi,pilngi un objektvi noskaidrot katras lietas apstkus, izlemt to stingr saska ar likumu,nodroint pieemt lmuma izpildi, k ar noskaidrot clous un apstkus, kas veicinaadministratvo prkpumu izdaranu, novrst prkpumus, audzint pilsous likumuievroanas gar un nostiprint likumbu.

238.1 pants. Lietvedbas uzskana Lietvedbas uzskana administratv prkpuma liet

Saemot pieteikumu vai citus materilus par administratvo prkpumu, kodeksa247.pant mintajm personm diennakts laik jsastda administratv prkpuma

protokols vai jpieem viens no diem lmumiem:

15


16/41

1) par lietvedbas uzskanu administratv prkpuma liet;

2) par atteikanos uzskt lietvedbu administratv prkpuma liet;3) par materilu nostanu pc piekritbas;

4) par materilu nostanu pavaldbas administratvajai komisijai jautjuma izlemanai paraudzinoa rakstura piespiedu ldzeku piemroanu, ja prkpumu izdarjis nepilngadgaisvecum no 11 ldz 14 gadiem.

Izmuma gadjum du lmumu var pieemt desmit dienu laik. Lmumu var noformt katseviu dokumentu vai rezolciju.

Atteikuma gadjum Iestdes lmumu atteikties uzskt lietvedbu administratv prkpuma

liet var apstrdt augstk iestd trsdesmit dienu laik pc lmuma pieemanas. Ja nav augstkas iestdes vai t ir Ministru kabinets, lmumu var prsdzt

administratvaj rajona ties. Administratvs rajona tiesas nolmums ir galgs.

Iestdes, k ar rajona (pilstas) tiesas tiesnea lmums par materilu nostanu pcpiekritbas nav prsdzams.

Apstki, kas nepieauj lietvedbu 239.pants. Apstki, kas nepieauj lietvedbu administratv

prkpuma liet

Lietvedbu administratv prkpuma liet nevar ieskt, bet ieskt lietvedbajizbeidz, ja ir di apstki:

1) ja nav bijis notikuma vai taj nav administratv prkpuma sastva; 2) ja persona administratv prkpuma izdaranas brd nav sasniegusietrpadsmit gadu vecumu;

3) ja persona, kas izdarjusi prettiesisko darbbu vai bezdarbbu, irnepieskaitma;

4) ja persona ir darbojusies galjs nepiecieambas vai nepiecieamsaizstvans stvokl;

5) ja izdots amnestijas akts, kas novr administratv soda piemroanu; 6) ja atcelts akts, kas nosaka administratvo atbildbu; 7) ja ldz administratv prkpuma lietas izskatanas brdim ir pagjui

kodeksa 37.pant paredztie termii;

8) ja par to pau faktu attiecb uz personu, kuru sauc pie administratvs atbildbas, jau irkompetentas institcijas (amatpersonas) lmums par administratv soda uzlikanu vaineatcelts lmums par administratv prkpuma lietas izbeiganu, k ar ja par o faktu iruzskts kriminlprocess;

9) ja persona, pret kuru uzskta lietvedba, mirusi.LAPK 37. pants Noilgums37.pants. Administratv soda uzlikanas termii

Administratvo sodu var uzlikt ne vlk k etru mneu laik no

prkpuma izdaranas dienas, bet, ja prkpums ir ilgstos, etru mneu laik no tatklanas dienas.

16


17/41

Ja saemts atteikums uzskt kriminlprocesu vai kriminlprocess izbeigts,bet prkpja rcbai ir administratv prkpuma pazmes, administratvo sodu var uzliktne vlk k mnea laik no dienas, kad pieemts lmums par atteikumu uzsktkriminlprocesu vai par t izbeiganu.

243.pants. Pierdjumi Pierdjumi administratv prkpuma liet ir jebkuri fakti,

uz kuru pamata institcijas (amatpersonas) likum noteiktaj krtbnosaka administratv prkpuma esambu vai neesambu,

pie administratvs atbildbas saukts personas vainu un citus apstkus, kam ir nozme lietas pareiz izleman.

Pieradjumus konstat ar os faktus konstat ar diem ldzekiem: ar protokolu par administratvo prkpumu, ar administratv prkpuma vietas apskates protokolu, ar ts personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratvs atbildbas,

ar cietu un liecinieku liecbm, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierdjumiem, protokolu par priekmetu un dokumentu izemanu, citiem dokumentiem, k ar prkpumus fiksjoiem tehniskiem ldzekiem (braukanas truma

noteikanas mrierces, mrierces alkohola koncentrcijas noteikanai izelpotaj gais,foto, video u.tml.).

9.pants. Nevainguma prezumpcija (1) Nevienu nevar atzt par vaingu administratv prkpuma izdaran

un sodt, kamr via vaina nav pierdta likum noteiktaj krtb.

(2) Pierdanas pienkums ir iestdei. (3) Visas aubas par vainu jvrt par labu personai. Tpat vrtjamasaubas par to, vai personas darbba vai bezdarbba atbilst tiesbu norm noteiktajamadministratv prkpuma sastvam.

KPL 19.pants. Nevainguma prezumpcija ) Neviena persona netiek uzskatta par vaingu, kamr ts vaina noziedzga

nodarjuma izdaran netiek konstatta aj likum noteiktaj krtb. (2) Personai, kurai ir tiesbas uz aizstvbu, nav jpierda savs

nevaingums. (3) Visas saprtgs aubas par vainu, kuras nav iespjams novrst, jvrt

par labu personai, kurai ir tiesbas uz aizstvbu.

KPL 20.pants.Tiesbas uz aizstvbu

(1) Katrai personai, par kuru izteikts piemums vai apgalvojums, ka tizdarjusi noziedzgu nodarjumu, ir tiesbas uz aizstvbu, tas ir, tiesbas zint, kdanodarjuma izdaran to tur aizdoms vai apsdz, un izvlties savu aizstvbas pozciju.

(2) Tiesbas uz aizstvbu persona var stenot pati vai uzaicinot par aizstvi pc savasizvles personu, kura saska ar o likumu var bt aizstvis.

(3) Likum noteiktajos gadjumos aizstvja piedalans ir obligta.

(4) Ja persona sava mantisk stvoka d nevar uzaicint aizstvi, valsts nodroina tai

17


18/41

aizstvbu un lemj par aizstvja darba samaksu no valsts ldzekiem, pilngi vai dajiatbrvojot personu no ts.

248.1 pants. Administratv prkpuma protokola sastdana bez prkpjakltbtnes

Ja objektvu iemeslu d administratv prkpuma protokolu naviespjams sastdt ts personas kltbtn,

kuru sauc pie administratvs atbildbas, vai juridisks personas prstvjakltbtn, to sastda bez minto personu kltbtnes

un protokola kopiju nosta pa pastu ierakstt stjum uz attiecgspersonas deklarto (vai nordto) dzvesvietas adresi vai juridisko adresi.

d gadjum uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratvprkpuma protokolu septtaj dien pc t nodoanas past.

250.pants. Gadjumi, kad protokolu par administratvo prkpumu nesastda Protokolu par administratvo prkpumu nesastda, ja izdarti

administratvie prkpumi, kas paredzti kodeksa 42.1, 46.1 panta pirmaj un sestaj da (ja

prkpumu izdarjis pilsonis), 108.1 panta pirmaj da (ja prkpumu izdarjis pilsonis),135.-137., 149.22, 149.23 pant, k ar citos gadjumos, kad saska ar o kodeksu un citiem likumiem naudas sodu uzliek un

iekas prkpuma izdaranas viet un t apmrs neprsniedz divdesmit latu vaibrdinjumu noform prkpuma izdaranas viet.

Ja prkpjs apstrd viam uzlikto soduJa prkpjs apstrd viam uzlikto sodu par to prkpumu izdaranu, kuri paredzti

panta pirmaj da, vai ir citi apstki, kas trauc amatpersonai uzlikt sodu prkpumaizdaranas viet, protokolu sastda saska ar kodeksa 246.pantu.

Protokolu par administratvo prkpumu nesastda, ja kodeksa 46.1 panta septtaj da

paredzto administratvo prkpumu konstatjusi Veselbas inspekcija, 166.13 pantparedzto administratvo prkpumu konstatjis Patrtju tiesbu aizsardzbas centrs vaiNacionl radio un televzijas padome vai 166.13 panta otraj da paredzto administratvoprkpumu konstatjusi Konkurences padome

Administratva aizturana, personas un mantu apskate, mantu un dokumentuizemana

255.pants. Administratvs aizturanas termii

Administratv krt aizturt personu, kura izdarjusi administratvo prkpumu, var ne ilgkk uz trim stundm. Izmuma gadjumos sakar ar seviu nepiecieambu likumdoanasakti var noteikt citdu administratvs aizturanas ilgumu.

Likumprojekts 1.pants likuma mris ir nodroint, lai katra administratv prkpuma apstki

tiek savlaicgi, pilngi, vispusgi un objektvi noskaidroti, lai pieemtais lmums btutaisngs un tiktu izpildts, k ar noskaidrot un novrst administratvo prkpumu clousun sekas, nostiprint likumbu.

18


19/41

11.Administratv procesa loma tiesisk valst.Administratvais process ir likum noregulta krtba, kd privtpersona var apstrdt

valsts iestdes izdotu administratvo aktu un prsdzt to tiesProcesulo tiesbu nozme:

Procesuls tiesbu normas nostiprina optimlos publisks varasstenoanas mehnismus.

Notiek varas paaprobeoans (mazka patvaa)

~tiek sekmta varas procedru viendoana~sekmta atkltbas palielinansTiek pankta varas pakautba tiesbm

Procesuls normas inform privtpersonas par jautjumu izlemanaskrtbu, nostiprina viu tiesbu un intereu stenoanas garantijasTiesiskai valstij atbilstoa administratva procesa pamatprincipi ir attstjuies rietumu

demokrtijas pdjo simts, bet pai strauji pdjo piecdesmit gadu laik. Vsturiskiadministratvais process ir veidojies k juridiskaj zintn un iestu un tiesu praks attstta

procesulo un materilo principu sistma, kas nosaka, kd veid darbojas konkrtas tiesiskasattiecbas starp valsti no vienas puses un indivdu no otras puses.

o attiecbu saturu savukrt nosaka cilvktiesbas, kas aptver jebkuras tiesisks attiecbasstarp valsti un indivdu. Td var teikt, ka ldzgi k civilprocess ir materilo civiltiesburealizcijas mehnisms un kriminlprocess - materilo kriminltiesbu realizcijas mehnisms,tpat administratvais process ir materilo cilvktiesbu - galvenais, bet ne viengais - realizcijasmehnisms.

Da demokrtisko valstu administratvais process eksist tikai k juridiskaj zintn uniestu un tiesu praks apkopota, tau atvrta un pastvg attstb esoa principu sistma. Citsvalsts is principu sistmas ietvaros ir pieemti fragmentri likumi un citas tiesbas normas, kasrisina atsevius jautjumus.

12.administratv procesa tiesbu attstbas vsture.

Rads tad kad rads valsts. tiesbas, kas regul attiecbas starp valsti un iedzvotjiem.Laikam ejot procesulo tiesbu attstbas lmenis ir viens no sabiedrbas un civilizcijasattstbas rdtjiem. Straujk attsts pdjo 100, pai 50 gadu laik, to ietekm ES institciju

darbba. 1921. gad Satversmes sapulce piema likumu par administratvajm tiesbm. Pcneatkarbas atjaunoanas lielka uzmanba tiek pievrsta indivdu tiesbm pret valsti.1995.gada 28. mart MK apstiprinja Latvijas valsts prvaldes koncepciju, kas noteica valsts

prvaldes darbbas pamatprincipus: tiesiskums, valstiskums, taisngums. No 2004.gada1.februra darbojas jaunais APL.

13. administratv procesa tiesbu normu avoti

Iestde un tiesa ievro du rjo normatvo aktu juridisk spka hierarhiju:1) Satversme;2) likums un Satversmes 81.panta krtb izdotie Ministru kabineta noteikumi;3) Ministru kabineta noteikumi;4) pavaldbu saistoie noteikumi.

Starptautisko tiesbu normas neatkargi no to avota piemro atbilstoi to vietai rjonormatvo aktu juridisk spka hierarhij. Ja konstat pretrunu starp starptautisko tiesbu normuun tda paa juridisk spka Latvijas tiesbu normu, piemro starptautisko tiesbu normu.

Eiropas Savienbas (Kopienu) tiesbu normas piemro atbilstoi to vietai rjo normatvoaktu juridisk spka hierarhij. Piemrojot Eiropas Savienbas (Kopienu) tiesbu normas, iestdeun tiesa em vr Eiropas Kopienu Tiesas judikatru.

Visprjos tiesbu principus piemro, ja attiecgo jautjumu neregul rjais normatvaisakts, k ar lai interprettu normatvos aktus (17.pants).

19


20/41

Ja konstat pretrunu starp dada juridisk spka tiesbu normm, piemro to tiesbunormu, kurai ir augstks juridiskais spks.

Ja konstat pretrunu starp vienda juridisk spka visprjo un specilo tiesbu normu,visprjo tiesbu normu piemro tiktl, ciktl to neierobeo specil tiesbu norma.

Ja konstat pretrunu starp vienda juridisk spka rjiem normatvajiem aktiem, piemrojaunko rjo normatvo aktu. Noteicos ir rj normatv akta pieemanas datums.

15. AP subjektu un dalbnieku tiesbas un pienkumi.

Adm.proces subjekti ir:-publisko tiesbu subjekti (LR k skotnj publisko tiesbujuridisk persona, pavaldba vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publisko tiesbujuridisk persona (iestde));-privto tiesbu subjekti jeb privtpersonas (fizisks personas, privtotiesbu juridisks personas, personu apvienbas)Augstkmintie subjekti konkrtaj adm.procesvar kt par noteiktu adm.proc. dalbnieku. Adm.proc.dalbnieki:1.iesniedzjs ir privtpersona,kura grieas iestd, lai nodibintu, groztu, konstattu vai izbeigtu konkrtas publiski tiesisksattiecbas, vai kuras viet iestd grieas tiesbu subjekts, kuram ir tiesbas bt par mints

privtpersonas tiesbu un tiesisko intereu aizstvi. Par iesniedzju var bt ar publisko tiesbusubjekts gadjumos, kad tas kst par adm.akta adrestu vai to skar faktisk rcba, vai tas ir

paredzts rj normatvaj akt. 2.iestde (institcija, struktrvienba vai amatpersona), kuraslietvedb ir administratv lieta;3.adrests ir privtpersona, attiecb uz kuru izdotsadministratvais akts vai veikta faktisk rcba. Publisko tiesbu subjekts vat bt adrests, ja tasatrodas saldzinm situcij ar privtpersonu un konkrtaj gadjum ir pakauts tdiem paiemtiesbu priekrakstiem.4.tre persona kuras tiesbas vai tiesisks intereses attiecgaisadministratvais akts var ierobeot. Treajai personai dalbnieka statusu pieir ar iestdes vaitiesas lmumu pc s personas iesnieguma. Treo personu var pieaicint piedalties liet ar pcdalbnieka vai tiesas iniciatvas. Uz treo personu attiecas dalbnieku procesuls tiesbspjas unrcbspjas noteikumi. 5.tiesbu subjekts, kuram ir tiesbas bt par privtpersonu tiesbu untiesisko intereu aizstvi (turpmk - aizstvis) publisko tiesbu subjekts vai privto tiesbu

juridisk persona, kas likum paredztajos gadjumos var iesniegt iestd iesniegumu vai tiespieteikumu, lai aizstvtu privtpersonas tiesbas vai tiesisks intereses. Aizstvis var iepaztiesar lietas materiliem, pieteikt noraidjumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierdjumus,

piedalties pierdjumu prbaudan, iesniegt lgumus, apstrdt un prsdzt administratvoaktu vai faktisko rcbu, k ar izdart citas likum iesniedzjam vai pieteicjam paredzts

procesuls darbbas. Ja privtpersonai un aizstvim ir atirgi viedoki par procesu vai lietu,noteicoais ir privtpersonas viedoklis. Ja aizstvis atsaks no iesnieguma vai pieteikuma,

privtpersonai paliek tiesbas prast, lai iestde vai tiesa lietu izskata pc btbas.6.pieteicjs - irprivtpersona, kura ar pieteikumu grieas ties vai kuras viet ties grieas aizstvis, lai t veiktukontroli pr iestdes izdota administratv akta vai iestdes faktisks rcbas tiesiskumu vailietderbas apsvrumiem rcbas brvbas ietvaros, lai izlemtu par publisko tiesbu lguma spkesambu vai izpildi vai ar konstattu privtpersonas publiski tiesiskos pienkumus vai tiesbas.

7.atbildtjs atbildtjs ties ir publisko tiesbu subjekts (LR, pavaldba vai cita ar likumu vaiuz likuma pamata izveidota juridisk persona). Atbildtja pus pieaicina iestdi, no kuraspieteicjs prasa attiecgu rcbu, vai citu institciju, ja tas noteikts normatvaj akt. Ja pieteicjsliet par publisko tiesbu lguma spk esambu vai izpildi ir publisko tiesbu juridisk persona,atbildtjs var bt privtpersona.8.prstvis par prstvi var bt jebkura rcbspjga fizisk vai

juridisk persona, kas piedals adm.proces k palgs vai starpnieks. Par prstvi nevar btpersona:1)kura nav sasniegusi pilngadbu vai ir atzta par rcbnespjgu;2) kurai ar tiesasspriedumu atemtas tiesbas vest citu personu lietas;3) kura taj pa liet sniegusi juridisko

paldzbu citam dalbniekam, izemot, ja vi bija ldziesniedzjs vai ldzpieteicjs.Adm.procesul tiesbspja ir spja bt apvelttam ar administratvi procesulajm tiesbm unpienkumiem jeb tiesiska spja padalties adm.proces k ts dalbniekam, piemram,iesniedzjam, adrestam vai treajai personai.Administratvi procesul tiesbspja atzstamavienldzgi fiziskajm un privto tiesbu juridiskajm personm,ar personuapvienbai.Administratvi procesul tiesbspja piln apjom piemt:1) Latvijas Republikai

juridiskajai personai; 2) pavaldbai. Iestdei ir jprbauda personas adm.proc.tiesbspjasesamba, pirms tiek uzskts adm.proc. Persona, kurai nav adm.proc.tiesbspjas nevar bt par

20


21/41

adm.akta adrestu vai publisko lguma pusi.. Ja personai nav adm.proc.tiesbspja, tadadm.proc.ir jpabeidz.Fiziskai, juridiskai personai vai personu apvienbai piemt adm.procesultiesbspja, kamr t faktiski pastv. Dalbnieka nve adm.proc.laik automtiski to neizbeidz,

bet aptur. Apvienojot vienu iestdi ar otro, otr turpina pirms iestdes adm.procesus.Adm.procesul rcbspja ir spja realizt pieirtas adm.proc. dalbnieka procesuls tiesbasun izpildt procesulos pienkumus.Adm.proc.rcbspja ir privtpersonm:-pilngadgaircbspjgai fiziskajai personai; -privto tiesbu jur.pers.;-personu apvienbai, kura ir atzstama

procesul tiesbspja.Likum noteiktajos gadjumos nepilngadg persona ir tiesga patstvgistenot savas procesuls tiesbas un izpildt pienkumus.Juridisko personu vrd rkojas tsorgns vai pilnvarota persona, personu apvienbu vrd to lgumiskie prstvji vai pilnvarotas

personas.Publisko tiesbu subjekta vrd rkojas piekritgais orgns, iestde (amatpersona) vaicits pilnvarots tiesbu subjekts.Administratv procesa dalbnieku tiesbas un pienkumities:145.pants. Pieteicja un atbildtja procesuls tiesbas:1) iepazties ar lietasmateriliem, ;piedalties tiesas sd; pieteikt noraidjumus;iesniegt pierdjumus;piedalties

pierdjumu prbaudan; pieteikt lgumus; dot tiesai mutvrdu un rakstveidapaskaidrojumus;prsdzt tiesas spriedumu un lmumu; (2)Pieteicjam tiesbas:

1) pilngi vai daji atteikties no pieteikum ietvert prasjuma;2) ldz lietas iztiesanasskumam rakstveid grozt pieteikuma pamatu vai priekmetu, k ar prasjuma apmru.(3)Atbildtjam ir ar tiesbas celt iebildumus pret pieteikum ietverto prasjumu, atzt to pilnb vaikd da.Tres personas tiesbas un pienkumi:pielaista vai pieaicinta piedalties liet saskaar tiesas lmumu;var iesniegt blakus sdzbu; pieteicja tiesbas un pienkumi.Administratv

procesa dalbnieka pienkums1) ierasties pc aicinjuma ties;2) laikus paziot par iemesliem,kuru d tas nevar ierasties uz tiesas sdi; (2) Administratv procesa dalbniekam savas tiesbas

jizmanto un pienkumi jpilda godprtgi

16. Administratv procesa uzskana (ierosinana)

Administratv procesa uzskana (ierosinana) - Administratv procesa uzskanano jauna uz iesnieguma pamataja adm.akts ir neapstrdams, to var uzskt no jauna uz adrestaiesnieguma pamata, ja ir 1. no diem apstk.: ir mainjuies lietas faktiskie apstki, kuri bija

par pamatu lmuma pieemanai, lietas tiesiskie apstki ir mainjuies adrestam par labu,

Eiropas Cilvktiesbu tiesa vai cita starptautiska vai prnacionla tiesa aj liet ir piemusinolmumu, no kura izriet, ka administratvais process juzsk no jauna. Ja adm.akts ir kuvisnapstrdams to var uzskt uz 3. pers. Iesnieguma pamata, ja ir du apstk. Kopums: ai

privtpersonai par labu ir mainjuies lietas faktiskie vai tiesiskie apstki, kuri bija par pamatulmuma pieemanai; adrests vl nav izmantojis tiesbas, kuras viam ar attiecgoadministratvo aktu pieirtas vai apstiprintas. Iesniegumu par adm. proc. uzskanu variesniegt: kamr AA ir spk, 6.mn laik no dienas kad attiecgais administratv procesadalbnieks ir uzzinjis par faktiem, kas viam dod tiesbas to dart. Iesniegumu par administratv

procesa uzskanu no jauna taj pa liet iesniedz iestdei, kurai lieta ir piekritga no jaunaierosintaj administratvaj proces. Administratv procesa uzskana no jauna pc iestdesiniciatvas - Ja administratvais akts stjies spk un kuvis neapstrdams, iestde pc savasiniciatvas var uzskt administratvo procesu no jauna taj pa liet, ja tai kuvui zinmi vai ir

pieejami jauni pierdjumi, kas var bt par pamatu adrestam labvlgka administratv aktaizdoanai nek spk esoais administratvais akts. Iestdei ir pienkums uzskt administratvoprocesu no jauna taj pa liet tad, ja tas nepiecieams, lai izpildtu aj liet pieemtuSatversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemrot tiesbu norma atzta par neatbilstou augstka

juridiska spka tiesbu normai. Iestdei ir pienkums uzskt administratvo procesu no jauna tajpa liet tad, ja tas nepiecieams, lai izpildtu aj liet pieemtu Eiropas Cilvktiesbu tiesasvai citas starptautiskas vai prnacionlas tiesas nolmumu. d gadjum iestde, pieemotlmumu atsktaj liet, balsts uz attiecgs tiesas nolmum konstattajiem faktiem un to

juridisko vrtjumu. Administratvo procesu no jauna taj pa liet var uzskt iestde, kurailieta ir piekritga no jauna ierosintaj administratvaj proces, neatkargi no t, kura iestdeizdevusi attiecgo administratvo aktu skotnj administratvaj proces.

21


22/41

17.Admistratv procesa tiesbu pamatfunkcijas var izdalt vairkas pamatfunkcijas: 1.adm. proc. tiesbu nodroina materilo adm.

tiesbu vienveidgu preczu un juridisku korektu stenoanu. Adm. proc tiesbas ir palgnozareattiec. Pret materils adm. tiesb. Pamatfunkcijas ir ciei saistta ar cilvktiesbu stenoanu, kasizpauas k: - proc. taisngums, nodroina attiecbas starp valsti un indivdu; - tiesbas uz proc.

taisngumu, valsts rcba, neatkargi no rezultta cilvktiesbu jautjumos ir ne tikai tas, ko valstsdara, bet ar- k dara.2. adm. proc. tiesbas nodroina valsts varas ldzsvaroanas principaievroanu attiecbs starp izpildvaru un tiesu varu. Ttad izpildv. rcba pret indivdu, piemr.ties. normas, tiek pakauta tiesu varas kontrolei. 3. adm.proc. tiesbas nodroina valsts darbbasefektivitti adm. proc. iestd, sakrtojot adm. aktu izdoanas gaitu. Ir mris uz likumdevjaizdoto ties. normu vienveidgu preczu un jur. konkrtu piemroanu konkrtajos gadjumos,

pankot, ka likumi reli darbojas.

19. Administratva akta atcelana.

2.Administratv akta atcelana - Neapstrdta administratv akta atcelana : Iestdepc savas iniciatvas vai adresta lguma var atcelt administratvo aktu, kas jau kuvisneapstrdams, tikai ievrojot likuma 85. un 86.panta noteikumus. Administratvo aktu atce ar

jaunu administratvo aktu. Tiesiska administratv akta atcelana - Adrestam nelabvlgutiesisku administratvo aktu var atcelt jebkur brd, izemot gadjumu, kad saska ar tiesbunormm tda paa satura administratvais akts tlt btu jizdod no jauna, Adrestam labvlgutiesisku administratvo aktu var atcelt tad, ja ir vismaz viens no diem apstkiem: tiesbu norma

pieauj administratv akta atcelanu un t aj administratvaj akt ir nordta; administratvaisakts izdots ar kdu citu nosacjumu un is nosacjums nav vispr izpildts, nav piencgi izpildtsvai nav laikus izpildts; mainjuies lietas faktiskie vai tiesiskie apstki, kuriem pastvotadministratv akta izdoanas brd iestde vartu du administratvo aktu neizdot. d

gadjum administratvo aktu var atcelt triju mneu laik no dienas, kad iestde uzzinja par tatcelanas iespju, bet ne vlk k viena gada laik no t spk stans dienas; mainjuies lietasfaktiskie vai tiesiskie apstki, kuriem pastvot administratv akta izdoanas brd iestde vartudu administratvo aktu neizdot, un administratv akta palikana spk skar btiskassabiedrbas intereses. Ja administratvo aktu atce saska ar panta otrs daas 3. vai 4.punktu,attiecg publisko tiesbu juridisk persona saska ar likuma 8.nodau atldzina adrestamzaudjumus un personisko kaitjumu, kas tam radies sakar ar administratv akta atcelanu.Prettiesiska administratv akta atcelana - Adrestam nelabvlgu prettiesisku administratvoaktu var atcelt jebkur brd. Adrestam labvlgu prettiesisku administratvo aktu var atcelt, ja irvismaz viens no diem apstkiem: adrests vl nav izmantojis savas tiesbas, kuras isadministratvais akts apstiprina vai pieir; tiesbu norma pieauj administratv akta atcelanu unt aj administratvaj akt ir nordta, izemot gadjumu, kad administratv akta

prettiesiskuma clonis ir tiei s nordes prettiesiskums; administratv akta palikana spkskar btiskas sabiedrbas intereses. Ja adrests uz attiecg administratv akta pamata ir samisnaudu vai citus labumus, is administratvais akts zaud spku ar t atcelanas dienu. Attiecg

publisko tiesbu juridisk persona saska ar likuma 8.nodau atldzina adrestam zaudjumusvai personisko kaitjumu, kas tam radies sakar ar administratv akta atcelanu; adrestsattiecg administratv akta izdoanu pancis ar apzinti nepatiesu ziu snieganu, kukuoanu,spaidiem, draudiem vai citm prettiesiskm darbbm. d gadjum iestde izvrt adrestaveikto darbbu prettiesiskumu un atce o administratvo aktu ar t izdoanas dienu. Adresta

pienkums ir atldzint attiecgajam publisko tiesbu subjektam to, ko is adrests no publiskotiesbu subjekta ieguvis, pamatojoties uz administratvo aktu. administratv akta prettiesiskumsir tik acmredzams, ka akta adrests to varja un viam to vajadzja apzinties.Administratv akta atcelana saska ar panta otrs daas 1.punktu ir pieaujama triju mneulaik no dienas, kad iestde uzzinja par t atcelanas iespju, bet ne vlk k viena gada laik not spk stans dienas.

22


23/41

20. Administratv procesa uzskana no jauna.

(APL 87.pants.)Administratv procesa uzskana no jauna uz iesnieguma pamataJa administratvais akts ir kuvis neapstrdams, taj pa liet administratvo procesu var

uzskt no jauna uz adresta iesnieguma pamata, ja ir vismaz viens no diem apstkiem:1) ir mainjuies lietas faktiskie apstki, kuri bija par pamatu lmuma pieemanai;2) lietas tiesiskie apstki ir mainjuies adrestam par labu;

3) Eiropas Cilvktiesbu tiesa vai cita starptautiska vai prnacionla tiesa aj liet irpiemusi nolmumu, no kura izriet, ka administratvais process juzsk no jauna. dgadjum iestde, pieemot lmumu atsktaj liet, balsts uz attiecgs tiesas nolmumkonstattajiem faktiem un to juridisko vrtjumu.

Ja administratvais akts ir kuvis neapstrdams, taj pa liet administratvo procesu varuzskt no jauna uz tres personas iesnieguma pamata, ja ir du apstku kopums:

1) ai privtpersonai par labu ir mainjuies lietas faktiskie vai tiesiskie apstki, kuri bijapar pamatu lmuma pieemanai;

2) adrests vl nav izmantojis tiesbas, kuras viam ar attiecgo administratvo aktupieirtas vai apstiprintas.

Iesniegumu par administratv procesa uzskanu no jauna var iesniegt:1) kamr administratvais akts ir spk;2) seu mneu laik no dienas, kad attiecgais administratv procesa dalbnieks ir

uzzinjis par faktiem, kas viam dod tiesbas to dart.Iesniegumu par administratv procesa uzskanu no jauna taj pa liet iesniedz

iestdei, kurai lieta ir piekritga no jauna ierosintaj administratvaj proces.(APL 88.pants.) Administratv procesa uzskana no jauna pc iestdes iniciatvasJa administratvais akts stjies spk un kuvis neapstrdams, iestde pc savas iniciatvas

var uzskt administratvo procesu no jauna taj pa liet, ja tai kuvui zinmi vai ir pieejamijauni pierdjumi, kas var bt par pamatu adrestam labvlgka administratv akta izdoanainek spk esoais administratvais akts.

Iestdei ir pienkums uzskt administratvo procesu no jauna taj pa liet tad, ja tasnepiecieams, lai izpildtu aj liet pieemtu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemrottiesbu norma atzta par neatbilstou augstka juridiska spka tiesbu normai.

Iestdei ir pienkums uzskt administratvo procesu no jauna taj pa liet tad, ja tas

nepiecieams, lai izpildtu aj liet pieemtu Eiropas Cilvktiesbu tiesas vai citas starptautiskasvai prnacionlas tiesas nolmumu. d gadjum iestde, pieemot lmumu atsktaj liet,balsts uz attiecgs tiesas nolmum konstattajiem faktiem un to juridisko vrtjumu.

Administratvo procesu no jauna taj pa liet var uzskt iestde, kurai lieta ir piekritgano jauna ierosintaj administratvaj proces, neatkargi no t, kura iestde izdevusi attiecgoadministratvo aktu skotnj administratvaj proces.

21. Administratv akta apstrdana padotbas krtb augstk iestd vaiamatpersonai.

Administratvo aktu var apstrdt iesniedzjs, adrests, tre persona, tiesbu subjekts,kuram ir tiesbas bt par privtpersonas tiesbu un tiesisko intereu aizstvi, k ar

privtpersona, kuras tiesbas vai tiesisks intereses attiecgais administratvais akts ierobeoun kura administratvaj proces nav bijusi pieaicinta k tre persona.Administratvo aktu var apstrdt padotbas krtb augstk institcij. Likum vai

Ministru kabineta noteikumos var bt noteikta cita iestde, kur attiecgo administratvo aktuvar apstrdt. Ja tdas nav vai t ir Ministru kabinets, administratvo aktu uzreiz var prsdztties.

Administratv akta apstrdana ir skotnjs administratvs lietas turpinjums. Jaadministratvais akts nav apstrdts likum noteiktaj termi, tas kst neapstrdams. Parlgumu atjaunot termiu lemj t pati iestde, kura izskata iesniegumu par administratv aktaapstrdanu.

Iesniegumu par administratv akta apstrdanu iesniedz rakstveid vai mutvrdosiestdei, kura izdevusi administratvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvrdos, iestde to tltnoform rakstveid un iesniedzjs paraksta. o iesniegumu septiu dienu laik nostaizskatanai augstkai iestdei. Iesniegum par administratv akta apstrdanunorda:1) kuru administratvo aktu apstrd;2) kd apjom administratvo aktu apstrd;3)lgumu.

23


24/41

Iesniegum par administratv akta apstrdanu var nordt ar administratv aktaapstrdanas motvus.

Administratvo aktu var apstrdt 1.mn.laik no t spk stans dienas, bet, jarakstveid izdotaj administratvaj akt nav nordes, kur un kd termi to varapstrdt, - 1.g.laik no t spk stans dienas. Privtpersona, kuras tiesbas vaitiesisks intereses attiecgais administratvais akts ierobeo un kura administratvajproces nav bijusi pieaicinta k tre persona, var o administratvo aktu apstrdtviena mnea laik no dienas, kad privtpersona par to ir uzzinjusi, bet ne vlk kviena gada laik no attiecg administratv akta spk stans dienas.

Iesniegums par administratv akta apstrdanu aptur t darbbu no bra, kadiesniegums saemts iestd. Ja augstka iestde atstj administratvo aktu negroztu,

administratv akta darbba atjaunojas ar dienu, kad beidzies termi administratvakta prsdzanai un tas nav prsdzts.

Augstka iestde izskata lietu vlreiz pc btbas kopum vai taj da, uz kuruattiecas iesniedzja iebildumi. Augstka iestde ar savu lmumu var:1) atsttadministratvo aktu negroztu;2) atcelt administratvo aktu;3) atcelt administratvo aktu kdda;4) izdot satura zi citdu administratvo aktu;5) konstatt, vai administratvais akts, kur

jau zaudjis spku ir bijis tiesisks vai prettiesisks.Lmums par apstrdto administratvo aktu (administratvais akts) nedrkst bt

iesniedzja interesm nelabvlgks nek apstrdtais administratvais akts, izemot gadjumu,kad augstka iestde konstat, ka ir prkptas obligts materilo tiesbu normas vai prkptastdas procesulo tiesbu normas, kas aizsarg sabiedrbas intereses.Ja iesniegum paradministratv akta apstrdanu mints apstrdanas pamatojums, augstkas iestdeslmuma pamatojum nordmi argumenti attiecb uz o iesniedzja pamatojumu.Apstrdtais administratvais akts iegst savu galgo noformjumu td veid, kd tasnoformts lmum par apstrdto administratvo aktu. d veid tas ir izpildms un to var

prsdzt ties.

22.Administratv akta izdoana, apstrdana un izpildana.

Administratv akta izdoana. Administratvo lietu iestd ierosina uz iesniegumapamata, uz iestdes iniciatvas pamata vai uz augstks iestdes rkojuma vai citas institcijasziojuma pamata. Pc nepiecieamo faktu konstatcijas iestde lemj par:

* lietas izbeiganu faktu trkuma d;* lietas izbeiganu sakar ar to, ka administratv akta izdoana nav lietderga;* administratv akta izdoanu.Ja iestde pieem lmumu par lietas izbeiganu, tad t rakstiski inform iesniedzju un

citus procesa dalbniekus. Pieemot lmumu par administratv akta izdoanu, lieta ir jizskatamnea laik no iesnieguma iesnieganas dienas, ja tiesbu aktos nav noteikts citdi.Administratvo aktu izdod rakstveid, bet izmuma gadjumos administratvo aktu var izdot armutvrdos (1.ja administratv akta izdoana ir steidzama un jebkura kavans tiei apdraudvalsts drobu, sabiedrisko krtbu, privtpersonas dzvbu, veselbu vai mantu; 2.tas paredzts

piemrojam normatvaj akt; 3.administratv akta izdoana rakstveid nav iespjama vai nav

adekvta) vai citdi. Administratv akta apstrdana. Jebkuru administratvo aktu var apstrdtvai prsdzt adrests, tre persona, privtpersona, kuras tiesisks intereses akts ierobeo unkura administratvaj proces nav bijusi pieaicinta k tre persona. Administratv aktaapstrdana ir skotnjs administratvs lietas turpinjums. Administratvo aktu var apstrdt:

* adrests un tres personas viena mnea laik no spk stans dienas;* iesniegumu par apstrdanu rakstveid vai mutvrdos iesniedz iestdei, kura

aktu izdevusi;* iestde 7 dienu laik nosta augstkai iestdei;* ja nav nordes, kur prsdzt gada laik no spk stans dienas.

Iesniegum par administratv akta apstrdanu norda:1) kuru administratvo aktu apstrd;2) kd apjom administratvo aktu apstrd (visu vai tikai t dau);

3) lgumu (ko grib no augstks iestdes: adm.aktu atcelt, grozt);4) var nordt ar apstrdanas motvus un prasjumu par atldzinjumu.Administratvais akts ir spk, bet to var apstrdt, ja:

1. administratvais akts nav pietiekoi skaidrs;

24


25/41

2. pieautas procesuls kdas;3. pieautas saturisks kdas.

Ja du administratvo aktu neapstrd, tas ir spk un ir izpildms.Administratv akta izpilde. Administratvais akts ir spk, kamr tas nav izpildts vai

atcelts. Administratvo aktu t adrests izpilda labprtgi. Labprt

Documents

Mani Spikeri3