6
1 Journal JICA CBNRM, Vol 1/ Publikasaun 4/ Fevereriu 2018 PLUP no Implementasaun Regulamentu Suco Planu Participatoriu Uja Rai (PLUP) kompleta ona iha projeitu suco hitu (7). Atu inagura regulamentu suco nebe formula hosi PLUP, seremonia Tara Bandu origaniza ona iha Maumeta, Manucasa no Cotolau iha loron 08, 09 no 22 fulan Fevereiru 2018 ne’ebe maka partisipa husi membru husi MAP municipiu Aileu, Administrador husi Postu Administrativu, Polisia, MAP Caicoli, JICA CBNRM no ONG balun. Iha seremonia nee comunidade promete atu implementa sira nia regulamentu suco. Komese fulan Setembru 2017, konselu suco iha suco 4 (Fahisoi – Liquidoe, Fahosoi – Remexio, Fatisi no Bocolelo) organiza ona enkontru mensal atu monitor no avalia implementasaun regulamentu suco. Enkontru hirak ne’e agora daudaun facilita hela husi parseiru ONG, RAEBIA no HALARAE ho objetivu atu hasae kapasidade husi lider Suco nian atu halao rasik enkontru iha sira nia atividade moris loron oin mai, kada chefe suco aprezenta implementasaun estatutu husi Planu Uja Rai Futuru no Regulamentu Suco iha idaidak nia aldeia hamutuk ho problemas no dezafius. Depois sira nian aprezentasaun, membrus husi konselu suco diskute kona ba problemas atu buka nia solusaun. Analiza husi informasaun ba rezultadus fulan 4 liu ba kotuk ne’ebe aprezenta iha enkontru mensal hatudu katak iha redusaun incidente sunu rai no tesi ai illegal. Seremonia Tara Bandu Maumeta (Remexio)– Feb 08, 2018 Manucasa (Liquidoe)– Feb 09, 2018 Cotolau (Laulara) – Feb 22, 2018 0 1 2 3 4 5 6 Sep-17 Oct-17 Nov-17 Dec-17 No. of Incidences Impact of Village Regulations in 4 Sucos Sunu Rai Tesi Ai illegal Ai-han estragus husi animal abondonado Seluk (Pesca illegal, collecta raihenek etc.)

Journal JICA CBNRM, Vol 1/ Publikasaun 4/ Fevereriu 2018 · agrikultores barak maka adopta ona. Rezultadus husi aplikasaun adubus iha tos diak liu do que adopta husi kontur compos

  • Upload
    lediep

  • View
    217

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

1

Journal JICA CBNRM, Vol 1/ Publikasaun 4/ Fevereriu 2018

PLUP no Implementasaun Regulamentu SucoPlanu Participatoriu Uja Rai (PLUP) kompleta ona iha projeitu suco hitu (7).Atu inagura regulamentu suco nebe formula hosi PLUP, seremonia TaraBandu origaniza ona iha Maumeta, Manucasa no Cotolau iha loron 08, 09no 22 fulan Fevereiru 2018 ne’ebe maka partisipa husi membru husi MAPmunicipiu Aileu, Administrador husi Postu Administrativu, Polisia, MAPCaicoli, JICA CBNRM no ONG balun. Iha seremonia nee comunidadepromete atu implementa sira nia regulamentu suco. Komese fulan Setembru2017, konselu suco iha suco 4 (Fahisoi – Liquidoe, Fahosoi – Remexio, Fatisino Bocolelo) organiza ona enkontru mensal atu monitor no avaliaimplementasaun regulamentu suco. Enkontru hirak ne’e agora daudaunfacilita hela husi parseiru ONG, RAEBIA no HALARAE ho objetivu atu hasaekapasidade husi lider Suco nian atu halao rasik enkontru iha sira niaatividade moris loron oin mai, kada chefe suco aprezenta implementasaunestatutu husi Planu Uja Rai Futuru no Regulamentu Suco iha idaidak niaaldeia hamutuk ho problemas no dezafius. Depois sira nian aprezentasaun,membrus husi konselu suco diskute kona ba problemas atu buka niasolusaun. Analiza husi informasaun ba rezultadus fulan 4 liu ba kotukne’ebe aprezenta iha enkontru mensal hatudu katak iha redusaun incidentesunu rai no tesi ai illegal.

Seremonia Tara Bandu

Maumeta (Remexio)– Feb 08, 2018

Manucasa (Liquidoe)– Feb 09, 2018

Cotolau (Laulara) – Feb 22, 2018010

S…

NI

010

S…

NI0

1

2

3

4

5

6

Sep-17 Oct-17 Nov-17 Dec-17

No. o

f Inc

iden

ces

Impact of Village Regulations in 4 Sucos

Sunu Rai

Tesi Ai illegal

Ai-han estragus husianimal abondonado

Seluk (Pesca illegal,collecta raiheneketc.)

2

JICA Project for Community-Based Natural Resource Management Phase II

Iha fulan Dezembru 2017 no Janeiru 2018, lider husi suco 4 informa katak laihakazu sunu rai no tesi ai arbiru iha fulan hirak nia laran. Incidente ai-han ne’ebehetan estragus husi animal abondonadu balun mos redus ona, no durante fulan 2 liuba kotuk ai-han balun maka hetan estragus iha suco 2 deit. A mezmu tempu, ai-hanbalun ne’ebe hetan estragus husi fahi fuik durante relatoriu ba monitorizasaunenkontru fulan Janeiru 2018, komunidade iha suco agora daudaun tenta hela atubuka hetan solusaun atu resolve problema refere.

Espansaun PLUP ba Area SelukProjeitu ne’e sensitiza ona husi MAP no Parseiru Dezemvolvimentu balun ne’ebeintegra iha PLUP ba programa diferente balun no projeitu ba CBNRM. ProjeituConservasaun Agricultura husi FAO lidera introdusaun ba PLUP iha projeitu sucos13 (9 iha Baucau no 4 iha Manatuto) ne’ebe hetan tulun husi RAEBIA. ProjeituAvansa Agricultura husi USAID introdus ona PLUP iha suco ida, maka hanesan ihaHera iha Municipiu Dili ho tulun husi RAEBIA. RAEBIA mos hetan tulun husi USCCanada atu introdus PLUP iha suco ida iha Aileu, Tulatakeo. RAEBIA mos servisuhamutuk ho GCCA-GIZ introdus PLUP iha Suco Makalaco iha Baucau. Ihaposibilidade ida mos katak Banku Mundial suporta ona SAPIP atu introdus PLUP ihasira nia projeitu ba sucos. Konsidera hanesan perspetiva husi espansaun PLUP,Projeitu, agora daudaun tenta hela atu dokumenta pratika balun ne’ebe diak nolisaun ne’ebe hetan husi introdusaun PLUP husi parseiru dezemvolvimentu siraseluk.

Progresu Implementasaun Programas MicroPromosaun toos foho lolon sustentabel sai ona xave ba programa micro implementaona iha fulan Maiu 2017. Demonstrasaun tos 15 estabelese ona iha aldeia 13 husisuco 4 (Fahisoi – Liquidoe, Fahisoi – Remexio, Fatisi no Bocolelo); kada tos manejahusi grupo agricultores nain 10 – 40 no esforsu sira ne’e halo atu demonstra gestaunrai, umidade regimes, lalaok ai-han no pakote pratika ba luhan no manutensaunluhan nian, kuda ai nst. ne’ebe maka apropriadu. Ai-han ne’ebe demonstra ona ihatos balun henesan, batar, koto, aifarina, fehuk ropa, lakeru nst. Kualidade fini holaona husi asosiasaun agricultores ne’ebe promove husi projeitu Seeds of Life (ProjeituFini ba Moris). Prosesu halo adubu no nia aplikasaun internaliza ona ho diak noagrikultores barak maka adopta ona. Rezultadus husi aplikasaun adubus iha tosdiak liu do que adopta husi kontur compos. Kuda ia-fuan iha ona nia progresu ihademoplot hanesan mos iha membru sira nia tos laran. Implementasaun programamicro hahu ona iha suco 3 (Maumeta, Manucasa no Cotolau) husi fulan Fevereiru2017. No promosaun toos foho lolon sustentavel sei demonstra iha Maumeta noManucasa, iha Cotolau, komunidade sira deside ona atu implementa viveroskomunidade no kuda ai. Sira mos sei koko atu integra aspeitu balun husi promosauntos iha foho leten wainhira ba’a ku’da ai iha sira nia tos.

3

JICA Project for Community-Based Natural Resource Management Phase II

Treinamentu no KapasitasaunProjeitu ne’e konsistente nafatin halo esforsu atu kapacita staff Tekniku noExtensionista husi MAP (DGFCPI) no MAP Aileu, liders komunidade iha suco targetu,no parseiru ONG liu hosi matadalan ne’ebe kontinua, iha formasaun treinamentu,facilita monitorizasaun periodiku no avalia enkontru no fornese materials rekursunecesariu nst. Iha fulan Dezembru 2017, projeto organija programa formasaun bakomunidade no Staff Extensionista husi MAP Aileu no kultivasaun kulat, produsaunfini kulat (spawns), prosesa kulat atu halo preservasaun (kulat masin). Programa rua(2) ne’ebe organiza ona, ida (1) halao iha Fahisoi-Liquidoe no ida (1) halao iha Fahisoi-Remexio. Projeitu ne’e fasilita interaksaun entre liders komunidades no restorantesira atu hatama (fan) kulat sira ne’e. Restorante Italianu 1 (Austeria, Campo Alor, Dili)hahu ona hola kulat fresku balun. Projeitu ne’e mos organiza ona formasaun One DayBook Keeping ba grupus feto iha Fadabloco iha loron 07 Fulan Novembru 2017.

Projeitu ne’e organiza ona formasaun kona ba projeitu siklu gestaun baziku, planuannual, kria linha de baze, analiza data uja MS Exel ba staff tekniku no extensionistaMAP (DNFGBH no Aileu) ema nain 16 no formasaun ne’e halao loron 3 ba fase idanee.

Segundu epoka ba OJT iha PLUP remata ona foin daudaun no participantes nain 10husi total nain 14 maka kompleta ona sira nia formasaun ho susesu. ONG balun,ne’ebe partisipa iha programa formasaun mai husi OHM – Bobonaro, Hader, Liquica,PROSPEK, Lautem, Maharu, Ainaro, Malaedoi, Liquica no EMI, Ermera. Parseirudezemvolvimentu sira seluk hanesan USAID-Avansa no Konservasaun Internasionalharuka sira nia staff projeitu mai partisipa iha formasaun nia laran.

Primeiru epoka programa Mikro OJT iha ninian progresu partisipa husi staff teknikuno extensaun husi MAP (DNFGBH no Aileu) no reprezentantes husi ONG 4 (PROSPEK,OHM, MALAEDOI no IMI). Mestri / professors husi Centru Nasional ba FormasaunProfesional e Trabalhadores (CNEFP), Tibar partisipa mos iha Programa Mikro OJTespesialmente modul preparasun ba rai no sustenebilidade tos foho leten iha SucoBocolelo. Espetasaun husi formasaun ne’e atu mestri sira bele transfere sira niakuinesementu no teknikus ba sira nia estudante iha Centru Treinamentu Tibar.Segundu epoka OJT hahu iha fulan Marcu 2018. Sei iha participantes balun husiEscola Formasaun Agrikultores /Vocational Training Institution husi MAP partisipaiha programa mikro OJT. Esforsu sei halao atu inklui treinadores husi ONG local siraatu participa mos iha OJT.

Projetu nee organiza treinamentu konaba teste rai uza kit teste rai nebe simplesdurante Febreiru 2018 ba funsionario ONG sira (RAEBIA no Halarae), funsionariutekniku no extensaun hosi MAF Caicoli no mos hosi edefisiu MAP Aileu. Sira moshetan orientasaun oinsa atu halo tratamentu ba rai nebe acidio ho sea shell and ahu.

4

JICA Project for Community-Based Natural Resource Management Phase II

Mata-dalan baCBNRMProjeitu ajudaDiresaun GeralFloresta, Café noPlantas Industriais(DGFCPI), MAP atuprepara mata-dalanida ba espansaunCBNRM iha railaran. Ekipa servisuida konstitui ona baobjetivu ida ne’e noenkontru periodikuatu deskute kona baasuntus balun nonia posibilidade;kria exercisu balunatu preparakonteudu mata-dalan nian.Enkontru rua (2)ne’e halao onadurante fulan tolu(3). i.e. 5º enkontruhalao iha loron 3fulan Otubru 2017,6o iha loron 12 fulanDezembru 2017.Durante 50

enkontru grupu detrabalho servisubazeia ba analizamudansa historikuiha Floresta nogestaun floresta ihanasaun; politika no kuadru servisu agora ne’ebe maka inklina ba gestaun floresta;identifika kazu iha gestaun sustetavel ba floresta no debate kona ba posibilidadeopsaun atu redus problemas. Grupu de trabalho analiza profil no funsaun husibacias-hidrograficas iha rai laran (total 191) no identifika bacias-hidrograficas 29maka sai prioridade, ne’ebe CBNRM persija atu estabelese ba konservasaun Florestano gestaun sustentavel ba floresta nian. Prioridade bacias-hidrograficas hirak ne’einklui bacias-hidrograficas 10 ne’ebe maka degradado sita iha Politika Florestasauntinan 2018. Iha 6o enkontru, grupu trablaho avalia fali rezultadu ne’ebe maka atinjiona durante enkontru anterior no servisu iha atinji ba mehi, objetivu, estrategia notarjeitu husi mata-dalan.

Objetivu Pricipal husi Mata-Dalan

Floresta no rekurso natural sira seluk (Ex; rai, no be’e) iha 14alto prioridade bacias hidrografcas ne’ebe presija atu proteje nomanaje husi kolabarasaun entre komunidade locais ho maneirasustantavel.

Xave Indikadores

Mais de 70% Floresta ne’ebe maka eziste iha alto 14 ne’ebemaka prioridade ba bacias-hidrograficas hetan protesaunno maneje ho apropriadu no maneira sustentavel iha tinan2035.

Direitu uja rai ba tempo naruk liu husi rekursu Florestanian entrega ba komunidade local iha sucos hotu homekanismu CB-NRM iha bacias hidrografikas prioridade14 iha tinan 2035.

Objetivu nebe Propoin

Suco hotu iha bacias hidrografikas prioridade 14 sei estabelesemekanismu NRM iha fim de tinan 2030.

Xave Indikadores

PLUP halao ona iha suco hotu iha bacias hidrografikasprioridade 14 iha fim de tinan 2030;

Tekniku ida ka rua nebe relasiona ba CB-NRM ba gestaunrekursu natural sustentabel introdus iha suco hotu ihabacias hidrografikas prioridade 14 iha fem de tinan 2030;

Capacidades liders local no atoridades relata ho 14 altobacias-hidrograficas ba gestaun sustentavel floresta ihasucos hotu;

Politika no kuadru servisu dezemvolve ona ba longu-prazudireitu uja rai liu iha rekursu floresta ba komunidade lokaliha tinan 2035; no implementa ona iha suco tarjeitu baluniha bacias hidrografikas prioridade 14.

5

JICA Project for Community-Based Natural Resource Management Phase II

Enkontru Konselu Gestaun Bacias-HidrograficasEsforsu ne’ebe maka hatudu ona komese fulan Setembru maka atu sensitiza, motivano fo asistencia ba projeitu iha administrasaun postu Administrativa Laulara no lidershusi suco iha bacias-hidrograficas Bemos atu forma konselu gestaun bacias-hidrograficas. Lider objetivus, funsaun no susesu konselu gestaun bacias-hidrograficas nofinalmente aseita atukonstitui konselu, noagora Konselu Bacias-Hidrograficas Bemosiha prosesu nia laranatu estabelese.Membru sira ihaenkontru atu diskutistrutura no funsaunhosi Conselho.Workshop loron ruahalao iha Des 5-6,2017 iha Postuadministrative Laularaatu finalija vijaun,misaun, objetivu nofunsaun hosiConcelho. Formasaunne’e partisipa husiliders husi suco ne’en(6), officials husi PA,staff NDFWM no MAPLaulara, Aileu, JICACBNRM no HALARAE.Membru sira elaboradiskusaun ho diakkona ba kondisaungeral bacias-hidrograficas nian, ihamudansa ne’ebe mosuiha pasadu ihanatureza no kondisaunsocio-ekonomicu ihapasadu no identifikarazaun ba muda noartikula vizaun ihafuturu.Konselu GestaunBacias-HidrograficasNoru (NWMC) halaoenkontro avaliasauniha loron 30 fulanNovember 2017 ihaedifisiu PostuAdministrativuRemexio ne’ebe partisipa husi liders husi suco ualu (8) husi Remexio no PA husiLiquidoe. Chefe Suco ne’ebe la inklui iha bacias-hidrografica Noru mos hetan komviteatu partisipa iha enkontru ne’e atu estuda no esplora posibilidade atu adopta servisubalun ne’ebe sira nia suco halo ona. Membrus sira aprezenta atividades balunrelasiona ho konservasaun Floresta, kuda ai, regulamentu ba animal ne’ebeabondonadu, nst. Iha kazu rua (2) kona ba sunu rai, kazu ida (1) kona ba tesi ai, kazuminor 2 kona ba ai-han ne’ebe hetan estragus husi animal relata ona ba konselubacias-hidrograficas Noru iha fulan 2 liu ba kotuk no komunidade sira foti asaunpropriu atu resolve problemas refere tuir regulamentu suco nian. Membrus konselusira descute kona ba rekezitus atu kuda fini durante fulan Janeiru no Fevereiru 2018no descreve ona lista ida (1) submete ba MAP. DNFGBH prepara ona proposta idane’ebe maka kolabora ho MAP atu kuda ai-oan (ho total ai-oan 10,841. – especiesFloresta nian – 8,401., especies plantasaun industria – 1,453, especieshorticultura – 987) no simu ona 9,000 ai-oan ate meiu de Fevereiru 2018.

Visaun Konselu Gestaun Bacias-Hidrograficas Bemos

Konselu Gestaun Bacias-Hidrograficas Bemos nudaraliansa ida ne’ebe maka laiha retornu no komposto husiedifisiu postu-administrativu Laulara no agenciagovernantes relevantes ho objetivu ida atu proteze nomaneje Floresta, rai no rekursu be’e ho proprio ihaBacias-Hidrograficas Bemos no atu hadia kondisaunmoris populasaun iha bacias-hidrograficas no estabelesefornesementu be’e ba’a area sira iha rai tetuk.

Misaun

Atu fornese guia no orientasaun ba Liders suco sirakona gestaun sustentavel husi Floresta no rekursunatural ne’ebe relasiona ho floresta (e.g., NTFP, raino be’e) iha bacias-hidrograficas.

Fornese lideransa atu harmoniza interese noatividades sucos iha bacias-hidrograficas atu atinjiFloresta nebe sustentabel no gestaun rekursunatural ne’ebe relasiona ho floresta.

Atu foti inisiativa ba planeamentu, implementasaun,no avalisaun ba planu gestaun bacias-hidrograficasatu maneje Floresta no rekorsu natural Floresta hoproprio no hadia vida moris lokal.

Atu ajuda liders suco sira aumenta sira niakonsiensia kona ba sustentavel Floresta no rekursunatural Floresta entre komunidade iha sucos.

Atu promove asaun necesidade ba sustenibilidadeFloresta no gestaun rekursu natural Floresta ihabacias-hidrograficas alinha ho kordenasaunrelevantes husi governu no organizasaun naun-profitnomos organizasaun internasional sira.

Atu ajuda liders sucos sira entrega floresta ne’ebeiha valor no rekursu natural Floresta iha suco bagerasaun foun sira iha futuru, no

Atu fahe esperensia no hamutuk ho unidade localgovernu nian(suco, postu administrative, noMunicipius) iha bacia-hidrograficas sira seluk ihaTimor Leste atu promove Floresta nebe sustentabelno rekursu natural iha nivel bacia-hidrograficas.