Jaun - European Agency for Special Needs and Inclusive ... · 2 Jaun s balsis: Nodro inot da d bu izgl t b is zi ojums ir Eiropas parlament r s noklaus an s pas kuma jauniem cilv

Jaun s balsis

Nodro inot da d bu izgl t b

Eiropas speci l s izgl t bas att st bas a ent ra

Jaun s balsis: Nodro inot da d bu izgl t b 2

is zi ojums ir Eiropas parlament r s noklaus an s pas kuma jauniem cilv kiem ar speci l m vajadz b m „Jaun s balsis: Nodro inot da d bu speci lo vajadz bu

izgl t b ”, kuru organiz ja Eiropas speci l s izgl t bas att st bas a ent ra sadarb b ar Portug les Izgl t bas ministriju, prezent ciju un rezult tu kopsavilkums. is pas kums notika 2007.gada septembr Lisabon Portug les Eiropas Savien bas prezident ras ietvaros.

o zi ojumu sagatavoja A ent ra, pamatojoties uz ieguld jumu, ko sniedza pas kuma jaunie deleg ti. Visiem vi iem tiek izteikta visliel k pateic ba. Daudz pla ku inform ciju par o pas kumu var atrast A ent ras t mek a vietn : www.european-agency.org/european-hearing2007 Redaktori: Viktorija Soriano (Victoria Soriano), Maria Kiriazopulu (Mary Kyriazopoulou), Haralds V bers (Harald Weber) un Aksele Grunberga (Axelle Grünberger) – Eiropas speci l s izgl t bas att st bas a ent ras darbinieki Cit t dokumentu ir at auts tikai ar skaidru nor di par izmantoto avotu.

is zi ojums ir pieejams piln gi manipul jamos elektroniskos form tos 21 valod , lai nodro in tu lab ku piek uvi inform cijai. Zi ojuma elektronisk s versijas ir pieejamas A ent ras t mek a vietn : www.european-agency.org/site/info/publications/agency/index.html Tulkojums: Mudite Reigase Viktorijas Proskurovskas v ka noform jums ISBN: 978-87-92387-33-2 (Elektroniski) ISBN: 978-87-92387-12-7 (Iespiests) 2008.gads

Eiropas speci l s izgl t bas att st bas a ent ra

Sekretari ts Østre Stationsvej 33

DK-5000 Odense C Denmark Tel: +45 64 41 00 20

[email protected]

Briseles birojs 3 Avenue Palmerston

BE-1000 Brussels Belgium Tel: +32 2 280 33 59

[email protected]

www.european-agency.org

dokumenta publik ciju ir atbalst jis Eiropas Komisijas Izgl t bas, kult ras un daudzvalod bu D: http://europa.eu.int/comm/dgs/education_culture/index_en.htm


SATURS

Priek v rds 5

Ievads 7

Cit ts no Portug les izgl t bas ministres Maria de Lurdes Rodrigues kundzes uzrunas 9

Jauno deleg tu p rdomas 11

Vid j s izgl t bas p rst vju p rdomas ..........................................11

Arodizgl t bas p rst vju p rdomas ...............................................14

Augst k s izgl t bas deleg tu p rdomas......................................16

Cit ts no Portug les izgl t bas valsts sekret ra Valtera Lemosa kunga runas 19

Lisabonas deklar cija 20

Jaunie u viedoklis par iek aujo o izgl t bu ....................................20



Priek v rds Eiropas speci l s izgl t bas att st bas a ent ras (turpm k tekst – A ent ra) dal bvalstis vienoj s 2007.gad organiz t Eiropas parlament r s noklaus an s pas kumu, uzaicinot jaunus cilv kus ar speci l m izgl t bas vajadz b m izteikt savu viedokli un diskut t par izgl t bas iesp j m un savu n kotni. pa a uzman ba tika piev rsta jaunie u pieredzei, idej m un priek likumiem par iek aujo o izgl t bu.

bija otr reize, kad A ent ra organiz ja tik svar gu pas kumu. Pirmais Eiropas parlament r s noklaus an s pas kums jaunie iem ar speci l m izgl t bas vajadz b m notika Eiropas Parlament Brisel 2003.gad . Visas A ent ras dal bvalstis apzin j s, ka organiz t du noz m gu pas kumu bija nopietns izaicin jums, pa i emot v r paredzamo dal bnieku skaitu no 29 valst m, kuras tika p rst v tas aj pas kum (2003.gada pas kum piedal j s 22 valstis). 2007.gada noklaus an s pas kums notika septembr Portug les galvaspils t Lisabon . Tas tika organiz ts sadarb b ar Portug les izgl t bas ministriju Portug les Eiropas Savien bas prezident ras ietvaros. A ent rai bija gan prieks, gan gods organiz t o otro Eiropas parlament r s noklaus an s pas kumu. M s pa i gribam pateikties 78 jaunajiem deleg tiem, vi u imen m, skolot jiem un atbalsta person lam, Izgl t bas ministrij m, Eiropas un starptautisko organiz ciju p rst vjiem, k ar Portug les vald bas p rst vjiem par piedal anos un iesaist anos pas kuma sagatavo an un noris . Bez visiem vi iem neb tu bijis iesp jams stenot o noz m go pas kumu. Priek s d t js Direktors Jorgens Gr ve Kors D . V. Meijers (Jørgen Greve) (Cor J. W. Meijer)



Ievads 2006.gad A ent ras p rst vjiem tika izteikts l gums izvirz t divas vai tr s savas valsts izgl t bas iest des – skolas vai klases dal bai Parlament r s noklaus an s pas kum „Jaun s balsis: Nodro inot da d bu izgl t b ”. Priek likums bija izv l ties vienu vidusskolu, vienu arodskolu un vienu augst k s izgl t bas iest di. Skol ni un studenti izvirz taj s skol s vai klas s tika aicin ti p rrun t ar saviem klasesbiedriem vai grupas biedriem pirm s Parlament r s noklaus an s pas kuma, kur notika 2003.gad Brisel , rezult tus, kurus prezent ja pas kuma dal bnieki, k ar p rrun t un diskut t par diem tr s jaut jumiem: 1. Vai j s varat aprakst t svar g kos uzlabojumus un galven s

probl mas, kuras skar j su izgl t bu, par kur m j s grib tu run t un dal ties pieredz ar j su Eiropas kol iem? Vai jums ir ieteikumi vai rekomend cijas uzlabojumiem?

2. K das ir j su domas/viedoklis par iek aujo o izgl t bu? Vai ir k das priek roc bas, izaicin jumi vai r i, kurus j s grib tu izcelt? Vai j s gribat izteikt vai ieteikt k das rekomend cijas?

3. Jums var tu b t skaidras cer bas par j su n kamo izgl t bu, darbu un dz vi. Vai j s varat aprakst t galvenos r us, kurus p c j su dom m, b tu nepiecie ams likvid t, lai j s var tu sasniegt savu iecer to m r i?

Katra nosaukt skola vai klase tika aicin ta izvirz t vienu deleg tu, kur piedal sies noklaus an s pas kum . Dienu pirms parlament r s noklaus an s pas kuma visi deleg ti tik s, dal j s sav s dom s un p rrun ja min tos tr s jaut jumus darba grup s, kuras tika veidotas p c izgl t bas pak pes, k du p rst v ja deleg ti: vid j izgl t ba, arodizgl t ba vai augst k izgl t ba. Visi deleg ti bija labi sagatavoti jau pirms pas kuma. Diskusijas par d ja nopietnu un atkl tu domu apmai u, k ar patiesu cie u pret visiem izteiktajiem viedok iem. Ir svar gi atz m t, ka izvirz tie deleg ti p rst v ja oti pla u da du speci lo vajadz bu un att st bas trauc jumu spektru. Liel k da a izgl t bu ieguva visp rizgl tojo izgl t bas vid .


Jauno cilv ku diskusiju rezult ti tika prezent ti Portug les parlament un tie veido pamatu Lisabonas deklar cijai „Jauno viedoklis par iek aujo o izgl t bu”, kuras pilns teksts ir iek auts zi ojuma beig s, k ar papildina o dokumentu k atsevi a bro ra.

aj p rskata zi ojum ir iek auti Portug les izgl t bas ministres un izgl t bas valsts sekret ra prezent ciju cit ti no pas kuma atkl anas un nosl guma s d m. Tie uzsver Portug les izgl t bas politikas veidot ju uztic bu un atbalstu iek aujo s izgl t bas att st bai. Kam r Lisabonas deklar cija apkopo visu jauno deleg tu izceltos visp r jos jaut jumus un izteikt s vieno an s, is zi ojums atspogu o svar g kos jaut jumus, kurus izvirz ja jaunie deleg ti un kuri ir saist ti ar vis m trij m izgl t bas pak p m, kuras tika p rst v tas noklaus an s pas kum , respekt vi – vid jo izgl t bu, arodizgl t bu un augst ko izgl t bu.


Cit ts no Portug les izgl t bas ministres Maria de Lurdes Rodrigues kundzes uzrunas Eiropas parlament r s noklaus an s pas kuma „Jaun s balsis: Nodro inot da d bu izgl t b ” atkl anas s des laik Portug les parlament izgl t bas ministre Maria de Lurdes Rodrigues kundze teica: „Ir liels gods un prieks uz emt jaunie us no 29 valst m – 26 Eiropas Savien bas dal bvalst m un 3 cit m valst m, kuras ir pievienoju s ai iniciat vai – kuru m r is ir uzlabot iek aujo as izgl t bas steno anu vis s skol s jebkur Eiropas Savien bas valst . Es apsveicu j s ar piedal anos aj iniciat v , jo t atspogu o gan j su, gan j su p rst v to valstu pan kumus un, protams, ar iek aujo ku Eiropu. Iek aujo as izgl t bas principus visiem b rniem un jaunie iem ar speci l m vajadz b m noteica 1994.gad Salamank . Tie bija ekspertu no visas pasaules daudzu gadu darba un diskusiju rezult ts. Iek aujo as izgl t bas att st ba un steno ana ir visu skolot ju, darbinieku un ekspertu ikdienas darbs. is darbs ir v rsts uz r u, barjeru, aizspriedumu, tehnisko, soci lo un ekonomisko gr t bu noteik anu, k ar tas velta uzman bu risin jumu mekl anai, kas var tu uzlabot iek au anas procesu. Iek aujo a izgl t ba ir process, kas atrodas nep rtraukt evol cij un nekad nebeidzas, jo iek aujo as izgl t bas m r i un uzdevumi vienm r main s. o spriedzi rada ne vien neatliekam s jaun s soci l s pras bas un cer bas, bet ar iesp ja izmantot zin tnes un tehnikas sasniegumus. Es dom ju, ka visas Eiropas Savien bas dal bvalstis, neskatoties uz at ir gajiem izejas punktiem, sastopas ar l dz g m probl m m tr s jom s: pirmk rt, past v gi centieni izgl tot skolot jus un atbalsta person lu darbam ar skol niem ar speci l m vajadz b m; otrk rt, skolu, kuras uz em skol nus ar speci l m vajadz b m, fizisk s vides un materi lo apst k u uzlabo ana; tre k rt, m c bu l dzek u, k ar pedago isk satura un materi lu att st ba, vienlaic gi izmantojot tehnolo ijas potenci lu.

odien, inform cijas un komunik cijas tehnolo ijas pied v iesp ju piek t inform cijai un zin an m, kas iepriek nebija pieejamas, un


is potenci ls ir j p ta un j att sta ar visu vald bu atbalstu.

iniciat va, kas likusi mums satikties, ir pa a, jo t iesaist jusi skol nus un studentus ar speci l m vajadz b m savas iek aujo s izgl t bas veido an ; t izsaka viedokli un papla ina diskusiju un izpratni par risin jumu mekl anu, emot v r pa u jaunie u v lmes un n kotnes redz jumu. Pateicoties j su [jauno deleg tu] ieguld jumam, m s noteikti uzlabosim m c bu apst k us jaunie iem ar speci l m vajadz b m Eirop . Tie i is fakts padara min to iniciat vu inovat vu. V lreiz apsveicu j s ar piedal anos un iesaist anos pas kum . Sveicu j s ar ar to, ka sp j t atspogu ot savu pieredzi un esmu p rliecin ta, ka katrs no jums g s pan kumus n kotn . J su veiksme ir ar m su veiksme. J su darbu eit attaisno katra skol na vai studenta pan kumi, bet it pa i to audz k u veiksme, kuriem ir speci l s vajadz bas. Es ceru, ka j su sap i piepild sies. Es ar ceru, ka j su aktivit tes odien izdosies un j su ieguld jums pal dzes mums uzlabot savu darbu. Liels paldies jums.”


Jauno deleg tu p rdomas Plen rs des laik Portug les parlament jaunie deleg ti visiem noklaus an s pas kuma dal bniekiem zi oja par visp r jiem jaut jumiem, kurus vi i apsprieda attiec g s izgl t bas pak pes grup s iepriek j dien . Turpm kaj tekst ie jaut jumi tiek atspogu oti daudz detaliz t k. Tie eit tiek par d ti t d pa sec b , k jaut jumi, kurus jaunie deleg ti apsprieda ar saviem vienaud iem pirms noklaus an s pas kuma: - galvenie uzlabojumi un izaicin jumi, kas skar vi u izgl t bu; - vi u domas un viedok i par iek aujo o izgl t bu; - galvenie r i, kurus nepiecie ams likvid t, lai sasniegtu n kotnes m r us. Ir svar gi atz m t, ka visi deleg ti vienoj s par to, ka 2003.gada Eiropas parlament r s noklaus an s pas kuma rezult ti un izaicin jumi joproj m ir aktu li, tom r ir v rojami ar uzlabojumi. Turpm kaj tekst ir iek auti da u jauno deleg tu teikt cit ti, lai lab k ilustr tu skaidri izteikt s idejas, kuras veidoj s grupu diskusij s. Vid j s izgl t bas p rst vju p rdomas

Liel k da a deleg tu, kuri p rst v ja vid jo izgl t bu, bija no iek aujo as vides visp rizgl tojo aj s skol s. Grupu diskusij s jaunie deleg ti no vid j s izgl t bas iest d m pauda piln gu apmierin t bu ar savu izgl t bu un kopum piekrita, ka vi u izgl t bas laik uzlabojumi ir notiku i.


K viena no joproj m eso aj m probl m m tika uzsv rta piln gas pieejam bas nodro in ana izgl t bai: t ietver fiziskas pieejam bas nodro in anu k m, k ar to, ka m c bu materi li un l dzek i ne vienm r ir lietot jam draudz gi vai izmantojami cilv kiem ar visu veidu speci l m vajadz b m. Kar na ir nov rojusi, ka: „m sdien gas skolas joproj m nav piln gi pieejamas skol niem ar da da veida trauc jumiem, piem ram, ar redzes trauc jumiem.” Tehniskie l dzek i, k datori, digit lie fotoapar ti, mikrofoni utt. ir oti noz m gi. Tom r bie i ir situ cija, ka nepiecie amais apr kojums nav visp r pieejams, vai ar t nav pietiekam daudzum . Da reiz jaunie i un vi u imenes nezina k piek t dam apr kojumam. Pieejama izgl t ba attiecas ar uz asistentu un atbalsta person la pieejam bu. Probl ma joproj m ir gad jumos, kad jaunajam cilv kam ir nepiecie ama pal dz ba, jo vi a klases biedri ir vien gie pieejamie, kas to var sniegt. Jaunie deleg ti apgalvoja, ka skolot ju attieksme sp l b tisku lomu. Skolot jiem b tu j piev r uzman ba visu savu skol nu specifiskaj m vajadz b m. „Skolot jiem j patur pr t , ka klas ir da di cilv ki ar da d m vajadz b m un da diem m c an s stiliem,” savas domas izteica Simona. Tom r skolot ja pal dz ba skol niem ar speci l m vajadz b m nedr kst b t aizbildnieciska.


Skolot ji ir j izgl to, lai vi i saprastu un zin tu vair k par speci l m vajadz b m.

Iek aujo a izgl t ba tika apspriesta k pozit va iesp ja un k dal bniekiem b tisks jaut jums. Svar gs iedvesmojo s aspekts, kuru uzsv ra jaunie i no vid j s izgl t bas, bija tas, ka iek au ana saved kop da dus cilv kus un uzlabo visu skol nu soci l s prasmes. Iek aujo a izgl t ba visum ir ar daudz izaicino ka (pozit v noz m ) k speci l izgl t ba. Martons nor d ja, ka: „iek aujo a izgl t ba ir oti efekt va, jo tu sastopies ar probl m m un iem cies k t s atrisin t.” Tom r tika run ts ar par gr t b m saist b ar iek aujo o izgl t bu. Aude to visu rezum ja, sakot, ka: „iek aujo a izgl t ba ir bijusi gan visbriesm g kais, gan visbr ni g kais izaicin jums, ar kuru man ir bijis j sastopas.” Lai gan iek au ana atbalsta soci los kontaktus

rpus skolas, skol var rasties saskarsmes gr t bas starp skol niem, kuriem ir speci l s vajadz b s un tiem, kuriem to nav. „Iek aujo a izgl t ba ir lab k izv le, bet joproj m daudz m skol m nav pietieko i daudz resursu un person la, lai to nodro in tu,” teica Alfr ds.

Bez tam visp rizgl tojo o skolu skolot ji, kuri nav labi sagatavoti vai kuriem nav skaidras inform cijas par skol nu vajadz b m, k ar atbilsto u resursu tr kums visp rizgl tojo aj s vidusskol s, rada

r us skol niem ar speci l m vajadz b m.


Jaunie deleg ti secin ja, ka iek aujo a izgl t ba ir laba tikai t d gad jum , ja ir pieejams nepiecie amais atbalsts un ja m c bu process notiek optim los apst k os. Vi i ar vienoj s par to, ka izgl t bai ir j b t t dai, kas vi us sagatavo dz vei re l pasaul . K izteic s Anna Maria un Kristofers: „Izgl t bai ir j dod apzi u, ka tu vari izdar t lietas, kuras tu nekad nebiji cer jis izdar t.” Deleg ti pras ja, lai vi iem vienm r b tu iesp ja un ties bas izv l ties b t iek autiem visp rizgl tojo aj skol vai n . Attiec b par n kotni, liel k da a jauno deleg tu no vid j s izgl t bas izteica v lmi turpin t m c ties un iest ties augstskol s. Tom r vi i pauda ba as par to, vai iesp ja izv l ties studijas patie m b s br va: vi i negrib, lai vi u vajadz bas, atbalsta tr kums vai pieejam ba augstskolai ierobe otu izv les iesp jas. Tika izteiks ar uztraukums par cilv ku aizspriedumiem augst kaj izgl t b , k ar darba tirg . Nosl gum deleg ti no vid j s izgl t bas oti skaidri pazi oja par savu nepiecie am bu pa iem lemt par savu n kotni. Tas noz m neb t atdal tiem no p r j s sabiedr bas, bet gan izmantot t s pa as iesp jas k citi. Arodizgl t bas p rst vju p rdomas

Liel k da a deleg tu, kuri p rst v ja arodizgl t bu, bija integr ti visp r j s m c bu grup s. Da i no vi iem apmekl ja gan visp r j s, gan speci l s grupas, un tikai nedaudzi no vi iem izgl toj s speci laj s grup s. Ir b tiski atz m t, ka aj grup bija p rst v ts daudz pla ks speci lo vajadz bu spektrs k p r j s div s grup s.


s grupas jaunie deleg ti princip apgalvoja, ka vi u ties bas ne vienm r tiek cien tas un emtas v r , k vi i to ir peln ju i. Vi i ar pras ja, lai pret vi iem neizturas lab k „saudz jo veid ” vi u trauc jumu d . Fabiens, Séverine un Fabio bija oti noteikti: „M s j tamies k jebkur cits, bet diem l mums da reiz ir nepiecie ams atbalsts ... Mums nepiecie ams, lai mums uztic tos un cien tu. M s nev lamies, lai pret mums iztur tos k pret nesp j giem.” Savuk rt Mitja teica: „Mums j pie em vienam otrs, neraugoties uz to, k m s izskat mies, ko m s zin m, ko m s sp jam vai nesp jam izdar t. M su sabiedr ba t k s daudz vienl dz g ka.” Lai gan p rst vji kopum izteica pozit vas izj tas par skol m un skolot jiem, vi i run ja ar par probl m m saist b ar nepiecie amajiem uzlabojumiem. Da iem no deleg tiem ir bijusi negat va pieredze, lai sa emtu nepiecie amo atbalstu. Da reiz skolot jiem nav pietiekamas inform cijas un intereses uzzin t, audz k u vajadz bas, vai ar bie i nepiecie amais atbalsts nav pieejams. „Skolot jiem m c bu viela b tu j izskaidro daudzos da dos veidos, lai visi audz k i var tu saprast,” teica Iro un Vassilis. Diskusiju laik k uva skaidrs, ka arodizgl t bas audz k iem augstas kvalit tes atbalstu nav iesp jams nodro in t, ja netiek emtas v r audz k u at ir bas. Eimija teica: „Jauniem cilv kiem ir j dod izv les iesp jas m c ties


vi iem atbilsto temp , lai m c an s b tu pat kama un sniegtu gandar jumu par ieg to izgl t bu.” Pieejam ba sabiedriskajam transportam vai piek uve k m bija oti b tisks jaut jums, kuru apsprieda deleg ti, un t tika izcelta k svar ga probl ma. Visi deleg ti, kuri izgl t bu ieguva visp r j s m c bu grup s, izteica piln gu atbalstu iek aujo ajai izgl t bai. „Visp rizgl tojo aj s skol s m s apg stam m c bu priek metus augst l men . Tas sagatavo m s n kotnei un dz vei dzird go pasaul ,” teica St vens. Da i deleg ti no speci laj m grup m ar izteica atbalstu iek au anai k vislab kajai izv lei, bet nedaudzi tom r deva priek roku m c ties aizsarg t k vid . Tom r vienbals gi visi piekrita tam, ka j nodro ina br va izv le, kur skol m c ties, neuzspie ot savu gribu, respekt jot katra person go situ ciju un nodro inot p c iesp jas pla kas izv les iesp jas. Run jot par n kotni, deleg ti izteica v l anos dz vot p c iesp jas neatkar gu dz vi. Vi i visi v l j s turpin t m c ties un bija uztrauku ies par darba iesp j m n kotn . Deleg ti izteica viedokli, ka vi i nav vienl dz g situ cij , sal dzinot ar saviem vienaud iem, kuriem nav speci l s vajadz bas. Nobeigum deleg ti bija p rliecin ti par sav m sp j m un skaidri apzin j s savas v lmes, bet aub j s par to, vai skolas un sabiedr ba kopum atpaz st vi u re lo potenci lu. Augst k s izgl t bas deleg tu p rdomas

eit b tu j atz m , ka augst k s izgl t bas grup bija iev rojams skaits studentu ar redzes trauc jumiem, sal dzin jum ar ab m p r j m izgl t bas pak p m. iemesla d jaut jumi, par kuriem grupa diskut ja, bie i attiec s uz min to trauc jumu jomu. Deleg ti zi oja, ka ar datoru un interneta tehnolo iju pal dz bu ir uzlabojusies neredz go un v jredz go studentu piek uve inform cijai. Vi iem ir pieejamas digit l s gr matas un audio gr matas. Citi deleg ti k uzlabojumu min ja to, ka palielin jusies izpratne par speci l m vajadz b m. Piem ram, mobilit tes un pieejam bas jaut jumi arvien bie k ir sabiedr bas diskusiju un deba u temati.


Asistentu pieejam ba, un draugu un br vpr t go atbalsts ar tika min ti k pozit vi piem ri.

Tika akcent tas ar vair kas probl mas, kuras ir oti cie i saist tas ar min tajiem uzlabojumiem. Da reiz piek uve inform cijai var b t ierobe ota vai ar atkar ga no daudziem da diem apst k iem. Piem ram, l na jaunu datoru pieg de, ierobe ota pieeja digit laj m vai audio gr mat m, un attiec b uz internetu, jaun s p rl kprogrammas bie i nav pieejamas neredz giem lietot jiem. Lai gan daudzi augstskol s izmantotie dokumenti tiek aj s augstskolas ar izstr d ti un t d j di var tu tikt veicin ta materi lu sagatavo ana studentiem ar redzes trauc jumiem, tom r du dokumentu ir p r k maz. K izteic s Maarja: „Visp r jie m c bu priek meti, kurus apg st, lasot gr matas, sag d gr t bas. T ir probl ma, ar kuru sask ros, m coties skol , jo nekad nebija pietiekami daudz gr matu Braila rakst vai audio gr matu.” V l viens no apspriestajiem jaut jumiem bija ierobe ot studiju izv le, kuras pamat bija piek uve k m, atbalsta tr kums vai nepietiekams tehnolo iskais nodro in jums. o jaut jumu oti labi rezum ja Gabriela: „Cilv kiem ar speci laj m vajadz b m ir j izv las skola, pamatojoties uz pieejam bu skolas kai nevis uz to, ko vi i


v las ... M s gribam izv l ties to, ko m s v lamies, nevis to, kas ir iesp jams.” Deleg ti zi oja par to, ka vi iem bie i ir pa iem j uz emas iniciat va, lai atbalst tu m c bu iest des, kur s vi i m c s, jo vienaud i, pedagogi un augstskolas administr cija ne vienm r zina, k vi iem pal dz t. Tika run ts ar par izaicin jumiem, kas skar deleg tu n kotnes izredzes ieg t darbu. Darba dev ju attieksme, k ar nepieejamas

kas var rad t r us iek auties darba tirg uz vienl dz giem noteikumiem. Run jot par rekomend cij m, tika izcelta nepiecie am ba p c lab k sagatavotiem pedagogiem un profesion la atbalsta person la. Papildus resursi, telpas, kur s tikties studentiem ar speci l m vajadz b m, saprotamas valodas izmanto ana nodarb bu laik , maz kas grupas un papildus pedagogu nodro in ana tika min tas k jomas, kur s nepiecie ams uzlabojums. „Speci l s vajadz bas ir oti da das. Svar gas ir individu l s, nevis visp r jas vajadz bas,” teica Di na. Deleg ti bija vienispr tis par to, ka iek aujo izgl t ba sagatavo vi us dz vei vislab kaj veid . Da i no deleg tiem, iest joties augstskol , pirmo reizi m c bas uzs ka visp rizgl tojo vid . Iek aujo izgl t ba ir k pirmais solis integr cijai sabiedr b . Tika p rrun ta ar speci lo skolu p rveido ana par kompetences centriem. Iek aujo a izgl t ba savienojum ar individualiz tu speci lu atbalstu tika uzskat ta par vislab ko sagatavo anu augst kajai izgl t bai. Visi deleg ti piekrita viedoklim, ka iesp ja ieg t izgl t bu iek aujo vid jau no pa a izgl t bas s kuma, ir padar jusi vi us stipr kus, pa p rliecin t kus un neatkar g kus. Dom jot par n kotni, galven uzman ba tika velt ta t m barjer m, kuras rada negat va attieksme un nezin ana. Main t attieksmi uz pozit vo viedokli, kura uzman bas centr ir sp jas, potenci ls un stipr s puses prasa milz gu ener iju un paciet bu. Deleg ti ierosin ja pa iem spert pirmo soli, lai gan tas prasa daudz liel ku drosmi un iztur bu nek p r jiem studentiem. Kaisu secin ja: „Ir labi zin t, k da dz ve tevi sagaida, kaut ar t b tu gr ta.”


Cit ts no Portug les izgl t bas valsts sekret ra Valtera Lemosa kunga runas Eiropas parlament r s noklaus an s pas kuma nosl guma s d izgl t bas valsts sekret rs Valters Lemosa kungs teica dus v rdus: „Es v los uzrun t kl teso os jaunos cilv kus un apsveikt vi us par entuziasmu, ar k du vi i odien darboj s. Es patie m ticu, ka jaunie i, kuri odien run ja Portug les parlament , ir devu i noz m gu ieguld jumu patiesas iek aujo as izgl t bas att st b vis Eirop . Protams, m s visi zin m, ka nevar b t patiesa demokr tija, ja vien m s neizveidojam skolu visiem, un es ticu, ka katra deleg ta ieguld jums ir v sturiski noz m gs, un tas r d s ce u ne tikai k sasniegt iek aujo as izgl t bas m r us, bet ar ar k diem l dzek iem to izdar t. M s visi esam jums pateic bu par d par izdar to darbu. Es v los aicin t politi us un amatpersonas, kuru uzdevums b s izskat t j su s dienas darba rezult tus un to ietekmi. M s, politi i un amatpersonas, aicin j m j s izteikt savas domas un mums bija iesp ja uzklaus t j s. M su pien kums tagad ir nodro in t, lai tas, ko j s ierosin j t, tiktu izpild ts. Rezult t , es v los apsol t, ka is darbs turpin sies. Eiropas Savien bas prezident ra sadarb b ar Eiropas Special s izgl t bas att st bas a ent ru ir nol mu as sagatavot dokumentu, kur b s apkopota pieredze un odien prezent tas rekomend cijas lai t s tuv k n kotn izmantotu k atsauksmes. M s ceram, ka rekomend cijas, kuras tika atbalst tas odien, 2007.gada 17.septembr Portug les parlament Lisabon , k s par vadl nij m patiesas iek aujo as izgl t bas att st b . M s bij m pagodin ti uz emt j s s divas dienas Portug l , un m s atcer simies o darbu k soli tuv k skolai visiem – patiesi demokr tiskai skolai. Lai jums visiem veicas.”


Lisabonas deklar cija Visi jauno deleg tu izvirz tie svar g kie jaut jumi tika izmantoti k pamats pas kuma rezult t tapu ajai Lisabonas deklar cijai „Jaunie u viedoklis par iek aujo o izgl t bu”. Deklar cija atspogu o kop j s probl mas, kuras izteica visi pas kuma jaunie deleg ti. T skaidri uzsver vi u ties bas uz cie u, uz t d m pa m iesp j m k vi u vienaud iem un b t iesaist tiem jebkura l muma pie em an , kas attiecas uz vi iem. Deklar cija ar par da vi u uzskatus par to, k das priek roc bas sp j nodro in t iek aujo izgl t ba: t ir abpus ji izdev ga gan skol niem/studentiem ar, gan bez speci l m vajadz b m; t auj apg t daudz vair k soci lo prasmju; t ir vislab k izv le pie nosac juma, ka nepiecie amie apst k i ir nodro in ti, lai to var veiksm gi stenot. Deklar cija ar par da uzlabojums, kuri v l j veic attiec b uz mobilit tes iesp j m un piln gu pieejam bu izgl t bai. Tas ir iesp jams vien gi tad, ja tiek emtas v r da d s cilv ku individu l s vajadz bas. Lisabonas deklar cija sniedz unik lu ieguld jumu diskusij s par iek aujo o izgl t bu, jo t atspogu o pa u jauno cilv ku ar speci l m vajadz b m kop go viedokli. M s ceram, ka jaunie u oti skaidrais v st jums, kas pausts deklar cij , k ar aj dokument , sniegs izgl t bas politikas veidot jiem un prakti iem iedvesmu vi u turpm kaj darb . Deklar cijas pilns teksts ir atrodams turpin jum un tas papildina o dokumentu k atsevi a bro ra. Jaunie u viedoklis par iek aujo o izgl t bu

2007.gada 17.septembr Portug les Eiropas Savien bas prezident ras ietvaros Portug les Izgl t bas ministrija kop ar Eiropas speci l s izgl t bas att st bas a ent ru organiz ja Eiropas parlament ro noklaus anos: „Jaun s balsis: Nodro inot da d bu izgl t b ”.


Priek likumi, par kuriem vienoj s jaunie cilv ki ar speci l m izgl t bas vajadz b m no 29 valst m1, p rst vot vid jo izgl t bu, arodizgl t bu un augst ko izgl t bu, k uva par pamatu Lisabonas deklar cijai „Jaunie u viedoklis par iek aujo o izgl t bu”. deklar cija pau uzskatus, kas tika izteikti plen rs des laik Assemblia da República par vi u ties b m, vajadz b m, izaicin jumiem un ieteikumiem, lai izveidotu veiksm gu iek aujo o izgl t bu.

Deklar cija attiecas uz to pa u sf ru, k agr k pie emtie ofici lie Eiropas un starptautiskie dokumenti speci lo vajadz bu izgl t bas jom , piem ram: „Eiropas padomes rezol cija par b rnu un jaunie u ar speci l m vajadz b m integr ciju visp r j s izgl t bas sist m ” (EK, 1990.), „Salamankas pazi ojums un Darb bas programma speci lo vajadz bu izgl t b ” (UNESCO,1994.), „Luksemburgas harta” (Helios programma, 1996.), „Eiropas Komisijas rezol cija par skol nu un studentu ar speci l m vajadz b m vienl dz g m izgl t bas un profesion l s apm c bas iesp j m” (EK, 2003.), „Konvencija par inval du ties b m” (Apvienot s N cijas, 2006.).

Jaunie i vienoj s par sav m TIES B M: - Mums ir ties bas uz cie u un m s nedr kst diskrimin t. M s nev lamies, lai m s lotu, m s v lamies, lai m s cien tu k n kotnes pieaugu os, kuriem b s j dz vo un j str d norm l vid . - Mums ir ties bas uz t d m pa m iesp j m k visiem citiem, bet sa emot nepiecie amo atbalstu, kas apmierin tu m su vajadz bas. Neviena vajadz bas nedr kst ignor t. - Mums ir ties bas pa iem lemt un izv l ties. M su viedokl ir j ieklaus s. - Mums ir ties bas dz vot patst v gi. Ar m s gribam dibin t imenes un m s v lamies dz vot m j , kas piel gota m su vajadz b m. Daudzi no mums v las stud t augstskol . M s v lamies ar str d t un neb t irti no citiem cilv kiem, kuriem nav speci l s vajadz bas. - Sabiedr b visiem ir j apzin s, j saprot un j respekt m su ties bas.

1 Austrija, Be ija (fl mu un fran u kopienas), Bulg rija, ehijas Republika, D nija,

Francija, Grie ija, Igaunija, It lija, rija, slande, Kipra, Latvija, Lielbrit nija, Lietuva, Luksemburga, Malta, N derlande, Norv ija, Polija, Portug le, Rum nija, Slov nija, Somija, Sp nija, veice Ung rija, V cija, un Zviedrija.


Jaunie i izteica savu viedokli par pieredz tajiem galvenajiem UZLABOJUMIEM izgl t b : - Visp r gi run jot, m s esam sa mu i apmierino u atbalstu izgl t b , tom r ir j dara vair k. - ku pieejam ba uzlabojas. Mobilit tes jaut jumi un arhitektonisk s vides pieejam ba ir arvien pla ku diskusijas un deba u temats. - Speci l s vajadz bas k st redzam kas sabiedr b . - Uzlabojas datortehnolo ijas un ir pieejamas labi struktur tas digit l s gr matas. Jaunie u akcent tie IZAICIN JUMI un VAJADZ BAS: - Da diem cilv kiem pieejam bas vajadz bas ir da das. Izgl t b un sabiedr b ir sastopami da di pieejam bas r i cilv kiem ar at ir g m speci l m vajadz b m, piem ram:

- nodarb b s un eks menos da iem no mums ir nepiecie ams vair k laika;

- da reiz stund s un nodarb b s mums ir nepiecie ami asistenti; - mums ir nepiecie ama pieeja piel gotiem m c bu materi liem

vienlaikus ar klasesbiedriem. - Da reiz studiju t mu br vu izv li ierobe o ku nepieejam ba, nepietiekams tehnolo iskais nodro in jums un m c bu materi lu (iek rtu, gr matu) nepieejam ba. - Mums ir nepiecie ams apg t m c bu priek metus un prasmes, kas ir noz m gi mums un kas b s nepiecie ami m su n kotnes dz v . - Mums ir nepiecie ami labi konsultanti vis izgl to an s laik , kuri var tu ieteikt, ko m s var tu dar t n kotn , pamatojoties uz m su individu l m vajadz b m. - Joproj m tr kst zin anu par da diem trauc jumiem. Skolot jiem, p r jiem skol niem un da iem vec kiem da reiz ir negat va attieksme pret mums. Cilv kiem bez speci l m vajadz b m vajadz tu zin t, ka vi i var jaut t cilv kam ar speci l m vajadz b m vai pal dz ba ir vai nav nepiecie ama. Jaunie u izteica savu viedokli par IEK AUJO O IZGL T BU: - Ir oti svar gi dot katram br vu izv li par to, kur vi i v las m c ties. - Iek aujo izgl t ba ir vislab k , ja ir tai atbilsto i apst k i. Tas noz m , ka ir pieejams nepiecie amais atbalsts, resursi un kvalific ti skolot ji. Pedagogiem ir j b t motiv tiem un inform tiem par m su vajadz b m, k ar j izprot t s. Vi iem ir j b t labi profesion li sagatavotiem un j izzina, kas mums nepiecie ams, un j sadarbojas sav starp visus skolas gadus.


- M s redzam daudz priek roc bu iek aujo aj izgl t b : m s apg stam vair k soci l s prasmes; mums ir pla ka pieredze; m s iem c mies k dz vot re l pasaul ; m s sadarbojamies ar draugiem gan ar speci l m vajadz b m, gan bez t m. - Iek aujo izgl t ba ar individu lu, pa u atbalstu ir vislab kais veids k sagatavoties augst kajai izgl t bai. Speci li centri var tu m s atbalst t un prec zi inform t augstskolas, k da pal dz ba mums nepiecie ama. - Iek aujo izgl t ba ir abpus ji izdev ga gan mums, gan visiem p r jiem. Jaunie i SECIN JA: M s esam tie, kuri veidos savu n kotni. Mums ir j nojauc r i sev un citos cilv kos, kuriem nav speci lo vajadz bu. Mums ir j p raug savas speci l s vajadz bas – tad pasaule m s lab k pie ems. Lisabona, 2007.gada septembris

Documents

Jaun - European Agency for Special Needs and Inclusive ... · 2 Jaun s balsis: Nodro inot da d bu izgl t b is zi ojums ir Eiropas parlament r s noklaus an s pas kuma jauniem cilv