This document has been produced with the financial assistance of the European Union, under the programme SD2015 implemented in partnerships with CIVICUS: World Alliance for Citizen Participation, Stakeholder Forum and UNDESA. The contents of this document are the sole responsibility of Latvian Platform for Development Cooperation and can under no circumstances be regarded as reflecting the position of European Union, and above organisations.

Inese Vaivare, LAPAS:M!s varam b"t paraugs cit#m valst$m, jo sp!jam pie viena

galda pulcin#t att$st$bas jomas un vides jomas nevalstisk#s organiz#cijas, da%#du jomu ekspertus, ieklaus$ties viens otr# un mekl!t kop$gu ce&u. Jo ar$ n#kotne mums ta'u ir kop$ga un

katrs no mums (aj# ce&# ir v!rt$gs ce&abiedrs!

J!nis Brizga, Za"! br#v#ba:Att$st$bas sadarb$bas un ilgtsp!j$gas att$st$bas kopienas

beidzot ir apvienoju(#s, lai kop$gu r"p!tos par lab#ku n#kotni bez vides degrad#cijas, nevienl$dz$bas un apspiest$bas, bet

cen(oties apmierin#t visu cilv!ku pamatvajadz$bas.

Janv!ris, 2015. gads

JAUNAIS ATT$ST$BAS IETVARS POST2015:

NEVALSTISKO ORGANIZ%CIJU STRAT&'IJA

Autoru kolekt$vs intere(u aizst#v$bas pl#namJ#nis BrizgaEvija GolubaInese Vaivare

Tematiskie ekspertiDace KavasaAnita KehreL#sma OzolaIngus PurgailisInese Gmizo-L#rmaneDzintra Atst#jaInga BelousaJonas Buechels

Izdevuma latvie(u valod# redaktors Inga Kanasta - ZabarovskaTulkot#js SIA Ability WordsMaketa dizains Marika Latsone

Pateic$ba par ieguld$jumu publik#cijas tap(an#Nacion#l# semin#ra dal$bniekiem – projekta ekspertiem un Sel$nai Vanc#nei, L$gai Rudz$tei, R"tai Kronbergai, Ndai Gr$nbergai, Madara Sili)a, Anna Popkova, Inga Gutberga, Dita Erna S$le, Alise V$tola, Anete K#rkli)a, Ivars Br$vers, Em$ls An(kens

CIVICUS partneriem - Dorothée Guénéheux, Freya Seath

Publik#cijas elektronisk# versija pieejama interneta vietn! www.lapas.lv

© Latvijas Platforma att$st$bas sadarb$baiP#rpublic!(anas un cit!(anas gad$jum# atsauce uz publik#ciju „Jaunais att$st$bas ietvars Post2015: nevalstisko organiz#ciju redz!jums” ir oblig#ta.

3

SATURS

Par projektu ................................................................................................................................. 4

Par post2015 glob#li .................................................................................................................... 5

Par post2015 Latvij# .................................................................................................................... 7

Intere(u aizst#v$bas strat!*ija nevalstiskaj#m organiz#cij#m ................................................... 8

Ekspertu viedok&i ....................................................................................................................... 12

4

PAR PROJEKTU

Latvijas Platforma att$st$bas sadarb$bai LAPAS sadarb$b# ar biedr$bu “Za&# br$v$ba” no 2014.gada maija l$dz 2015.gada febru#rim ar CIVICUS atbalstu $stenoja projektu jaun# att$st$bas ietvara p!c 2015.gada jeb post2015 aktauliz!(anai Latvij#, organiz!jot nacion#lo semin#ru un izstr#d#jot nacion#lo intere(u aizst#v$bas strat!*iju.

Nacion#laj# semin#r# piedal$j#s tematiskie eksperti, interesenti- p#rst#vji no organiz#cij#m, kas savas darb$bas ietvaros skar ar$ post2015 jaut#jumus, Vides aizsardz$bas un re*ion#l#s ministrijas p#rst#ve postRio procesa kontekst# un +rlietu ministrijas p#rst#vji post2015 procesa kontekst#, k# ar$ P#rresoru koordin#cijas centra p#rst#vji. Semin#r# tika apspriests post2015 un postRio process glob#l#, Eiropas un Latvijas l$men$, valsts ofici#l#s poz$cijas. T#pat projekta eksperti prezent!ja savus s#kotn!jos koment#rus, norit!ja diskusijas par da%#du jomu siner*iju un pretrun#m, nepiecie(amo r$c$bu un viedok&iem Latvijas, Eiropas un glob#l# l$men$, izstr#d#ti priek(likumi intere(u aizst#v$bas strat!*ijai.

Projekta galvenie eksperti, balstoties uz nacion#l# semin#ra rezult#tiem izstr#d#ja intere(u aizst#v$bas strat!*iju, savuk#rt eksperti pilnveidoja savus koment#rus un zi)ojumus.

Intere(u aizst#v$bas strat!*ija jeb ($ publik#cija sniedz ieskatu par post2015 procesu glob#l#, Eiropas un nacion#l# l$men$, nevalstisko organiz#ciju iesp!j#m iesaist$ties un ekspertu koment#rus par jaunajiem att$st$bas ietvara m!r,iem, kurus izv!l!jusies ekspertu grupa (kop# (obr$d ir 17 m!r,i).

L$dz$gi nacion#lie projekti vienlaic$gi tiek $stenoti 12 pasaules valst$s – +frik# – Malavi, Maur$cij#, Tanz#nij#, Lat$)amerik# – Braz$lij#, Kolumbij#, Venecu!l#, Eirop# – Latvij#, Portug#l!, +zij# – Nep#l#, Filip$n#s, Kar$b#s – Dominik#nas republik#, Tuvajos Austrumos – -*ipt!.

LAPAS bija gods satikt projekta partnerus no visas pasaules, prezent!t Latvijas pieredzi CIVICUS organiz!t# Starptautiskaj# Pilsonisk#s sabiedr$bas ned!&# 2014.gada novembr$ Johanesburg#, Dienvid#frik#.

Projekta turpin#jums ir pl#noto intere(u aizst#v$bas aktivit#(u ievie(ana, koordin!(ana, strat!*ijas aktualiz!(ana, atbilsto(i situ#cijai. Projekta komanda tic, ka 2015.gads b"s r$c$bas gads un Latvijas Prezident"ra ES Padom! un Eiropas gads att$st$bai &aus mums mobiliz!t resursus savu m!r,u sasnieg(an#!

5

PAR POST2015 GLOB%LI

2000. gad# ANO dal$bvalstis ap)!m#s l$dz 2015. gadam sasniegt T"ksto(gades att$st$bas m!r,us (TAM), par visp#r$go m!r,i izvirzot nabadz$bas samazin#(anu uz pusi.1 2015. gad# TAM sasnieg(anas termi)( nosl!dzas, t#d!& (obr$d glob#l# l$men$ notiek akt$vas diskusijas par jaunu att$st$bas politikas ietvaru p!c 2015. gada (post2015).

Visas pasaules valstis tiek aicin#tas iesaist$ties jauno priorit#ro jomu noteik(an# da%#dos starptautiskajos form#tos – gan glob#l# ANO l$men$, gan Eiropas Savien$bas l$men$, gan nacion#laj# – izstr#d#jot nacion#l#s poz$cijas, gan da%#d#s pilsoniskaj#s iniciat$v#s2.

1.att!ls L$dz(in!jais post2015 un postRio process glob#l# l$men$3.

ANO post2015 samit# .ujork# 2015. gada 21.-23. septembr$ tika apstiprin#ti jaunie ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,i p!c 2015. gada4. Paredz!ts, ka post2015 Ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,i, kas saved kop# divus l$dz (im atsevi(,os ilgtsp!j$gas att$st$bas un att$st$bas sadarb$bas procesus, aizst#s pa(reiz!jos TAM5.

Papildus nabadz$bas un ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,u apvieno(anai vien# ietvar#, jaunie glob#lie att$st$bas m!r,i tiks piel#goti univers#li, t.i. attiecin#mi uz vis#m pasaules valst$m, tai skait# Latviju. T#d!& Latvijas redz!jumam j#apvieno ne tikai viedoklis par priorit#t!m att$st$bas sadarb$bas partnervalst$s, bet ar$ j#iek&auj v$zija par Latvijas iek(!jiem ilgtermi)a att$st$bas m!r,iem.

1 Vair#k par TAM lasiet (eit: http://www.un.org/millenniumgoals/

2 Vair#k par starpvald$bu procesu lasiet (eit: http://www.sustainabledevelopment2015.org/index.php/intergovernmental-processes

3 http://www.sustainabledevelopment2015.org/index.php/intergovernmental-processes

4 ANO sint!zes zi)ojumu un jauno m!r,u pied#v#jumu lasiet (eit: http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/69/700

5 Vair#k par ilgstp!j$gas att$st$bas m!r,u procesu lasiet (eit: http://www.sustainabledevelopment2015.org/index.php/intergovernmental-processes/sustainable-development-goals

6

Post2015 diskusiju ietvaros notiek ar$ sarunas par m!r,u ievie(anas l$dzek&iem (Means of Implementation (MoI)), kas balst$sies uz ANO Starpvald$bu ekspertu komitejas par ilgtsp!j$gas att$st$bas finans!jumu (Intergovernamental Committee of Experts on Financing for Sustainable Development - ICESDF) 2014. gada 8. august# public!to zi)ojumu par post2015 noteikto m!r,us finans!(anu6. Svar$ga loma m!r,u sasnieg(anai praktiskaj# l$men$ ir jaunai Glob#lajai partner$bai, kas ietver gan finan(u, gan nefinan(u instrumentus, gan visas $steno(an# iesaist$t#s puses - vald$bas, starptautisk#s instit"cijas, priv#tais sektors, parlamenti, akad!misk#s aprindas, jaunatne, pilsonisk# sabiedr$ba u.c.7

2015. gad# notiks valstu un intere(u grupu sarunas, lai non#ktu pie ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,u gala redakcijas, ko paredz!ts pie)emt ANO /ener*laj# asamblej# 2015. gada septembr$. Bet l$dz tam post2015 m!r,i v!l tiks apspriesti ANO Economias un soci#lo lietu komisij#, ministru san#ks! 2015. gada maij#, ANO Augsta l$me)a politikskaj# forum# valstu vad$t#ju l$men$ 2015. gada j"nij# un j"lij#, k# ar$ cit#s ANO konferenc!s, piem!ram, pasaules konferenc! Izgl$t$ba visiem un konferenc! Finanses att$st$bai, Adisabeb#, kur tiks apspriesti post2015 ievie(anas finans!(anas meh#nismi.

Finans!juma saist$bas – pa(laik sp!k# ir 2002. gada vieno(an#s par ANO T"ksto(gades att$st$bas m!r,u (TAM) finans!(anu (Monterejas un Dohas vieno(an#s), kur att$st$t#s valstis ap)!m#s l$dz 2015. gadam 0,7% no nacion#l# kopprodukta novirz$t Ofici#lai att$st$bas pal$dz$bai (OAP8). Visas ES dal$bvalstis ir v!lreiz apstiprin#ju(as (o ap)em(anos Padomes secin#jumos 2014. gada maij#. Starpvald$bu ekspertu komiteja ilgtsp!j$gas att$st$bas finans!(anai sagatavos priek(likumu efekt$vai finans!(anas strat!*ijai jaunaj# att$st$bas ietvar#.9 Latvijas prezident"ras laik# tiks apstiprin#ta ES poz$cija par post2015 m!r,u finans!(anu, gatavojoties 3. Starptautiskajai ANO Finans!juma konferencei 2015. gada j"lij#.

6 Lasi zi)ojumu (eit: https://sustainabledevelopment.un.org/content/documents/4588FINAL%20REPORT%20ICESDF.pdf

7 Par jauno glob#lo partner$bu lasi (eit: http://www.un.org/sg/management/pdf/HLP_P2015_Report.pdf

8 Jaun#ko zi)ojumu par ofici#lo att$st$bas pal$dz$bu Eirop# un Latvij# mekl! (eit: http://www.concordeurope.org/publications/item/374-aidwatch-2014

9 Vair#k par komiteju lasi (eit: http://www.sustainabledevelopment2015.org/index.php/intergovernmental-processes/finance

7

PAR POST2015 LATVIJ%

Latvijai diskusijas par att$st$bas politikas ietvaru p!c 2015. gada ir $pa(i b"tiskas, jo Latvijas prezident"ra ES Padom! 2015. gada pirmaj# pus!, sakr$t ar akt$v#ko starpvald$bu sarunu posmu par jaunajiem m!r,iem un gatavo(anos att$st$bas finans!juma konferencei.

.emot v!r#, ka jaunais ietvars ir univers#ls (attieksies gan uz att$st$taj#m, gan att$st$bas valst$m) un apvieno nabadz$bas mazin#(anas un ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,us, Latvijas poz$ciju +rlietu ministrija (+M) izstr#d# cie(# sadarb$b# ar Vides aizsardz$bas un re*ion#l#s att$st$bas ministriju (VARAM) un cit#m nozaru ministrij#m, pa(vald$bu un priv#t# sektora p#rst#vjiem, soci#lajiem partneriem un nevalstiskaj#m organiz#cij#m.

Ta'u joproj#m +M ir pamat# atbild$ga par att$st$bas sadarb$bas jaut#jumiem, bet VARAM kompetenc! ir vides ilgtsp!ja. Ilgtsp!j$gas att$st$ba jaut#jumus Latvij# kopum# koordin! P#rresporu koordin#cijas centrs, ta'u Centra iesaiste post2015 proces# l$dz (im ir bijusi niec$ga, ja t# intere(u lok# pamat# ir Nacion#l# att$st$bas pl#na izstr#de un ievie(ana. Latvijas nacion#lo post2015 poz$ciju izstr#d# +rlietu ministrija, konsult!joties ar nozaru ministrij#m, P#rresoru koordin#cijas centru, nevalstiskaj#m organiz#cij#m un soci#lajiem partneriem. Poz$cija ar$ nosaka Latvijas tematisk#s priorit#tes post2015 ietvar#10:

 - labas p#rvald$bas, likuma varas stiprin#(ana un efekt$vas instit"cijas;  - ilgtsp!j$ga un iek&aujo(a ekonomisk# izaugsme, nodarbin#t$ba un infrastrukt"ra;  - vesel$ba, vesel$bas pakalpojumu pieejam$ba;  - univers#la un visiem pieejama izgl$t$ba visos l$me)os;  - dzimumu l$dzties$bas veicin#(ana;  - nodro(in#jums ar p#rtiku un ilgtsp!j$ga lauksaimniec$ba;  - ilgtsp!j$gs pat!ri)( un ra%o(ana;  - sauszemes ekosist!mu aizsarg#(ana un atjauno(ana, k# ar$ biolo*isk#s daudzveid$bas

zuduma apst#din#(ana.

Par min!taj#m priorit#raj#m jom#m, ($ projekta ietvaros ir izstr#d#tas ar$ Latvijas NVO poz$cijas, kas aprakst$tas zem#k. 2015. gad# ($s poz$cijas v!l tiks apspriestas un diskut#tes, iesaistot ar$ citas saist$t#s puses. Post-2015 process un jauno m!r,u finans!(ana un ievie(ana ir Latvijas prezident"ras ES Padom! priorit#tes. +M apgalvo, ka Latvija koncentr!sies uz visaptvero(a ES ieguld$juma veicin#(anu starpvald$bu sarun#s, jo $pa(i uz t#d#m ES svar$g#m priorit#t!m k# laba p#rvald$ba un likuma vara, dzimumu l$dzties$ba, ilgtsp!j$ga un iek&aujo(a ekonomisk# izaugsme, k# ar$ miers un dro($ba.

6.marta ES Vides Padomes (Brisel!) VARAM pl#no izv!rst diskusiju par ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,iem p!c 2015.gada, proti, sabalans!tu vides dimensijas integr#ciju un $steno(anu Post-2015 procesos. Debat!s pl#nots akcent!t vides dimensijas lomu, kas ir pamat# ilgtsp!j$gai un iek&aujo(ai ekonomikas izaugsmei, nabadz$bas izskau(anai un kop$gai labkl#j$bai.

2015. gad# notiks ar$ jauna Latvijas att$st$bas sadarb$bas politikas vid!ja termi)a pl#no(anas dokumenta 2016. - 2020. gadam izstr#de.

10 LR 2014. gada 15. septembra poz$cija Nr. 2 “Par Att$st$bas politikas ietvaru p!c 2015. gada (post2015 agenda)”.

8

INTERE(U AIZST%V$BAS STRAT&'IJA NEVALSTISKAJ%M ORGANIZ%CIJ%M

Nevalstisk#s organiz#cijas ir noz$m$ga post2015 procesa da&a, jo sp!j mobiliz!t viedok&a apzin#(anai un snieg(anai da%#das sabiedr$bas grupas, nodro(inot, ka jaunais att$st$bas ietvars ir p!c iesp!jas atbilsto(#ks re#laj#m sabiedr$bas vajadz$b#m.

Nevalstisko organiz#ciju intere(u aizst#v$bas strat!*ija ir balst$ta uz glob#lo, Eiropas un Latvijas post2015 procesu un projekt# iesaist$to ekspertu redz!jumu. Strat!*ija ir “dz$vs” dokuments, jo, mainoties glob#lajiem un Eiropas procesiem, t# var tikt main$ta.

Ilgtermi)a m)r*is ir visu pu(u koordin!ta un atbild$ga darb$ba, lai att$st$tu ietvaru, kas nodro(in#tu glob#lu ilgtsp!ju pasaul!, samazinot nevienl$dz$bu, vides degrad#ciju un dotu iesp!ju visiem apmierin#t savas pamatvajadz$bas.

0$ m!r,a sasnieg(anai ir izvirz$ti divi apak+m)r*i:1) post2015 diskusij# ir iesaist$ts pla(s l!mumu pie)!m!ju loks;2) ir stiprin#ta NVO kapacit#te darb# ar post2015 m!r,u $steno(anu.

I L)mumu pie,)m)ju iesaist#+ana

L$dz (im post2015 diskusij#s domin! LR +rlietu ministrijas viedoklis un poz$cija, bet ar$ VARAM ir bijusi iesaist$ts diskusij#s, it sevi(,i no vides ilgtsp!jas perspekt$vas. Ta'u, )emot v!r# jauno m!r,u glob#lo raksturu, pilnv!rt$gai post2015 perspekt$vas integr#cijai, jau diskusiju proces# ir nepiecie(ams iesaist$t pla(#ku l!mumpie)!m!ju loku. Da%#du pu(u konsekventa un efekt$va iesaiste nodro(in#tu starpnozaru skat$jumu un v!l#k - (o m!r,u adekv#tu horizont#lo un vertik#lo integr#ciju politikas pl#no(anas dokumentos Latvij#. Proces#, citu starp#, ir b"tiski iesaist$t ar$ Zemkop$bas, Labkl#j$bas un Ekonomikas ministrijas, Valsts kanceleju un P#rresoru koordin#cijas centru.

Post2015 process skar visas valsts att$st$bas jomas, t#p!c tas ir skat#ms ar$ Latvijas ilgtsp!j$gas att$st$bas strat!*ijas Latvija-2030 un Nacion#l# att$st$bas pl#na kontekst#, t#d!j#di v!l vair#k papla(inot iesaist$to pu(u loku uz Saeimu un atbilsto(aj#m t#s komisij#m.

T#pat visos procesa posmos atbilsto(i ir iesaist#mas nevalstisk#s organiz#cijas un soci#lie partneri, $pa(i – dodot pien#c$gu poz$ciju sagatavo(anas laiku. Apzinoties glob#lo procesu straujo virz$bu un main$bu, atbild$gaj#m instit"cij#m ir j#nodro(ina konsult#ciju procesa nep#rtraukt$ba un inform#cijas pieejam$ba vis#m iesaist$taj#m pus!m.

0obr$d +rlietu ministrija sniedz inform#ciju un organiz! iesaistes procesu, tom!r t# $sais laika un lielais dokumentu apjoms liedz veikt kvalitat$vu l$dzdal$bu. Izv!rt!jot nevalstisko post2015 proces# iesaist$to organiz#ciju resursus, ir konstat!ts, ka nevienai no organiz#cij#m nav algots cilv!ks vai pieejams $pa(s resursu apjoms post2015 procesa nodro(in#(anai. T#d!j#di iesaist$tajiem organiz#cij#m ierobe%otas proakt$vas r$cas iesp!jas un nav iesp!jams elast$gi rea*!t uz inform#cijas piepras$jumu.

Diskusij#m ir j#b"t par post2015 m!r,iem, indikatoriem un ievie(anas meh#nismiem, tai skait#:

9

 - finan(u l$dzek&iem, $pa(i:  - par att$st$bas finans!jumu j#run# pla(#k nek# tikai par OAP, liel#ku uzsvaru

liekot uz citiem finans!juma avotiem, $pa(i pa(m#ju resursu mobiliz#ciju (piem!ram, nodok&u ie)!mumi, ien#kumi no dabas resursiem u.c.);

 - OAP j#izmanto k# katalizators citu finans!juma avotu piesaist$(anai, piem!ram, priv#t# finans!juma;

 - priv#tais sektors ir svar$gs iek&aujo(as un ilgtsp!j$gas att$st$bas virz$t#js, t#d!& j#rosina diskusijas par nosac$jumiem priv#t# sektora iesaistei.

 - nefinan(u l$dzek&iem – tirdzniec$ba, tehnolo*ijas un inov#cijas, zin#tne, ekspert$ze un kapacit#tes stiprin#(ana, politiku saska)ot$ba, migr#cijas pozit$vas ietekmes veicin#(ana u.c. 1pa(i noz$m$ga ir politiku saska)ot$bu att$st$bai un att$st$bu veicino(as vides rad$(anu nacion#l# un starptautisk# l$men$, lai veicin#tu nabadz$bas izskau(anu un ilgtsp!j$gu att$st$bu ar visiem iesp!jamiem l$dzek&iem, k# iek(politiski, t# #rpolitiski.

R$c$bas virzieni:

1. Piepras$t +rlietu ministrijai sadarb$b# ar saist$taj#m pus!m izstr#d#t post2015 procesa kalend#ru ar t!mu loku un ievie(anas aktivit#t!m, nodro(inot adekv#tu konsult#ciju apjomu un laiku, iesaist$to pu(u loku.

2. Inform!t p!c iesp!jas pla(#ku l!mumpie)!m!ju loku par post2015 procesu, t# b"t$bu, ievie(anu Latvij# un aktu#laj#m debat!m ($pa(i, Zemkop$bas, Labkl#j$bas un Ekonomikas ministrijas, Valsts kanceleju, P#rresoru koordin#cijas centru, Saeimu).

Resursi:

1. Eso(ie institucion#lie resursi:  - Ministru kabineta un NVO sadarb$bas memoranda padome;  - +rlietu ministrijas konsultat$v# padome att$stibas sadarb$bas jom#;  - VARAM Vides konsultat$v# padome;  - Saeimas komisiju s!des.

2. Eso(ie NVO projekti:  - LAPAS Prezident"ras projekts “Glokaliz#cija – viet!j# atsl!ga glob#lai att$st$bai”

(LAPAS);  - Eiropas gada att$st$bai Nacion#l# darba programma (LAPAS);  - Struktur!tais dialogs (LJP)  - Media for Development, Make freuits fair, God$g# tirdzniec$ba: apzi)as cel(ana,

Boost for sustainable European supermarket store-brands. (Za&# br$v$ba)

3. Pl#not#s NVO aktivit#tes (past#v$gi tiek papildin#tas):  - 04.2015. - att$st$bas valstu p#rst#vju viz$te Latvij#, lai tiktos ar l!mumu

pie)!m!jiem un run#tu par jaunatt$st$bas valstu vajadz$b#m un probl!m#m (Za&# br$v$ba);

 - 04.2015. – starptautiska starpnozaru diskusija par nefinan(u l$dzek&iem post2015 (LAPAS);

 - 05.2014. - Saeimas un NVO forums (Latvijas Pilsonisk# alianse);

10

 - 10.-11.2015. – informat$v# kampa)a l!mumpie)!m!jiem un diskusija Saeim# par att$st$bas sadarb$bas t!mu (LAPAS).

4. Papildus nepiecie(amie resursi:  - regul#ras NVO san#ksmes viedok&u izstr#dei un koordin!(anai;  - tik(an#s un sadarb$bas koordin!(ana ar LPS, LDDK, LBAS un LTRK;  - viedok&u p#rst#vniec$ba instit"cij#s, valsts p#rvaldes un Saeimas organiz!t#s

san#ksm!s.

NVO kontaktpersonas:

 - L$ga Rudz$te – LAPAS (info@lapas.lv)  - J#nis Brizga – Za&# br$v$ba (janis@zalabriviba.lv)

Veiksmes indikatori:

 - valsts p#rvaldes un Saeimas san#ksmju skaits, kur#s ir piedal$ju(#s post2015 proces# iesaist$t#s NVO;

 - NVO aktivit#tes par post2015, kur#s piedal$ju(ies valsts p#rvaldes un Saeimas p#rst#vji;  - +rlietu ministrijas organiz!tas starpnozaru san#ksmes viedok&u sagatavo(anai un

saska)o(anai;  - Izstr#d#ts +M pl#ns kvalitat$vam konsult#ciju un diskusiju procesam post2015.

Riski:

 - NVO nav resursu l$dzdal$bas nodro(in#(anai valsts p#rvaldes un Saeimas aktivit#t!s;  - NVO nav resursu viedok&u sagatavo(anai un iesnieg(anai +M;  - +M neizstr#d# konsult#ciju ievie(anas pl#nu vai tas nav kvalitat$vs;  - Process strauji main#s un +M nevar nodro(in#t izstr#d#t# pl#na ievie(anu.

II NVO kapacit!tes cel+ana

Da%#das nevalstisk#s organiz#cijas Latvij# ir iesaist$tas post 2015 proces#. LAPAS koordin! att$st$bas sadarb$bas organiz#ciju iesaisti, bet ar$ atsevi(,as ilgtsp!j$gas att$st$bas organiz#cijas, piem!ram, Latvijas Za&# kust$ba un biedr$ba Za&# br$v$ba, vai nozaru – piem!ram, jaunatnes – LJP, ir iesaist$tas. Jaun# integr!t# att$st$bas pieeja prasa stiprin#t sadarb$bu starp da%#d#m grup#m un celt organiz#ciju kapacit#ti ilgtsp!j$gas att$st$bas un att$st$bas sadarb$bas jaut#jumos. Jo $pa(i b"tiski tas ir, lai maksim#li efekt$vi sasniegtu 1. m!r,i.

NVO kapacit#tes stiprin#(anai ir j#b"t v!rstai divos virzienos:

1. Process – veiksm$gas post2015 strat!*ijas ievie(anai ir b"tiski p#rzin#t starptautisko, ES un nacion#lo l!mumu pie)em(anas procesu un dokumentus, kas to var ietekm!t, piem!ram, Nacion#lo poz$ciju, Eiropas poz$ciju finans!jumam att$st$bai (tiks izstr#d#ta Latvijas Prezident"ras ietvaros), ES un ASV Tirdzniec$bas l$gumu (TTIP) un citus.

2. Saturs – ($ projekta ietvaros ir izstr#d#tas vair#kas Latvijas NVO poz$cijas, kas defin! galvenos principus un uzdevumus post 2015 $steno(anai Latvij# un to noz$mi glob#laj# proces#. 0ie poz$cijas dokumenti j#izmanto citu NVO iesaist$(an# un regul#ri j#uzlabo un j#papla(ina.

11

Resursi:

1. Eso(ie NVO projekti:  - LAPAS Prezident"ras projekts “Glokaliz#cija – viet!j# atsl!ga glob#lai att$st$bai

(LAPAS);  - Eiropas gada att$st$bai Nacion#l# darba programma (LAPAS);  - Struktur!tais dialogs (LJP);  - Media for Development, Make freuits fair, God$g# tirdzniec$ba: apzi)as cel(ana,

Boost for sustainable European supermarket store-brands (Za&# br$v$ba).

2. Pl#not#s NVO aktivit#tes (past#v$gi teik papildin#tas):  - 03.2015. - NVO semin#ri par post2015 m!r,u $steno(anu Latvij# (Za&# br$v$ba);  - 05.2014. – p!t$jums par nefinan(u l$dzek&iem post2015 (LAPAS);  - 06.2015. – Att$st$bas forums – Prezident"ras centr#lais notikums NVO att$st$bas

jom# (LAPAS);  - 06.2015. - Starptautiska apa&# galda diskusija projekta Media4Development

ietvaros (Za&# br$v$ba);  - 02.-06.2015. - 10 viedok&u pap$ri par aktu#laj#m t!m#m (LAPAS);  - 03.-05.2015. – sarunas ar p#rtikas ra%ot#jiem un pat!r!t#jiem Latvijas re*ionos

(LAPAS & LZF).

3. Papildus nepiecie(amie resursi:  - regul#ras NVO san#ksmes viedok&u izstr#dei un koordin!(anai;  - ekspertu piesaiste viedok&u izstr#dei;  - regul#ras inform#cijas par post2015 procesu sagatavo(ana un izplat$(ana

ieinteres!taj#m NVO.

NVO kontaktpersonas:

 - L$ga Rudz$te – LAPAS (info@lapas.lv)  - J#nis Brizga – Za&# br$v$ba (janis@zalabriviba.lv)

Veiksmes indikatori:

 - Sagatvots un iesniegts NVO viedoklis post2015 procesa aktivit#t!s;  - NVO tiek sniegta regul#ra aktu#l# inform#cija par post2015;  - Notiek da%#das NVO diskusijas par post2015.

Riski:

 - NVO viedok&i tiek sagatavoti tikai t!m#s, kur pieejams finans!jums;  - NVO nav resursu diskusiju san#ksmju organiz!(anai;  - Par post2015 ir inform!ts tikai (aurs NVO loks.

Strat)-ijas ievie+anas monitorings un izv)rt)+ana

Strat!*ijas ievie(anas koordin!(anai, aktualiz#cijai un uzraudz$bai vismaz reizi tr$s m!ne(os ar post2015 saist$t#s nevalstisk#s organiz#cijas, eksperti un interesenti tiekas, lai p#rrun#tu procesu, sadarb$bas potenci#lu. Strat!*ijas ievie(anas nov!rt!(ana un jaunas pl#no(ana tiek organiz!ta 2015. gada nogal!.

12

EKSPERTU VIEDOK.I

Projekta ietvaros tika piesaist$ti eksperti viedok&u izstr#dei par atsevi(,iem jaun# ietvara m!r,iem vai to apak(m!r,iem, uzdevumiem. Ekspertu izv!li noteica t!mu aktualit#te Latvij#, pa(u ekspertu iniciat$va un pieejamie resursi. Projekta komanda cer, ka n#kotn! izdosies att$st$t viedok&u kr#jumu gan pilnveidojot eso(os, gan izstr#d#jot jaunus.

Eksperti viedok&us ir izstr#d#ju(i past#v$gi un tas ir vi)u person$gais redz!jums par noteikto t!mu. Kaut ar$ nacion#laj# semin#r# notika vieno(an#s par ekspertu viedok&u izstr#des ietvaru un apskat#majiem jaut#jumiem, atkar$b# no t!mas, katrs eksperts ir veidojis savu viedok&a strukt"ru.

Ekspertu viedok&i kalpos par pamatu turpm#k#m debat!m par jauno att$st$bas ietvaru. Ekspertu viedok&i sak#rtoti ANO pied#v#to jauno ilgtsp!j$go att$st$bas m!r,u k#rt$b#.

13

P%RTIKAS DRO($BA UN ILGTSP&J$GA LAUKSAIMNIEC$BA

L!sma Ozola, biedr$ba “Terra organica”

P!rtikas dro+#ba

Liel#k# da&a visnabadz$g#ko pasaules iedz$vot#ju, kas cie( no bada un nepietiekama uztura, ir s$kzemnieki. Ir paredzams, ka ar$ n#kotn! liel#k# da&a nabadz$g#ko pasaules iedz$vot#ju b"s tie(i atkar$gi no lauksaimniec$bas aktivit#tes, t#p!c attiec$b# uz (iem iedz$vot#jiem lauksaimniec$bas darb$bas att$st$ba un saimniec$bas ekonomikas uzlabo(ana var kalpot par instrumentu bada un nepietiekama uztura izskau(anai.11

Mazo saimniec$bu darb$bu ierobe%o gal!ja nabadz$ba, v#jas $pa(umties$bas, slikta piek&uve tirgiem un finan(u pakalpojumiem, neaizsarg#t$ba pret satricin#jumiem un mazas iesp!jas uz)emties riskus. 0o saimniec$bu lauksaimniecisk#s produktivit#tes cel(anai un nabadz$bas samazin#(anai vair#k nek# tie(as subs$dijas ir nepiecie(amas invest$cijas lauksaimniec$bas izp!tei un att$st$bai, izgl$t$bai un lauku infrastrukt"ras att$st$bai.12 Saimniec$bu ekonomisk# st#vok&a uzlabo(anai nepiecie(ams ar$ nodro(in#t pieeju tirgiem un att$st$t $s#s p#rtikas ,!des.

Lauksaimniec#bas produktivit!tes pieaugums atbalst!ms tikai tad, ja tas tiks pan!kts, izmantojot ilgtsp)j#gas lauksaimniec#bas ra/o+anas metodes (agroekolo*ija, re*enerat$v# lauksaimniec$ba). L$dz (im tie(i p#rlieka koncentr!(an#s uz lauksaimniec$bas produktivit#tes cel(anu ir novedusi pie vides degrad#cijas, klimata p#rmai)#m, biolo*isk#s daudzveid$bas samazin#(an#s, "dens resursu iz(,!rd!(anas un pies#r)ojuma, augsnes noplicin#(an#s un atkar$bas no fosilajiem resursiem.13 Lauksaimniec$bas produktivit#tes potenci#ls ir tie(i atkar$gs no augsnes kvalit#tes, bet intens$vu lauksaimniec$bas meto%u pielieto(ana izraisa augsnes organisk# sl#)a samazin#(anos, eroziju, sabl$v!(anos, saliniz#ciju un pask#bin#(anos, t#d!j#di v!l vair#k apdraudot nabadz$go saimniec$bu st#vokli. .emot v!r# lauksaimniec$bas ra%o(anas nodro(in#(anai nepiecie(amo resursu sad#rdzin#(anos n#kotn!, saimniec$bu, it $pa(i mazo saimniec$bu, ilgtsp!ja (taj# skait# ekonomisk# dz$votsp!ja) b"s atkar$ga no t#, vai t#s sp!s pa(as nodro(in#t s!klu, jaunlopu, dz$vnieku bar$bu un m!slo(anas l$dzek&u ra%o(anu sav# saimniec$b# vai kooper!joties ar cit#m saimniec$b#m viet!j# un re*ion#laj# l$men$.

Vis! pasaul) nevalstisk!s organiz!cijas, kas aizst#v zemnieku ties$bas un c$n#s pret badu pasaul!, ir nor!d#ju+as, ka risin!jums bada izskau+anai pasaul) ir nevis lauksaimniec#bas produktivit!tes paaugstin!+ana, bet gan p!rtikas suverenit!tes nodro+in!+ana, taj# skait# viet!jo zemnieku ties$bu nodro(in#(ana, zemnieku iesaist$(ana lauksaimniec$bas politikas veido(an#, agr#ro reformu ievie(ana, zemnieku ties$bas r$koties ar savu zemi un praktiz!t profesiju past#v$gi (neatkar$gi no valsts politikas), dabas resursu saudz!(ana, agroekolo*ijas meto%u att$st$ba un ievie(ana (pretstat# atkar$bai no fosilajiem ener*ijas avotiem un patent!t#m s!kl#m), tradicion#lo s!klu pavairo(ana, zemes privatiz#cijas un sagr#b(anas (land grabbing) apst#din#(ana, neatkar$ba no cenu sv#rst$b#m glob#laj# tirg", pas#kumu ievie(ana pret

11 Underwood, Evelyn; Baldock, David; Aiking, Harry; Buckwell, Allan; Dooley, Elizabeth; Frelih-Larsen, Ana; Naumann, Sandra; O’Connor, Clementine; Poláková, Jana; Tucker, Graham (2013) Options for sustainable food and agriculture in the EU. Synthesis report of the STOA Project ‘Technology Options for Feeding 10 Billion People’. Institute for European Environmental Policy, London/Brussels, pp. 5, 6.

12 Turpat, p. 6.

13 Turpat, p. 1.

14

spekul#ciju ar p#rtikas prec!m, pret "dens un viet!jo ra%o(anas resursu privatiz#ciju un pret p#rtikas ,!%u koncentr#ciju atsevi(,u transnacion#lo komp#niju rok#s.14

Ar# attiec#b! uz Latvijas noteikto m)r*i – lauksaimniec#bas produktivit!tes paaugstin!+ana - j!piebilst, ka +!ds m)r*is nosak!ms kop! ar ilgtsp)j#gu ra/o+anas att#st#bu – agroekolo-isku un re-enerat#vu lauksaimniec#bas meto/u ievie+anu un resursu efekt#vu izmanto+anu. Cit#di ilgtermi)# lauksaimniec$bas produktivit#tes cel(ana sniegs pret!ju efektu – vides degrad#ciju un Latvijas iedz$vot#ju dz$ves kvalit#tes samazin#(anos.

Ilgstp)j#ga lauksaimniec#ba

Lai nodro(in#tu ilgtsp!j$gu lauksaimniec$bas att$st$bu, valst$m ir j#p#rtrauc subsid!t neilgtsp!j$gas lauksaimniec$bas prakses un t# viet# j#atbalsta t#das saimnieko(anas sist!mas, kas ne tikai nodro(ina tirgu ar p#rtiku, bet sniedz ar$ citus labumus sabiedr$bai – vides saglab#(anos un re*ener#ciju, biolo*isk#s daudzveid$bas, trad$ciju un kult"ras mantojuma saglab#(anos. Ilgtsp)j#gai lauksaimniec#bas produktu ra/o+anai ir j!b0t t!dai, kas balst!s uz resursu konserv!ciju un re-ener!ciju, taup#gu resursu izmanto+anu (low-input systems), *#misk! m)slojuma aizst!+anu ar nesint)tisko m)slojumu, neatkar#bu no fosilajiem ener-ijas avotiem, bar#bas vielu recikl!ciju, 0dens saudz#gu un efekt#vu izmanto+anu, 0dens pies!r,ojuma samazin!+anu, biolo-isko insektu un slim#bu kontroli, senu, klimatiskajiem apst!k"iem atbilsto+u un pret slim#b!m un kait)k"iem iztur#gu s)klu un dz#vnieku +*ir,u lieto+anu, pa+apg!di ar dz#vnieku bar#bu un s)klas materi!lu un biolo-isk!s daudzveid#bas aizsardz#bu un pavairo+anu. Ilgtsp!j$gas lauksaimniec$bas att$st$ba nav iesp!jama bez saimniec$bu dz$votsp!jas nodro(in#(anas, t#p!c liela noz$me ir viet!jo un re*ion#lo tirgu att$st$bai.15

ANO noteiktais m)r*is – ilgtsp)j#gas lauksaimniec#bas att#st#+ana – papildin!ms ar t!du lauksaimniec#bas sist)mu att#st#bu, kas vairo biolo-isko daudzveid#bu.

Ilgtsp)j#gs pat)ri,+

Ilgtsp!j$ga pat!ri)a nodro(in#(an# liela noz$me ir ilgstp!j$gai att$st$bai. Ar ilgtsp!j$gu pat!ri)u, it $pa(i ga&as un piena produktu pat!ri)a samazin#(anu, iesp!jams pan#kt p#rtikas atkritumu samazin#(anos un saudz$g#ku dabas resursu izmanto(anu un lauksaimniec$bas negat$v#s ietekmes samazin#(anu uz vidi un dz$ves kvalit#ti, it $pa(i att$st$bas valst$s, kuru resursus izmanto att$st$t#s valstis.

Ar$ Latvij# dz$vnieku izcelsmes produktu ra%o(ana ir atkar$ga no glob#l#m dz$vnieku bar$bas (soja, kukur"za) pieg#des ,!d!m. Ir zin#ms, ka (o produktu ra%o(ana rada lielu slogu videi (/M sojas audz!(ana ir saist$ta ar paaugstin#tu herbic$du lieto(anu) un ir viens no iemesliem Amazones me%u izcir(anai un viet!jo iedz$vot#ju dz$ves kvalit#tes pasliktin#(anai Argent$n# un Braz$lij#. T#p!c ilgtsp!j$gas lauksaimniec$bas att$st$ba Latvij# nav iedom#jama bez (o produktu

14 P!rtikas suverenit!te – cilv!ku ties$bas uz vesel$gu un kultur#li akcept!jamu p#rtiku, kas ir ra%ota ar ekolo*isk#m un ilgtsp!j$g#m metod!m, un to ties$bas noteikt savas p#rtikas un lauksaimniec$bas sist!mas. Vair#k inform#cijas: www.viacampesina.org, http://www.foodsovereignty.org

15 IAASTD (2009) Agriculture at a Crossroads: International Assessment of Agricultural Knowledge, Science and Technology for Development. Synthesis Report. International Assessment of Agricultural Knowledge, Science and Technology for Development (IAASTD), Island Press, Washington DC, p. 9.

15

pat!ri)a samazin#(anas un import!tas kukur"zas un sojas aizst#(anas ar viet!jiem prote$na avotiem dz$vnieku bar$bas pa(apg#des nodro(in#(anai.

Lai nodro(in#tu ilgtsp!j$gas lauksaimniec$bas att$st$bu, nepiecie(ams veicin#t lauksaimniec$bas zin#(anas, zin#tnes un tehnolo*iju att$st$bu, taj# skait# invest!t interakt$va zin#(anu t$kla att$st$b#, kur# darbotos lauksaimnieki, zin#tnieki, ra%ot#ji un citas ieinteres!t#s personas, k# ar$ nepiecie(ams atbalst$t lauksaimnieku m"%izgl$t$bu. Turkl#t lauksaimniec$bas zin#(anu, zin#tnes un tehnolo*iju att$st$ba var pal$dz!t atjaunot degrad!tas augsnes, k# ar$ samazin#t vides un vesel$bas riskus, kas saist$ti ar p#rtikas ra%o(anu un pat!ri)u un ilgtsp!j$gu produktivit#tes pieaugumu.16

16 IAASTD (2009) Agriculture at a Crossroads: International Assessment of Agricultural Knowledge, Science and Technology for Development. Synthesis Report. International Assessment of Agricultural Knowledge, Science and Technology for Development (IAASTD), Island Press, Washington DC, pp. 7, 12.

16

IZGL$T$BA

Inga Belousa, Latvijas Augstskolu Pedagogu sadarb$bas asoci#cija (LAPSA)

Galvenais ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,u (IAM) sasnieg(anas nosac$jums ir izgl$t$bas kvalit#te un vienl$dz$ga pieejam$ba visiem un ikvienam. Kvalitat$vas izgl$t$bas pieejam$ba ne vien nodro(ina uz izgl$t$bas jomu tie(i attiecin#m# m!r,a (4. m!r,is) veiksm$gu izpildi, bet ir ar$ garants visu p#r!jo m!r,u (1.-17. m!r,is) sasnieg(anai, $pa(i ilgtermi)#. T#p!c izgl$t$bas joma IAM ietvar# j#aktualiz! gan vertik#li – jomas iek(!jai att$st$bai –, gan horizont#li – neform#l# veid# to integr!jot citos m!r,os.

R#c#bas virzieni

.emot v!r# to, ka IAM ietvars ir glob#ls un univers#ls, liel#kais izaicin#jums vis#m ar izgl$t$bas jomu saist$taj#m ieinteres!taj#m pus!m ir pa(reiz!jo, uz nacion#l#s att$st$bas tendenc!m, saturu un trad$cij#m balst$to izgl$t$bas sist!mu padar#t atv)rtu glob!lajam kontekstam un glob!l!s att#st#bas priorit!t)m. Tas ir – pan#kt, lai izgl$t$b# tiktu nodro(in#ta glob#l# un lok#l# jeb viet!j# konteksta mijiedarb$ba, kas ietver prasmes vienlaikus dom#t glob#li un r$koties lok#li, sasaistot glob#los probl!mjaut#jumus ar viet!jo ikdienas dz$vi. Tas b"tu k# pamats valsts izgl$t$bas sist!mas elast$gumam un orient#cijai uz glob#la l$me)a sadarb$bu un mobilit#ti.

Latvij# past#vo(# izgl$t$bas sist!ma ir balst$ta uz individu!lisma kult0ru, kas m#ca vair#k dom#t par sevi, sav#m interes!m, sevis pilnveidi, nevis par citu cilv!ku un viet!j#s kopienas vajadz$b#m. Ta'u uz individu#lisma kult"ru balst$ta izgl$t$ba nav piem!rota IAM ietvara m!r,u $steno(anai, jo nostiprina indiv$da at(,irt$bu no soci#lajiem procesiem un ir virz$ta uz indiv$du savstarp!jo konkurenci, nevis uz mijiedarb$bu, sadarb$bu un pilsonisko l$dzdal$bu. T#s viet# ir $stenojama uz sadarb#bas kult0ru balst#ta izgl#t#ba, kas izgl$t$bas procesu saturiski un kontekstu#li tuvina da%#du m!rogu – viet!j#, nacion#l#, glob#l# – kopienu ikdienai un izgl$t$bas jomu integr! kopienu att$st$b#. T#d# veid# uz (o br$di formaliz!t# un no personisk#s l$dzdal$bas no(,irt# izgl$t$bas joma b"tu sasaist$ta ar ikdienas dz$ves priorit#t!m un l$dz ar to ar$ ar darba tirgu.

IAM ietvara m!r,u $steno(anai nevajadz!tu balst$ties tikai uz kognit#vo pieeju izgl$t$bas satura apguvei un rezult#tu sasnieg(anai, jo t# pamat# orient!jas uz priek(metiski/disciplin#ri/nozar!s ierobe%otu un saskald$tu zin#(anu un prasmju apguvi. Veicinot izzino(u attieksmi pret objekt$vo realit#ti, kognit$v# pieeja neskar main$go un pretrun$go soci#lo un kult"ras realit#ti. T# neveicina ne individu#lo, ne viet!jo kopienu, ne glob#lo dro(umsp!ju, un l$dz ar to var k&"t par (,!rsli sabiedr$bas ilgtsp!j$gai att$st$bai. Turkl#t kognit$v# pieeja nav piem!rota darba tirgus interes!m, jo bez pieredzes ieg"t#s teor!tisk#s zin#(anas nav pielietojamas main$gaj# praktisk# darba vid!. Form#l#s izgl$t$bas sasaiste ar viet!jo ikdienas dz$vi un glob#lo situ#ciju veicin#tu profesion#lo kvalifik#ciju ieguvu(o izgl$t$bas iest#%u beidz!ju iek&au(anos darba tirg", un l$dz ar to izgl$t$bas un darba tirgus (gan nacion#l#, gan glob#l#) savstarp!jo savietojam$bu. M"sdien#s veiksm$ga sevis $steno(ana profesion#laj# jom# ir iesp!jama, p#rorient!joties no zin#(anu p#rneses uz inov#ciju koprad$(anu, ko var nodro(in#t soci!l! konstrukt#visma pieeja. T! ir noz"m"ga ar" l$dzsvara rad$(an# starp izgl$t$bu, zin#tni, sabiedr$bu, ekonomiku, politiku un tautsaimniec$bu gan viet!j#, gan glob#l# m!rog#.

17

Daudzpus$gu izgl$t$bas pieredzi, kas nodro(ina kompeten1u att#st#bu person#gajai un profesion!lajai pa+izpausmei main#gos apst!k"os, sniedz izgl$t$bas sist!mas elast$ba un atv!rt$ba sadarb$bai un br$vpr#t$gai iesaistei uz)!mumos, valsts iest#d!s un nevalstiskaj#s organiz#cij#s. Liela noz$me uz t$klojumiem balst$taj# m"sdienu sabiedr$b# ir ar$ mobilit#tei nacion#l# un starptautisk# m!rog#, kas Latvij# nav pietiekami veiksm$gi $stenota un izmantota.

Form#lie un tehniskie r#d$t#ji, kas raksturo Latvijas poz$ciju izgl$t$bas jom# attiec$b# uz IAM ietvaru, piem!ram, pieejam$ba bezmaksas izgl$t$bai visiem, las$tprasmes un rakst$tprasmes l$menis, dzimuml$dzties$bas r#d$t#ji, izgl$t$bas vides un procesa moderniz#cija u.c., kopum# ir iek&auti svar$g#kajos nacion#l#s politikas pl#no(anas un izgl$t$bas att$st$bas politikas dokumentos.17 Ta'u sabiedr$bas, taj# skait# izgl$t$bas jom# iesaist$to p#rst#vju attieksme, prasmes un motiv#cija ilgtsp!j$ga dz$vesveida $steno(an# liecina, ka ilgtsp)j#gas izgl#t#bas kvalit!te Latvij# nav pietiekama.

Ievie+am!s aktivit!tes

 - Ilgtsp)j#ga izgl#t#ba ir vispus#ga, t#p!c form#l# (visp#r!j#, profesion#l#, akad!misk#) izgl$t$ba ir j#sasaista ar viet!jo ikdienas dz$vi un glob#lo situ#ciju, izgl$t$bas iest#d!m ir j#k&"st par viet!jo kopienu integr!tu da&u un pozit$vu p#rmai)u veicin#t#ju, ir j#nodro(ina t#l#kizgl$t$bas un m"%izgl$t$bas iesp!jas visiem, un visos l$me)os (pirmsskola, pamatizgl$t$ba, vid!j# un augst#k# izgl$t$ba) ir j#nodro(ina starpdisciplin#r# saikne un p#rnozaru jeb uz dz$vi balst$ta m#c$(an#s;

 - Ilgtsp)j#ga m#c$(an#s notiek visur, t#p!c ir j#veicina nevalstisk#s un priv#t#s jomas ilgtsp!j$gu iniciat$vu nodro(in#(ana, nevalstisk#s un sabiedrisk#s jomas aktivit#t!s un iniciat$vu $steno(an# g"t#s prasmes un pieredze ir j#atz$st, j#nov!rt! un j#piel$dzina form#lajai izgl$t$bai;

 - Ilgtsp)j#ga izgl#t#ba skar visu sabiedr#bu, t# ir j#balsta uz politiku saska)ot$bu ilgtsp!j$gas att$st$bas priorit#tei, un to var nodro(in#t ar visu ar izgl$t$bas jomu saist$to ieinteres!to pu(u (multi-stakeholder) l$dzdal$bu, kur# m!r,tiec$gi j#$steno ar$ priv#t# sektora l$dzv!rt$ga iesaiste;

 - Ilgtsp)j#gas izgl#t#bas m!c#bu gr!mata jeb saturs ir dz#ve, t#p!c uz lab#s prakses pieredzi ir j#balsta t#l#kas kop$gas, uz ilgtsp!j$gas att$st$bas principiem balst$tas v$zijas jeb skat$juma veido(ana, r$c$bu konkretiz!(ana un paveikt# izv!rt!(ana, ir j#nodro(ina kopradi, att$st$bu un inov#cijas veicino(a vide un j#aktualiz! glob#lo procesu (inform#cijas, izgl$t$bas, nodarbin#t$bas, dz$ves telpas papla(in#(an#s u.c.) ieguvumi viet!j# ikdienas dz$v!;

 - Ilgtsp)j#ga izgl#t#ba ir ar# padar#t! konstrukt#vs izv)rt)jums, ilgtsp!j$gas izgl$t$bas kvalit#tes izv!rt!(anai ir j#izstr#d# pieejas un instrumenti, kas p#rrauga un sniedz rekomend#cijas IAM ievie(an#, un tie ir j#ievie( izgl$t$bas praks!;

 - Ilgtsp)j#gas att#st#bas p!rmai,u a-ents ir skolot!js, t#p!c ir j#nodro(ina visu l$me)u pedagogu (pirmsskola, pamatizgl$t$ba, profesion#l#, augst#k# izgl$t$ba) m!r,tiec$ga

17 Izgl$t$bas att$st$bas pamatnost#dnes 2014.-2020. gadam, Latvijas ilgtsp!j$gas att$st$bas strat!*ija l$dz 2030. gadam (Latvija 2030), Latvijas Nacion#lais att$st$bas pl#ns 2014.-2020. gadam (NAP 2020), Latvijas nacion#lo reformu programma “ES 2020” strat!*ijas $steno(anai (NRP), Latvijas augst#k#s izgl$t$bas un augstskolu att$st$bas koncepcija 2013.-2020. gadam, Zin#tnes, tehnolo*iju att$st$bas un inov#cijas pamatnost#dnes 2014.-2020. gadam, Jaunatnes politikas pamatnost#dnes 2009.-2018. gadam, Inform#cijas sabiedr$bas att$st$bas pamatnost#dnes 2014.-2020. gadam u.c.

18

profesion#l#s kompetences att$st$ba ilgtsp!j$gas izgl$t$bas jom#, izgl$t$bas procesos ir j#iesaista br$vpr#t$gie skolot#ja pal$gi ($pa(i #rpus darba tirgus eso(ie – jaunie(i, pensijas vecuma cilv!ki u.c.) un profesion#l#s reput#cijas kr$zes un nevienl$dz$bas mazin#(anai ir j#veic skolot#ja profesijas presti%a paaugstin#(ana;

 - Ilgtsp)j#ga izgl#t#ba ir virz#ta uz cer#gu n!kotni, t#p!c t#s virsm!r,is ir prasmju att$st$ba kop$gas v!lam#s n#kotnes skat$juma izveidei un $steno(anai viet!j# l$men$, kur# ir integr!ta v$zija gan par glob#laj#m att$st$bas priorit#t!m, gan par LV iek(!jiem ilgtermi)a att$st$bas m!r,iem.

19

DZIMUMU L$DZTIES$BA

Dace Kavasa, eksperte

Labkl#j$bas ministrija defin! dzimumu l#dzties#bu k# situ#ciju, kad v$rie(u un sievie(u loma sabiedr$bas att$st$b# tiek atz$ta par l$dzv!rt$gu, vi)iem tiek pie(,irtas vien#das ties$bas un vien#da atbild$ba, nodro(in#ta vien#da pieeja resursiem un to izmanto(anas iesp!jas. V$rie(u un sievie(u ieguld$jums sabiedr$bas lab# un vi)u probl!mas tiek uztvertas k# l$dzv!rt$gas. Dzimumu l$dzties$ba attiecin#ma gan uz de iure l$dzties$bu, gan uz de facto l$dzties$bu.18

Izv!rt!jot Ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,us (IAM) dzimumu l$dzties$bas perspekt$v#, j#)em v!r# ar$ integr!t# pieeja dzimumu l$dzties$bas jaut#jumu risin#(anai (angl. – gender mainstreaming): process, kura gait# tiek izv!rt!ta pl#noto pas#kumu (ieskaitot likumu), politikas vai programmas ietekme uz sieviet!m un v$rie(iem vis#s sf!r#s un nozar!s.19 Tas noz$m!, ka ikviena m!r,a $steno(ana j#skata ar$ no dzimumu l$dzties$bas perspekt$vas.

IAM vair#kk#rt nor#da uz diskrimin#cijas aizliegumu un $pa(u pas#kumu paredz!(anu viegl#k ievainojam#k#m grup#m, ieskaitot sievietes. IAM da&!ji tiek $stenota integr!t# pieeja, bet dzimumu l$dzties$bas perspekt$va m!r,u un apak(m!r,u formul!jum# paz"d, sevi(,i m!r,os, kas saist$ti ar pils!tvides, vides un tehnolo*iju m!r,u $steno(anu.

Latvijai j#nodro(ina efekt$vas (ne tikai form#las) dzimumu l$dzties$bas anal$zes veik(ana ikviena politikas un normat$v# akta izstr#des proces#; k# ar$ j#veicina ($ prakse pa(vald$bu un uz)!mumu vid".

Priek+likumi r#c#bai:

 - Latvijas perspekt$vas izv!rt!(anai nabadz$bas izskau(an# k# viens no pamatnosac$jumiem b"tu visu ar nabadz$bu saist$to datu apkopo(ana dzimumu griezum#. Piem!ram, 2014. gad# veiktais Centr#l#s statistikas p#rvaldes datu apkopojums neuzr#da datus dzimuma griezum#20, kaut ar$ tie ir pieejami.

 - Uztura nodro(in#(ana tie(i ietekm! reprodukt$v#s vesel$bas jomu, nodro(inot pirms un p!cdzemd$bu apr"pi (kas ietver p#rtiku), un sievietes (aj# situ#cij# ir $pa(i ievainojama grupa. Latvij# p#rsvar# tiek nodro(in#ta medic$nisk# apr"pe, un valsts apmaks#t#s dzemd$bu proced"ras neietver uztur!(anos slimn$c# un p#rtiku.

 - Ilgtsp!j$gas lauksaimniec$bas skat$jum# dzimuma perspekt$va ir $pa(i noz$m$ga, izv!rt!jot *imenes uz)!mumu $patsvaru lauksaimniec$b#, sevi(,i lauku re*ionos. Nepiecie(ami prec$zi dati, sevi(,i par patiesajiem uz)!mumu $pa(niekiem, lai izv!rt!tu potenci#lo lauksaimniec$bas politiku ietekmi, kas b"s at(,ir$ga uz sieviet!m un v$rie(iem.

18 LR Labkl#j$bas ministrija. Koncepcija dzimumu l$dzties$bas $steno(anai. R$ga, 2003; pieejams http://www.lm.gov.lv/text/220

19 LR Labkl#j$bas ministrijas terminu skaidrojumi pieejami http://www.lm.gov.lv/text/220, atsaucoties uz UN Division for the Advancement of Women. Extract from Report of the Economic and Social Council for 1997, http://www.un.org/womenwatch/daw/csw/GMS.PDF. Tulkojums latvie(u valod# publik#cij# “ANO Att$st$bas programma. Dzimumu l$dzties$bas principa integr!(ana praks!. R$ga, 2003”.

20 Nabadz$bas riskam pak&auts katrs piektais Latvijas iedz$vot#js; http://www.csb.gov.lv/notikumi/nabadzibas-riskam-paklauts-katrs-piektais-latvijas-iedzivotajs-39575.html

20

 - IAM konteksts reprodukt$v#s vesel$bas un medic$niskaj# perspekt$v#. K# piem!ru pret!jam ($ m!r,a izpildes virzienam var min!t 2015. gada janv#r$ Saeim# virz$tos groz$jumus Reprodukt$v#s vesel$bas likum#, kas v!rsti uz sievie(u ties$bu tie(u ierobe%o(anu. Saska)# ar ($ m!r,a r#d$t#jiem, reprodukt$v#s vesel$bas elementu – *imenes pl#no(anas inform#cijas, kontracepcijas pieejam$bas un izgl$to(anas jaut#jumu – pieejam$ba j#nodro(ina visiem, un reprodukt$v#s vesel$bas jaut#jumi ir j#iek&auj cit#s saisto(aj#s politik#s (*imenes valsts politikas dokumentos, vesel$bas politikas dokumentos u.c.).

 - Latvijai j#turpina darbs pie dzimumu stereotipu izskau(anas izgl$t$bas sist!m# un j#ievie( pla(#ka ilgtsp!j$gas pieejas integr!(ana, s#kot no pirmskol#m; t#d# veid# nodro(inot vienl$dz$gas iesp!jas meiten!m un z!niem ilgtermi)#. Taj# skait# j#integr! alternat$v#s m#c$bu metodes, kas pier#da pozit$vus rezult#tus ($pa(i m#c$bu efektivit#tes r#d$t#ju uzlabo(anas zi)#).

 - J#turpina att$st$t vid!j#s speci#l#s izgl$t$bas sist!mu, $pa(i piev!r(ot uzman$bu dzimuma aspektam, lai uzlabotu un veicin#tu meite)u pieeju tehniskaj#m discipl$n#m un z!nu pieeju soci#laj#m un izgl$t$bas discipl$n#m, lai mazin#tu ilgtermi)a ekonomisko nevienl$dz$bu starp sieviet!m un v$rie(iem.

 - Nodarbin#t$bas valsts a*ent"ras dati nor#da, ka bezdarbniekiem pied#v#t#s izgl$to(an#s iesp!jas vair#k izmanto sievietes nek# v$rie(i; j#izv!rt! k#di ir iemesli – vai probl!ma ir pied#v#to apm#c$bu programmu veidi, vai pa(u bezdarbnieku stereotipi un nesp!ja piel#goties jaun#m iesp!j#m. 0#d#s m"%izgl$t$bas programm#s j#piev!r( uzman$ba ar$ tam, lai neveicin#tu dzimumu stereotipu atra%o(anu.

 - 2014. gada v!l!(anu rezult#t# samazin#j#s sievie(u p#rst#v$ba Saeim#. Sievie(u p#rst#v$ba ar$ valsts uz)!mumu vad$b# un vald!s, liel#ko priv#to uz)!mumu vald!s utt. joproj#m ir neapmierino(a. Latvijai b"tu j#atbalsta kvotu sist!mas ievie(ana uz)!mumos. Vienlaikus j#v!rt! dzimumu l$dzties$bas tr"kuma iemesli p#rst#vniec$bas instit"cij#s.

 - Nepiecie(ams stiprin#t dzimumu l$dzties$bas politikas $steno(anu, atv!lot pien#c$gus resursus gan pa(reiz!j#s situ#cijas kvalitat$vai izv!rt!(anai, gan stereotipu nov!r(anai un dzimumu l$dzties$bas principu integr!(anai visos politikas pl#no(anas dokumentos. .emot piem!rus no Zviedrijas, Be&*ijas vai cit#m ES valst$m, veidot valsts p#rvald! pien#c$gu kompetenci un kompeten'u centrus, kas atbalst$tu valsts un pa(vald$bas instit"cijas dzimumu l$dzties$bas integr!(an# vis#s to darb$b#s.

 - Latvijai $pa(i j#piev!r( uzman$ba ar$ tam, lai nodro(in#tu skaidru situ#cijas apzin#(anos „neapmaks#t# apr"pes laika izpratn!; k# ar$ saist$b# ar citiem m!r,u $steno(anas pas#kumiem (izgl$t$ba, nabadz$bas izskau(ana, ekonomisk# vienl$dz$ba) ietvert (os datus k# noz$m$gu politikas pl#no(anas r#d$t#ju.

 - K# r#da 2014. gada p!t$jumu dati,21 sievietes Latvij# sa)em l$dz 19% maz#ku atalgojumu par vien#das v!rt$bas darbu. T#d!& Latvijai $pa(i svar$gi b"s str#d#t, $stenojot 8.5. m!r,i par vienl$dz$ga atalgojuma nodro(in#(anu. Iesp!jamie r$c$bas virzieni ietvertu piln$ga

21 Inform#cija par p!t$jumu pieejama (eit http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=9479%3APetijums&catid=2%3Afonds&Itemid=244&lang=lv. P!t$juma teksts pieejams pie projekta vad$t#jiem.

21

samaksas caursp$d$guma principa ievie(anu pret!ji pa(reiz!jai praksei, kad darba l$gumos tiek ietverts nosac$jums par darba samaksu k# komercnosl!pumu. T#d!j#di tiktu nodro(in#tas indiv$du iesp!jas aizst#v!t savas ties$bas. No sist!mas viedok&a ($ m!r,a $steno(ana ir b"tiski saist$ta ar izgl$t$bas m!r,u $steno(anu ilgtermi)a rezult#tu sasnieg(an#; $stermi)# nepiecie(ams turpin#t darbu un atv!l!t vair#k resursu stereotipu mazin#(anas pas#kumiem un stiprin#t dzimumu l$dzties$bas integr!(anas kapacit#ti VIS+S politikas veido(anas jom#s.

 - Re*ionu att$st$bas strat!*iju pamat# j#iek&auj dzimumu anal$zes elements. Pa(vald$bu strat!*iju pl#no(anas procesos parasti tiek veikta soci#li ekonomisk# anal$ze, bet dzimumu anal$zes faktiski tr"kst.

 - Pieeja resursiem ir viens no kritiskajiem dzimumu l$dzties$bas $steno(anas elementiem. Latvijai nepiecie(ams gan veikt uz)!m!jdarb$bas atbalsta meh#nismu auditu dzimuma perspekt$v#, gan nodro(in#t dzimumu anal$zes b#zi visu atbalsta meh#nismu pl#no(anas proces#.

 - Inov#ciju veicin#(ana ir saist$ta ar$ ar Izgl$t$bas m!r,a sasnieg(anu, b"tu j#tiecas ar$ uz zin#tnieku (sievie(u/v$rie(u) l$dzsvara nodro(in#(anu.

 - Latvijai j#veicina pils!tpl#no(anas procesi, kas balst$ti uz dzimumu vajadz$bu anal$zi, padarot pils!tas iek&aujo(as un pieejamas, piem!ram, j#izv!rt!, k# da%#das grupas izmanto pils!tu, un attiec$gi j#piel#go transporta sist!ma gan laika, gan pieejam$bas zi)#. Piem!ram, nodro(inot vienu tramvaja vagonu plkst. 8:00 no r$ta (R$ga, 10. transporta mar(ruts), transporta pakalpojumu sniedz!js faktiski liedz iesp!ju vec#kiem (galvenok#rt sieviet!m) ar b!rniem/rati)iem izmantot publisko transportu, lai nok&"tu l$dz pirmsskolas iest#dei, turkl#t tiek palielin#ts da%#da veida saslimst$bu risks (kontekst# ar 3. m!r,i, tuberkulozes riski). Savuk#rt, piem!ram, lab#ks apgaismojums pils!t# padara to dro(#ku visiem, sevi(,i sieviet!m.

 - Vardarb$bas mazin#(ana: Latvijai $pa(i j#piev!r( uzman$ba vardarb$bas pret b!rniem un sieviet!m (gan m#j#s, gan saist$b# ar cilv!ku tirdzniec$bu) nov!r(anai. RCS „Marta” 2014. gada p!t$jums par ievainojam$bu22 $pa(i nor#da uz saikni starp 1. m!r,i (soci#li ekonomisko apst#k&u ietekme) un ($ m!r,a $steno(anas noz$m$gumu. Atbalsta sist!mas jau top, bet nenotiek darbs ar sabiedr$bu stereotipu apzin#(an# un nov!r(an#, sevi(,i dzimuma stereotipu un sievie(u seksu#l#s objektifik#cijas nepie&au(an# publiskaj# vid!. Attiec$gi m!r,a $steno(ana savstarp!ji saist$ta ar izgl$t$bas, nabadz$bas, ilgtsp!j$gas pils!tvides m!r,u $steno(anu.

 - L$dzdal$bas un caursp$d$guma nodro(in#(an# Latvijai j#veido skaidra pieeja ieinteres!to pu(u piesaist$(anas proces#, lai nodro(in#tu da%#du grupu piesaisti sabiedriskaj#s apspried!s. Dzimumu aspekts par#d#s p#rst#v$bas l$dzsvara nodro(in#(an#, piesaistot gan v$rie(us, gan sievietes un uzklausot vi)u viedok&us; k# ar$ identific!jot t#s grupas, kuru balsis parasti paliek nedzird!tas, un veidojot konsult#ciju procesus t#d# veid#, lai ieg"tu (o grupu viedokli. Piem!ram, vec#ku organiz#ciju p#rst#vjiem j#nodro(ina t!vu un m#(u viedok&u atspogu&ojums.

22 P!t$jums „Rekrut!(ana cilv!ku tirdzniec$bai un sievietes t!ls interneta vid!” pieejams (eit: http://www.marta.lv/docs/1283/2014/Drosibas-Kompass_petijums_MARTA.pdf

22

 - Strat!*ijas „Latvija 2030” uzdevums b"tu ne tikai „lietu” noziegumu kontrole (narkotikas, iero'i, neleg#l# tirdzniec$ba u.tml.), bet ar$ cilv!ku tirdzniec$bas prevencija un nov!r(ana. Da%#das organiz!t#s noziedz$bas formas ietekm! v$rie(us un sievietes at(,ir$gi: at(,iras gan noziedznieku profils, gan upuru skaits un profils. Mazin#t Latvijas sievie(u tirdzniec$bu seksu#lai ekspluat#cijai gan Latvij#, gan #rvalst$s ir $pa(i svar$gs ($ m!r,a $steno(anas uzdevums, s#kot ar situ#cijas apzin#(anu, attiec$go dzimuma specifisko prevent$vo pas#kumu pl#no(anu un upuru reintegr#cijas pas#kumu izstr#di.

23

EKONOMIKA

Latvijas Ekonomistu asoci!cija.... m!s pa(i esam atbild$gi par to, cik laim$gi esam, cik piepild$tu dz$vi dz$vojam... 23

L$dz (im nav defin)ta un nav veidota vienota izpratne par terminiem, kas tiek lietoti da%#du l$me)u dokumentos, (aj# gad$jum# – ne tas, kas ir „sp!c$ga, iek&aujo(a un ilgtsp!j$ga ekonomisk! izaugsme”, ne tas, ko saprotam ar „cilv!ka cien$gu dz$vi visiem”, ne ar$ „ilgtsp!j$ga industrializ#cija”. L$dz ar to rodas pretruna – Latvijas Nacion#laj# att$st$bas pl#n#24 formul!tas priorit#tes un r$c$bas virzieni, tom!r nav dots r$c$bas kontroles meh#nisms un iesp!ja nov!rt!t, uz ko re#li tiecamies.

Ilgtsp!j$ga ekonomisk! izaugsme j#apl"ko konkr!t#s jomas kontekst#, lai nerodas p#rpratumi par terminu lietojumu un noz$mi (ilgtsp!j$gas finanses, ilgtsp!j$ga b"vniec$ba, ilgtsp!j$ga ekonomisk# anal$ze utt.). (L$dz$gi kuriozi sastopami saist$b# ar termina ‘smart’ lieto(anu sarunvalod# un dokumentos.)

Ar „cilv!ka cien$gu dz$vi visiem” saprotam nepiecie(am$bu apmierin#t individu#l#s pamatvajadz$bas. Da&!ji (is jaut#jums ir risin#ts, tom!r neveiksm$gi. Pa(reiz!j# situ#cija neveicina cilv!ku motiv#ciju mekl!t darbu, ja ir iesp!ja sa)emt pabalstus un soci#lo pal$dz$bu. B"tu nepiecie(ams ar$ nodro(in#t „cilv!ka cien$gu” pensiju, lai pensijas vecumu sasniegu(i cilv!ki b"tu ieinteres!ti atst#t savu darba vietu, dodot iesp!ju str#d#t citiem darbasp!j$gajiem, jaun#kai paaudzei.

Ilgtsp!j$gas industrializ#cijas pamat# ir infrastrukt"ras veido(ana. Daudz ir diskut!ts, bet faktiski netiek $stenots re*ion#l#s att$st$bas modelis, taj# skait# ra%o(anas sektora att$st$ba.

Latvijas viz$tkarte – lidosta – nerada labu pirmo iespaidu, jo nav atrisin#ts m"sdien$gs, !rts transports uz pils!tu. Absurda situ#cija izveidojusies uz Latvijas pierobe%as autoce&iem – tie(i iebraucot valst$, ce&u seguma kvalit#te ir #rk#rt$gi slikta.

Ilgtsp!j$ga att$st$ba pirmo reizi tika defin!ta 1987. gad# izdotaj# Gr" H#rlemas Bruntlandes vad$t#s Pasaules vides un att$st$bas komisijas zi)ojum# “M"su kop!j# n#kotne” (WCED, 1987), bet 1992. gad# Apvienoto N#ciju Organiz#cijas (turpm#k – ANO) Vides un att$st$bas starptautiskaj# konferenc! Riode%aneiro (UNESCO, 1993) ar vair#kumu pasaules valstu p#rst#vju l$dzdal$bu un atbalstu ilgtsp!j$ga att$st$ba non#ca pasaules politiskaj# dienas k#rt$b#. Latvija piedal$j#s Riode%aneiro konferenc! un kop# ar cit#m valst$m parakst$ja un akcept!ja vair#kus dokumentus, taj# skait# Rio Deklar#ciju “Par vidi un att$st$bu”, ANO Visp#r!j#s konvencijas “Par biolo*isko daudzveid$bu” un “Par klimata p#rmai)#m”, R$c$bas programmu 21. gadsimtam ”Agenda 21” un ANO “Me%u izmanto(anas principus”. T# ir att$st$ba, kas balst#s uz t#diem pat!ri)a un ra%o(anas veidiem, kuri nenoplicina dabas resursus, aizsarg# vidi, veicina taisn$gu resursu sadali un mazina nabadz$bu.25

23 Atst#ja D. (2014) Green Economics Policy and Practice in Eastern Europe / Edited by Miriam Kennet, Professor Dzintra Atstaja (Latvia) & Odeta Grabauskait2 (Lithuania) ISBN 978-1-907543-89-0

24 Latvijas Nacion#lais att$st$bas pl#ns 2014.-2020. gadam, interneta vid! pieejams (eit: http://likumi.lv/doc.php?id=253919

25 Piebalgs A. N#kotnes att$st$ba. Vide un ilgtsp!j$ga att$st$ba. K&avi)( M., Za&oksnis J. (red). R$ga: Latvijas Universit#tes Akad!miskais apg#ds, 15.–16. lpp.

24

Latvijas ekonomisti uzsver, ka ilgtsp!j$ga att$st$ba nenoz$m! to, ka pa(reiz!jai paaudzei b"tu j#nodro(ina n#kamo paaud%u labkl#j$ba, katrai paaudzei par sevi j#r"p!jas pa(ai, ta'u nedr$kst nost#d$t n#kamo paaudzi slikt#k# poz$cij#, saboj#jot vidi un liekot maks#t m"su par#dus. Tautsaimniec$bas m!r,is ir pan#kt, lai visi cilv!ki dz$votu labi un justos laim$gi, ta'u pa(reiz!j# lab# dz$ve nedr$kst apdraud!t labo dz$vi n#kotn!.26

Zviedru profesors Larss Rid!ns (Lars Rydén) atz$st, ka ar att$st$bu ir saist$tas dilemmas un gr"ti p#rbaud$jumi. Sabiedr$ba v!sturiski ir daudzk#rt main$jusi att$st$bas virzienu vai pat modeli, kop( gadsimtu mijas tiek akt$vi mekl!ti jauni virzieni, un att$st$bai rakstur$ga iez$me ir ilgtsp!ja. L$dz(in!j#s att$st$bas virzienu var v!rt!t k# nep#rtrauktus uzlabojumus, kas nodro(in#ju(i dz$ves apst#k&u uzlabo(anos, ta'u tam ir sava cena3– dz$ve uz dabas r!,ina.

Marksisma teorij# dabas resursi tika uzskat$ti par br$vi pieejamiem, bez cenas. Kapit#lism# dabas resursiem tiek noteikta cena k# ra%o(anas resursiem, ta'u netiek piem!rota cena dabas izmanto(anai. Izaugsmei ir ierobe%ojumi3– tos nosaka m"su plan!ta. T#p!c ir nepiecie(ama virz$ba uz ilgtsp!j$gu att$st$bu.27

Eiropas Savien$bas att$st$bas komis#rs Andris Piebalgs atz$m!, ka cilv!ce vienm!r ir att$st$jusi jaunas tehnolo*ijas un prasmes, lai palielin#tu dabas resursu izmanto(anas efektivit#ti, kas ir ekonomisk#s att$st$bas pamat#. Svar$gs jaut#jums ir – k# p#rm!r$gas dabas resursu izmanto(anas viet# resursus iztikai izmantot daudz sapr#t$g#k. Ilgtsp!j$ga att$st$ba ir bijusi Eiropas Savien$bas pamatm!r,is kop( 1997. gada.28

Eiropas vides komis#rs Jane(s Poto'niks uzsver, ka resursu izmanto(anas efektivit#te b"s m"su n#kotnes ekonomisk#s strat!*ijas vadmot$vs, un t# ir desmitgades EU-2020 strat!*ijas pamat#. Konkur!tsp!ja un resursu efekt$va izmanto(ana nav savstarp!j# pretrun#, valstis, kas resursus izmanto efekt$vi, ir konkur!tsp!j$gas.29

Ilgtsp!j$gas att$st$bas koncepcija l$dz (im parasti tika saist$ta ar ekonomikas ekolo*isko aspektu, bet topo(aj#s ekonomikas teorij#s vide b"tu j#skata k# galveno m!r,u da&a ekonomikas pla(#k# noz$m!, ne tikai ekolo*iskaj# – soci#l#, politisk#, juridisk#, etnisk#, kult"ras u.3c. Ierobe%ojumu probl!mu nevar atrisin#t, b"tiski nep#rskatot m!r,us. Izaugsme ir nepiecie(ama, jo &auj, palielinot ra%$gumu, aizst#jot darbu ar kapit#lu, sara%ot t#du pa(u produkcijas daudzumu ar maz#ku darba pat!ri)u. Ja uz)!m!ji un investori dod priek(roku rentabilit#tei, nevis produktivit#tei, ekonomika zaud! savu ilgtsp!ju. Ir iesp!jams, ka jaun# ekonomisk# teorija izvirz$s priek(pl#n# ne-monet#rus m!r,us.30

Ilgtsp!j$gas att$st$bas ekonomisk#s politikas m!r,is ir sasniegt soci#lo taisn$gumu sabiedr$b#, jo tikai t#da sabiedr$ba var nodro(in#t dz$vi saska)# ar dabas iesp!j#m un vajadz$b#m.

26 Br$vers I., Atst#ja Dz., Malzubris J. u.c. (2010) „Ekonomika – Vide – Augsme”. Vide un ilgtsp!j$ga att$st$ba. K&avi)( M., Za&oksnis J. (red.). R$ga: Latvijas Universit#tes Akad!miskais apg#ds, 155.-174. lpp. 27 Rid!ns L. Ievads. Vide un ilgtsp!j$ga att$st$ba. K&avi)( M., Za&oksnis J. (red.). R$ga: Latvijas Universit#tes Akad!miskais apg#ds, 17.–25. lpp.

28 Piebalgs A. N#kotnes att$st$ba. Vide un ilgtsp!j$ga att$st$ba. K&avi)( M., Za&oksnis J. (red.). R$ga: Latvijas Universit#tes Akad!miskais apg#ds, 15.–16. lpp.

29 Poto'niks J. Kas ir lab#kais videi? Vide un ilgtsp!j$ga att$st$ba. K&avi)( M., Za&oksnis J. (red.). R$ga: Latvijas Universit#tes Akad!miskais apg#ds, 13.-14. lpp.

30 Vide un ekonomika. Monogr#fija /Dzintra Atst#ja, D%ineta Dimante, Ivars Br$vers, J#nis Malzubris, Miriama Kennet, Tatjana Tambovceva, Inga 0$na, Agita L$vi)a, J#nis Ievi)(, J#nis Grasis, Biruta P"le, Anna +belti)a. ISBN 978-9984-45-371-2. R$ga: Latvijas Universit#te, 2011. 256. lpp.

25

Ilgtsp!j$gas ekonomisk#s izaugsmes j!dzienam ir pla(s koncepts. No vienas puses, tas koncentr!jas uz probl!m#m, piem!ram, uz ekonomikas uzplaukumu un lejupsl$di, vides ilgtsp!ju, pieejam$bu un izmanto(anu, dabas resursu efektivit#ti. No otras puses, nov!rt!jot ilgtsp!j$gu izaugsmi, tiek izskat$ti ar$ dz$ves kvalit#tes, nabadz$bas un ien#kumu nevien#d$bas jaut#jumi. P!d!j#s desmitgad!s ir bijusi arvien liel#ka interese izp!t$t saikni starp ien#kumu at(,ir$b#m un ekonomisko izaugsmi. Vair#kums p!tnieku atbalsta viedokli, ka sp!c$gam cilv!ku kapit#lam3 – izgl$toti, pieredz!ju(i, rado(i un ar$ veseli cilv!ki3 – ir b"tiska loma re*ion#laj# att$st$b# un ilgtsp!j$g# ekonomikas izaugsm!. Re*ion#l#s ekonomikas att$st$ba ir cie(i saist$ta ar ilgtsp!ju uz)!m!jdarb$bas izaugsm!. Gan iek(!jie, gan #r!jie faktori ietekm! uz)!m!jdarb$bas izaugsmes ilgtsp!ju.31

J#uzsver, ka ekonomikas izaugsme ir dinamisks process, ko m"sdien#s b"tiski ietekm! internacion#l# un glob#l# pasaules saimniec$ba. Augo(a ekonomika sp!j apmierin#t jaunas vajadz$bas un risin#t soci#li ekonomisk#s probl!mas. L$dzsvarota ekonomikas izaugsme izpau%as k# past#v$gs ra%o(anas apjoma, darba un kapit#la izmanto(anas pieaugums, un aizvien aktu#l#kas k&"st diskusijas par izaugsmes ilgtsp!ju3– kvalitat$vu, ne tikai kvantitat$vu pilnveidi saska)# ar apk#rt!j#s vides iesp!j#m. T#tad ilgtsp!j$gas komercdarb$bas vides pamat# ir stabila ilgtsp!j$ga ekonomisk# izaugsme k# nosac$jums labv!l$gai un stabilai komercdarb$bas vides att$st$bai.

B"tisk#kie faktori ir:

1) ra%o(anas resursu pieejam$ba, to kvalit#tes un efekt$vas izmanto(anas palielin#(an#s, it $pa(i:

 - darba resursu kvalit#te, )emot v!r# darba resursu pieaugo(o mobilit#ti;  - pamatkapit#la3– ra%o(anas l$dzek&u3– atbilsto(s nodro(in#jums;  - tehnolo*iju pilnveido(ana, kas &auj veikt optimiz#ciju, piel#goties vides

pras$b#m;  - dabas resursu izmanto(anas efektivit#tes palielin#(an#s.

2) ekonomisk#s vides faktori3– faktori, kas ietekm! ra%o(anas resursu izmanto(anu:  - tirgus monopoliz#cijas pak#pes samazin#(an#s3– konkurences pastiprin#(an#s

veicina cenu samazin#(anos, t#tad ra%o(anas procesa optimiz#ciju;  - resursu cenu kritums3 – veicina resursu pieejam$bu ra%ot#jam, kas stimul!s

ra%o(anas apjomu;  - kredit!(anas nosac$jumu uzlabo(an#s3 – &aus moderniz!t un papla(in#t

ra%o(anu;  - soci#li ekonomisk#s infrastrukt"ras att$st$ba3– pilnveido ra%o(anas vidi;  - p#rvaldes efektivit#te3– optimiz! saimniecisko vidi.

3) ekonomisk# konjunkt"ra (tirgus tendences, pirktsp!ja, cenu l$menis u.3c.), kas pastiprina min!to faktoru darb$bu un nosaka iesp!jam#s komercdarb$bas robe%as;

4) realiz!t# ekonomisk# politika, iev!rojot situ#ciju un att$st$bas tendences glob#laj# saimniec$b#, ilgtsp!j$g#s att$st$bas veicin#(anas strat!*iju.

31 Tafenau E., Paas T. (2009). Regional disparities and sustainable economic growth. Starptautisk# zin#tnisk# konference “Insights into the sustainable growth of business”, rakstu kr#jums. Vi&)a, 2009. gada novembris.

26

DZ$VES VIDE

Jonas Buechel, Urb#nais instit"ts

0aj# rakst# autors pau% Urb#n# instit"ta un ar to saist$to publisko, pa(vald$bu, re*ionu un valsts instit"ciju, k# ar$ t# priv#to, nevalstisko un komerci#lo partneru kop$gi formul!to viedokli par Apvienoto N#ciju Organiz#cijas (ANO) izstr#d#to dokumentu par post-2015 darba procesu.

ANO post-2015 dokumenti, k# ar$ ES poz$cija un Latvijas poz$cija attiec$b# uz glob#lo un lok#lo darb$bu aptver gandr$z visas iesp!jam#s att$st$bas darba jomas. Tom!r pietr"kst da%i svar$gi punkti, $pa(i, Latvijas nacion#lajai poz$cijai pietr"kst viens no valsts att$st$bas koncepta pamatelementiem. Papildus (is dokuments apraksta divus starpsektoru m!r,us, kas ir svar$gi gan glob#li, gan lok#li: pa(vald$bas un kopienas.

Turkl#t nevien# no (iem dokumentiem nav atbilsto(i izkl#st$ti t#di jaut#jumi k# profesion#las zin#(anas un kompetence, publisk# sektora noz$m$gums un, visbeidzot, aptvero(s att$st$bas koncepts.

Horizont!l!s vadl#nijas urb!n!, re-ionu un kopienas att#st#bas darb!

Attiec$b# uz glob#lo, ES un it $pa(i Latvijas m!rogu, b"tu j#iev!ro tr$s pamatprincipi, att$stot starpsektoru, starpteritori#lo un horizont#l#s darb$bas pieejas:

A) Integr!tu pl#no(anas r$ku nodro(in#(ana

Starpsektoru, sistem#tiskas un integr!tas urb#n#s un re*ion#l#s att$st$bas un pl#no(anas pieejas ir b"tiskas. Teor!tisk#m un praktisk#m zin#(an#m (aj# jom#, k# ar$ to pielietojumam ir j#b"t izgl$t$bas, zin#tnes un praktisk#s darb$bas galvenajam fokusam. Lai saprastu sabiedr$bas un sist!mas p#rejas procesa sare%*$t$bu, j#iesaista p!c iesp!jas vair#k ekspertu un p#rst#vju no da%#d#m m"sdien$g#m form#li vai neform#li organiz!t#m kopien#m. Pl#no(ana un att$st$ba t#p!c nav atsevi(,s lejup!js (top-down) vai vienvirziena process, bet ietver p!c iesp!jas vair#ku soci#lo grupu daudzveid$g#s vajadz$bas un intereses.

B) Komunikat$vu sabiedrisko telpu nodro(in#(ana

Telpai ir noz$me visur un visiem. Sabiedrisk#s telpas ir telpisks atainojums caursp$d$gai komunik#cijai starp vis#m soci#laj#m grup#m, t#tad, t#s ataino gan katra indiv$da un grupas ment#lo telpu, gan br$v$bu atv!rtai komunik#cijai un iesp!ju izteikt sevi publiski. T#p!c indiv$diem un soci#laj#m grup#m ir ties$bas iesaist$ties telpu dizaina jaut#jumos vai apstr$d!t jebkuru l!mumu par publisk#s telpas dizainu, att$st$bu vai pl#no(anu.

C) Visaptvero(a kopienas att$st$bas un lok#lo pilnvaru nodro(in#(ana

Vis#m att$st$bas darba pieej#m ir j#veicina ideja par kopien#m, kam j#b"t unik#lu iez$mju viet#m, j#p#rst#v daudzveid$gas telpisk#s identit#tes un akt$vi j#kopj vi)u pa(u vide. Katra kopiena ir peln$jusi tai piel#gotu un unik#li veidotu att$st$bas procesu. Stipra kopiena ir sp!c$gs ierocis soci#lajai integr#cijai, starpkultur#la dialoga veicin#(anai starp da%#d#m sabiedr$bas m!r,a grup#m, nodro(inot m"su vajadz$bas un kopjot

27

t#das v!rt$bas k#, piem!ram, ieciet$bu, soci#lo dialogu, akt$vu darbu pret ksenofobiju, nabadz$bas, soci#l#s atstumt$bas un marginaliz#cijas apkaro(anu.

Konkr)ti m)r*i urb!naj!, re-ion!laj! un kopienu att#st#bas darb!.

1) Lauku vide un urb#nais

Pag#ju(aj# gad# ir biju(i daudzi valsts un NVO sektora m!*in#jumi risin#t da%as no vissvar$g#kaj#m ar lauku vidi saist$taj#m probl!m#m Baltijas valst$s. Kaut gan Latvija ir ieguvusi detaliz!t#kas zin#(anas par t#s lauku vidi, Latvijas poz$cij# attiec$b# uz post-2015 dokumentiem daudz par maz uzsv!rts lauku aspekta svar$gums glob#l# m!rog#. Autori ir patiesi noraiz!ju(ies par nov#rt# atst#to lauku vides-pils!tvides koh!zijas pieeju un cer att$st$t sp!c$g#ku komunik#ciju un mijiedarb$bu starp lauku vidi un pils!tvidi. Izmantojot Latvijas zin#(anas un p!d!jo desmit gadu laik# notiku(o intens$vo darbu saist$b# ar valsts instit"ciju, nevalstisko organiz#ciju un it $pa(i priv#t# sektora iniciat$v#m, mums ir j#izdara secin#jumi glob#li, atbalstot un veicinot ideju, ka teritori#l# sapl"(ana, taj# skait# teritori#l# iek&au(ana, ir tikpat svar$ga k# visp#r$gi m!r,i, piem!ram, cilv!kties$bas. Soci#lie, ekonomiskie, ar darba tirgu saist$tie, transporta, vides, kult"ras un sabiedr$bas vesel$bas jaut#jumi ir tie(i atkar$gi no sp!c$gas teritori#las koh!zijas, pa(vald$bu sadarb$bas un re*ion#l#s komunik#cijas mode&iem.

Pa(laik nenotiek l$dzsvarota att$st$ba: lauku teritorijas bie%i ir no(,irtas no biezi apdz$votaj#m pils!t#m. T#p!c galvenajam m!r,im ir j#b"t plaisas mazin#(anai starp lauku vidi un pils!tvidi.

Daudz#m pasaules valst$m, daudz#m ES dal$bvalst$m, k# ar$ Latvijai ir j#izveido lauku vides-pils!tvides att$st$bas vadl$nijas, kas skaidri iez$m!tu vajadz$bu nov!rt!jumu un konstrukt$vas att$st$bas ievie(anu. 0im procesam j#iek&auj lauku-kopienu-pa(vald$bu-re*ionu-valsts-starptautisku komunik#ciju un sadarb$bu.

Publiskaj#m iest#d!m ir virz$t#ja loma, ievie(ot vadl$nijas, bet vienlaikus atbalstot produkt$vu un efekt$vu $steno(anu lok#li. Taj# pa(# laik# valstij ir j#nosaka un j#nodro(ina skaidrs koncepts par ietekmes sadal$jumu: neatkar$gu re*ionu un viet!jo pa(vald$bu l!mumi attiec$b# uz bud%etu un lemtsp!ja par savu likteni.

2) Pa(vald$bas

 - Pa(vald$bu ties$bas. Pa(vald$b#m ir ties$bas veidot, att$st$t un $stenot neatkar$gus konceptus. Pa(p#rvalde ir v!rt$ba, ko ir nepiecie(ams vair#k uzsv!rt. Da%as valstis at&#vu(as liel#ku lok#lu neatkar$bu, dodot ties$bas lok#lai nodok&u piem!ro(anai, kas noz$m!, ka liela da&a ien#kumu no nodok&iem paliek pa(vald$b# un t#d!j#di veicina lok#lo att$st$bu.

 - Lok#l# demokr#tija. Stiprin#t lok#lo demokr#tiju, l$dzdal$bas pieeju un uz sadarb$bas principiem veidotu p#rvaldi.

 - Lok#las ekonomikas sadarb$ba. Uz ciemiem orient!tas un koncentr!tas ekonomisk#s vadl$nijas un darba tirgus programmas. Piel#gotas pieejas atbalst$(ana attiec$b# uz maz#kiem ciemiem.

28

 - Izgl$t$ba. Attiec$b# uz Latviju un Baltijas valst$m mums ir j#uzsver kvalit#te, nevis kvantit#te. Eiropas apak(re*ion#, kas ir daudz maz#k apdz$vots k# Centr#leiropas valstis, ir vajadz$gi izgl$toti pl#not#ji, kas str#d# nacion#l#, re*ion#l# un lok#l# l$men$. Lai (ie eksperti k&"tu par vado(ajiem un sp!tu nodro(in#t post-2015 m!r,u $steno(anu, vi)iem ir j#sa)em atbilsto(a (rado(a) izgl$t$ba, jo ANO vadl$niju $steno(anai maz#k#s kopien#s ar m!r,i ieviest p#rmai)u vad$bu ir nepiecie(ami rado(i r$ki.

3) Kopienas

Kopienas ir viens no vissp!c$g#kajiem izaicin#jumiem m"sdienu att$st$bas darb#. Pa(apzi)as un zin#(anu tr"kums ir b$stams daudz#m teritori#li neatkar$g#m kopien#m. Valsts instit"cij#m un re*ion#laj#m apvien$b#m ir j#iegulda visas p"les, lai stiprin#tu kopienas, nodro(inot finansi#l# atbalsta sist!mu (valsts programma), motiv!jot kopienas str#d#t atbild$gi un sadarb$b# ar viet!j#m pa(vald$b#m.

Turkl#t kopienu akt$vistiem un viet!jiem p#rmai)u iniciatoriem, soci#li inovat$viem iedz$vot#jiem un uz)!m!jiem ir j#nodro(ina izgl$t$ba un iesp!jas veidot pieredzes apmai)u ar citiem.

29

KLIMATA P%RMAI2AS

J!nis Brizga, eksperts

0im m!r,im ir ar$ vair#ki apak(m!r,i:

13.1. stiprin#t notur$bu un piel#go(an#s sp!jas klimata p#rmai)u rad$tajiem draudiem un dabas katastrof#m vis#s valst$s;

13.2. integr!t klimata p#rmai)u pas#kumus valstu politik#s, strat!*ij#s un pl#no(an#;

13.3. uzlabot izgl$t$bu, izpratni un cilv!ku un iest#%u kapacit#ti par klimata p#rmai)u seku mazin#(anas, piel#go(an#s, ietekmju mazin#(anas un agr$n#s br$din#(anas pas#kumiem;

13.a. $stenot att$st$to valstu ap)em(anos ik gadu l$dz 2020. gadam mobiliz!t 100 miljardus ASV dol#ru, lai apmierin#tu jaunatt$st$bas valstu vajadz$bas klimata p#rmai)u rad$to seku mazin#(anai, nodro(in#tu caurskat#mu $steno(anu un Za&# klimata fonda darb$bu, cik dr$z vien iesp!jams;

13.b. veicin#t kapacit#tes stiprin#(anas meh#nismus klimata p#rmai)u pl#no(anai un vad$bai vismaz#k att$st$taj#s valst$s, tostarp koncentr!joties uz sievie(u, jaunie(u, viet!j#m un marginaliz!t#m kopien#m.

Glob!lajai klimata p!rmai,u politikai ir j!balst!s uz vair!kiem principiem, lai nodro+in!tu god#gu atbild#bas un pien!kumu sadal#jumu, ,emot v)r! valstu rad#to v)sturisko pies!r,ojumu.

Viens no (#diem principiem ir “kop)j!s, bet diferenc)t!s atbild#bas princips” (common but differentiated responsibilities - CBDR). 0is princips ir iek&auts ar$ ANO Visp#r!j# konvencij# par Klimata p#rmai)#m (3. pants) un Rio+20 nosl!guma dokument# “M"su kop!j# n#kotne” (15. par.). 0is princips paredz, ka valstis ir kop$gi atbild$gas par vides un klimata p#rmai)u risin#(anu, bet valstu atbild$ba par probl!mu c!lo)iem un sp!j#m (os c!lo)us risin#t ir dal$ta. 0is princips liel#kajiem pies#r)ot#jiem (att$st$t#s valstis) uzliek pien#kumu nodro(in#t (o probl!mu risin#(anu.

Ta'u atkl#ts ir jaut#jums, k# nov!rt!t valstu atbild$bas l$meni. Pa(laik pasaules vid!j# atmosf!ras temperat"ra, sal$dzinot ar pirmsindustri#lo laiku, jau ir palielin#jusies par 0,8 oC. Lai nep#rsniegtu 2 °C pieauguma robe%u, m"su kumulat$v#s siltumn$cefekta g#zu (SEG) emisijas, skaitot no 1870. gada, nedr$kst p#rsniegt 790 gigatonnas oglek&a (Gt C) vai 2900 gigatonnas CO2 (Gt CO2e). L$dz 2011. gadam m!s jau bij#m emit!ju(i 515 GtC (1890 Gt CO2e), l$dz ar to m"su atliku(ais oglek&a bud%ets ir tikai 275 GtC (1890 Gt CO2e).32

Paredzams, ka pasaules iedz$vot#ju skaits 2050. gad# b"s pieaudzis l$dz aptuveni 9,55 miljardiem cilv!ku33, bet Latvij# iedz$vot#ju skaits visdr$z#k b"tiski nemain$sies un paliks aptuveni 2 miljoni, t.i., 0,00021% no pasaules iedz$vot#jiem. L$dz ar to Latvija no 2010. l$dz

32 http://www.ipcc.ch/report/ar5/syr/

33 http://www.un.org/apps/news/story.asp?NewsID=45165

30

2050. gadam var emit!t ne vair#k k# 400 miljonus tonnu CO2e, kas ir aptuveni 10 miljoni tonnu gad# vai 5 t CO2e uz vienu cilv!ku gad#.

P!d!jo gadu laik#, ja r!,ina teritori#l#s emisijas – t#s, kas ir fiziski radu(#s Latvijas teritorij# –, Latvija ir rad$jusi nedaudz vair#k emisiju – aptuveni 12 miljonus tonnu CO2e gad#, un tiek prognoz!ts, ka ($s emisijas l$dz 2030. gadam tikai augs. P!c pa(reiz!j#m prognoz!m34 2030. gad# emisijas Latvij# p#rsniegs 16 Gt CO2e.

L$dz ar to l$dz 2030. gadam b"sim izt!r!ju(i 275 Gt CO2e vai 69% no sava 2010. –2050. gada oglek&a bud%eta. Lai izpild$tu ap)em(anos nov!rst neatgriezeniskas klimata p#rmai)as, p!c 2030. gada b"sim spiesti emisijas radik#li samazin#t, jo laika posmam no 2031. l$dz 2050. gadam Latvijas kont# b"s paliku(as tikai 125 Gt CO2e. Lai izpild$tu ap)em(anos, emisijas no 2031. gada b"tu j#samazina par 10% katru gadu, un tas ir &oti radik#ls solis.

Turkl#t liela da&a Latvijas pat!ri)a SEG emisiju rodas #rpus Latvijas robe%#m un ir iegultas import!tajos produktos. L$dz ar to ar pat!ri)u saist$t#s SEG emisijas Latvij# ir liel#kas par ra%o(anas vai teritori#laj#m emisij#m un 2011. gad# t#s bija 6,6 t CO2e. Abas min!t#s emisiju apr!,ina metodes ir b"tiskas, lai nov!rt!tu valstu kop!jo atbild$bu un emisiju samazin#(anai veicamos pas#kumus.

Lai sasniegtu nosprausto m!r,i – aptur!t glob#lo sasil(anu pie 2 oC robe%as, Latvijai akt$vi j#iesaist#s gan pat!ri)a, gan teritori#lo SEG emisiju samazin#(an#. Tas &autu samazin#t Latvijas glob#lo klimata ietekmi, k# ar$ stiprin#tu glob#lo dro($bu, ener*!tisko neatkar$bu un konkur!tsp!ju.

Lai nodro(in#tu emisiju samazin#jumu, Latvijai:

 - J#mobiliz! finan(u resursi, j#veicina tehnolo*iju p#rnese un lab#ko pieejamo tehnisko risin#jumu izmanto(ana, k# ar$ j#stiprina kapacit#te SEG emisiju samazin#(anai;

 - Ener*!tika, piem. energoefektivit#te, ener*ijas pieejam$ba, j#integr! citos nozaru pl#no(anas dokumentos un pa(vald$bu (teritori#l#s) att$st$bas pl#nos;

 - J#att$sta un j#veicina ilgtsp!j$gu atjaunojamo energoresursu izmanto(ana, stimul!jot kopienas ener*!tikas att$st$bu un izskau%ot fosilos energoresursus;

 - J#stimul! SEG emisiju samazin#(an#s ener*!tikas sektor#, k# ar$ transporta un lauksaimniec$bas sektoros, kas Latvij# rada arvien pieaugo(as emisijas;

 - J#sadarbojas ar intere(u grup#m un cit#m valst$m, it $pa(i jaunatt$st$bas valst$m, lai veicin#tu glob#lo emisiju samazin#jumu;

 - J#nodro(ina zemes lietojums, kas veicina oglek&a piesaisti;

 - J#veicina v!rt$bu mai)a sabiedr$b#, stimul!jot maz#k materi#listisku dz$vesveidu.

34 Latvijas zi)ojums Eiropas Komisijai „Politikas, pas#kumi un SEG prognozes L!muma 280/2004/EK ietvaros” 2013. gads. (http://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/ghgpro/envubmp4a)

31

OKE%NI, J3RAS RESURSI

Ingus Purgalis, Pasaules Dabas Fonds, Baltijas j"ras un sald"dens programmas vad$t#js

Viedok&a dokuments izstr#d#ts, )emot v!r# to, ka ANO post-2015 paredz iesp!ju izstr#d#t priek(likumus, kas ietver iesp!jas sasniegt ANO T"ksto(gades deklar#cijas (MD) v$ziju, izmantojot m"sdien$g#ku jeb pla(#ka redz!juma pieeju, risinot ekonomiskos un soci#los izaicin#jumus. Izvirz$to m!r,u sasnieg(anai ir nepiecie(ama kompleksa pieeja, kura ietver t#dus Latvijai noz$m$gus aspektus k# „netiek p#rsniegta ekosist!mas kapacit#te”, „resursi tiek izmantoti ilgtsp!j$gi” un „ilgtermi)a intereses ir noz$m$g#kas par $stermi)a labumu g"(anu”, „tiek v!rt!ta nozaru siner*ija, t#pat k# potenci#l#s savstarp!j#s ietekmes un riski” utt. (L$dz$gi, k# tas paredz!ts ES dal$bvalst$m, izstr#d#jot j"ras telpas p#rvald$bu, ko nosaka ES direkt$va par J"ras telpisko pl#nojumu (JMP)35 un citi Latvijai noz$m$gi, piekrit$gi politiskie dokumenti).

ES vides iniciat$vas un starptautisk#s ap)em(an#s ir iestr#d#tas da%#da l$me)a un rakstura politiskajos dokumentos, kas ir saisto(i t#s dal$bvalst$m. Ar$ dal$bvalst$m atsevi(,i ir starptautisk#s saist$bas, kas attiec$gi ir iestr#d#tas to politiskajos dokumentos. Balstoties uz (iem dokumentiem un Latvijas strat!*iskajiem dokumentiem („Latvija 2030”36, NAP202037), var tikt izv!rt!ta ar j"r#m un oke#niem saist$t#s ANO ilgtsp!jas m!r,u atbilst$ba Latvijas interes!m.

LATVIJAS (noz#m#g!k!s ar 0dens vidi saist#t!s) SAIST$BAS UN TO ATBILST$BA ANO ILGTSP&JAS M&R4IEM

Latvija, l$dz$gi k# liela da&a p#r!jo ES valstu, ir izvirz$jusi, taj# skait# – piekritusi, vair#ku noz$m$gu m!r,u sasnieg(anai, kas t#d!j#di uzskat#mi par valsts interes!m. J#atz$m!, ka par atsevi(,u saist$bu neizpild$(anu Latvijai var tikt piem!rotas apjom$gas soda sankcijas, kas savuk#rt liecina par valsts ap)!m$bu un p#rliecino(o virz$bu uz vides situ#cijas uzlabo(anu. Savuk#rt jau eso(u m!r,u, uzdevumu un indikatoru efekt$va piel#go(ana var samazin#t ieguld#mo darba apjomu, str#d#jot pie MD v$zijas un ANO T"ksto(gades att$st$bas m!r,u (TAM) sasnieg(anas ($pa(i uzsverot, ka da&a t#l#k min!to dokumentu ietver konkr!tus starptautiski saska)otus m!r,us, uzdevumus un indikatorus).

K# viens no noz$m$g#kajiem (#diem instrumentiem uzskat#ma 4dens strukt"rdirekt$va (4SD), kas tiek tie(i saist$ta ar "de)iem k# resursu dz$v$bas nodro(in#(anai (noz$m$gs resurss cilv!cei, kas iev!rojami ietekm! ekonomisko un soci#lo situ#ciju, pla(#k – labkl#j$bu38, k# ar$ ir dabisku ekosist!mu un past#vo(# klimata esam$bas pamat#). 4SD paredz, ka iek(!jo "de)u (ieskaitot 1 j"dzi j"r#) vides st#voklis ES jau 2015. gad# b"s v!rt!jams k# labs. 4SD kopum# ir uzskat#ma par labu piem!ru virz$bai uz pla(#ku izpratni par j"ru un oke#nu vides st#vok&a izmai)#m mijiedarb$b# ar da%#d#m antropog!n#m slodz!m, kas rodas no darb$b#m uz sauszemes, sateces baseinos. Riski sald"de)iem Eirop# ir saist$ti ar ekonomiskaj#m

35 Directive 2014/89/EU of the European Parliament and of the Council of 23 July 2014 establishing a framework for maritime spatial planning.

36 Latvijas ilgtsp!j$gas att$st$bas strat!*ijs l$dz 2030. gadam.

37 Latvijas Nacion#lais att$st$bas pl#ns 2014.-2020. gadam.

38 http://bookshop.europa.eu/en/the-eu-water-framework-directive-pbKH0414216/;pgid=Iq1Ekni0.1lSR0OOK4MycO9B0000JrN_v-Gv;sid=s0-bnJnR7wWbnc2eDWAFO_v0tJydT9SyrT0=?CatalogCategoryID=h2YKABstrXcAAAEjXJEY4e5L

32

aktivit#t!m, popul#cijas pieaugumu, urbaniz#ciju u.c. procesiem, kas b"tu v!r# )emami ar$ citviet pasaul! ($pa(i uzsverot, ka sald"dens 2014. gad# tiek uzskat$ts par tre(o noz$m$g#ko civiliz#cijas past#v!(anas risku glob#li39).

L$dz$ga rakstura pien#kumi Latvijai pild#mi saist$b# ar J"ras strat!*ijas pamatdirekt$vu (JSD), kas nosaka nepiecie(am$bu m!r,tiec$gi virz$ties uz laba vides st#vok&a (GES) sasnieg(anu Baltijas j"r# 2020. gad#. JSD uzsver, ka „J"ras vide ir v!rt$gs mantojums, kas attiec$gi j#sarg#, j#saglab# un, ja iesp!jams, j#atjauno, tiecoties uz galveno m!r,i – saglab#t biolo*isko daudzveid$bu un nodro(in#t daudzveid$gus un dinamiskus oke#nus un j"ras, kas b"tu dro(as, t$ras, vesel$gas un produkt$vas. 0aj# zi)# direkt$vai, inter alia, b"tu j#veicina vides apsv!rumu iek&au(ana vis#s attiec$gaj#s politikas jom#s un b"tu j#rada vides p$l#rs jaunajai Eiropas Savien$bas j"rlietu politikai”. 0$ virz$ba piln$b# saskan ar ANO Atv!rt#s darba grupas ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,iem (OWG)40 izvirz$to 14. m!r,i, kas paredz „saglab#t un ilgtsp!j$gi izmantot oke#nus, j"ras un to resursus ilgtsp!j$gai att$st$bai”41, kas iesp!jams vien$gi pie nosac$juma, ka j"ru un oke#nu vides st#voklis ir labs.

Lai nodro(in#tu ekosist!mu l$dz(in!jo funkcionalit#ti, l$dz ar to ar$ oke#nu un j"ru resursu kapit#lu (galvenok#rt atjaunojamo resursu) un ekosist!mas pakalpojumus (klimata regul#ciju, no sauszemes iepl"sto(# pies#r)ojuma att$r$(anu, CO2 absorbciju utt.), Latvija pilda Biotopu direkt$vu (BD), ko iesp!jams cie(i saist$t ar OWG 8. m!r,a pirmo da&u: „veicin#t ilgsto(u, iek&aujo(u un ilgtsp!j$gu ekonomisko izaugsmi”, jo t# ir cie(i sasaist#ma ar biolo*isko daudzveid$bu, kas ne tikai &auj saglab#t ekosist!mu komplekso raksturu, bet ar$ iev!rojami &auj palielin#t to iztur$bu neparastos gad$jumos (piem., barg#s ziem#s, strauj#s temperat"ras mai)#s utt.). ES ekosist!mas funkcionalit#tei noz$m$gas teritorijas ir izdal$tas k# „Natura 2000”42. Latvijas gad$jum# – ja, pildot OWG, tiktu izdal$ti uzdevumi, kas paredz atbild$gi p#rvald$t oke#nu un j"ru ekosist!mu uztur!(anai noz$m$gas teritorijas, b"tu iesp!ja dal$ties pieredz! un veicin#t biolo*isk#s daudzveid$bas saglab#(anu ANO ietvaros, un tas piln$b# sakr$t ar OWG 15. m!r,a beigu da&u „apst#din#t biolo*isk#s daudzveid$bas zudumu”. Biolo*isk#s daudzveid$bas zudums var b"tiski ietekm!t vides procesus, kas savuk#rt ir cie(i saist$ti ar glob#lo ekonomiku un attiec$gi ar Latvijas iedz$vot#ju labkl#j$bu.

Latvija k# Helsinku komisijas (HELCOM) dal$bvalsts l$dzdarbojas ar Baltijas j"ru saist$tu jaut#jumu risin#(an#. Izaicin#jumu spektrs ir pla(s (lauksaimniec$bas, zivsaimniec$bas, pies#r)ojuma no industri#liem avotiem, naftas produktu, transporta, notek"de)u un atkritumu ietekmes uz "dens ekosist!mu mazin#(ana, HELCOM ietvaros notiek darbs ar j"ras aizsarg#jamo teritoriju veido(anu un p#rvald$bas veicin#(anu, sugu un biotopu uztur!(anu un j"ras telpisk#s pl#no(anas ievie(anas veicin#(anu) t#pat tiek veikta ar$ dal$bvalstu progresa izv!rt!(ana attiec$b# uz izvirz$tajiem m!r,iem. Viens no noz$m$g#kajiem HELCOM dokumentiem, ko katras dal$bvalsts v#rd# parakst$ju(i attiec$go valstu vides ministri, ir Baltijas j"ras r$c$bas pl#ns (BJRP), kas paredz, ka Baltijas j"ras vides ekolo*iskais st#voklis b"s labs jau 2021. gad#. BJRP pamat# ir HELCOM pie)emt# v$zija — “vesel$ga Baltijas j"ras vide ar pla(u, harmoniski funkcion!jo(u biolo*isko komponentu daudzveid$bu veicina labu

39 http://www3.weforum.org/docs/WEF_GlobalRisks_Report_2014.pdf

40 http://sustainabledevelopment.un.org/content/documents/1579SDGs%20Proposal.pdf

41 Poz$cija Nr. 2, Par Att$st$bas politikas ietvaru p!c 2015. gada (post-2015 agenda) 15.09.2014. +rlietu ministrija

42 http://natura2000.eea.europa.eu/#

33

vides/ekolo*isko st#vokli un nodro(ina pla(as iesp!jas ilgtsp!j$gai cilv!ku ekonomiskai un soci#lai darb$bai” —, kuras pamat# ir ideja par biolo*isko daudzveid$bu un t#di j!dzieni k# ‘labv!l$gs saglab#(anas st#voklis’ un ‘labs vides/ekolo*iskais st#voklis’.43 T# ir cie(i saist$ta ar TAM redz!jumu, un t#d!j#di Latvija, veiksm$gi realiz!jot starptautisk#s ap)em(an#s, jau str#d# pie komplekso m"sdienu izaicin#jumu nov!r(anas re*ion# un var dal$ties pieredz! ar$ starptautiski, kas savuk#rt ir Latvijas interes!s.

Viena no jaun#kaj#m ES iniciat$v#m ir saist$ta ar j"ras integr!tu p#rvald$bu44, kuru iesp!jams $stenot, izstr#d#jot J"ras telpisko pl#nojumu (JTP). Iniciat$vu regul! ES JTP direkt$va45, kas ietver ilgtsp!j$gas att$st$bas nodro(in#(anu, sabalans!jot vides ekonomikas un soci#l#s intereses. 1pa(i svar$gi ir piemin!t, ka, izstr#d#jot JTP, ir j#)em v!r# Baltijas j"ras ekosist!mas kapacit#tes aspekti. T# k# pl#nojuma izstr#d! paredz!ts iesaist$t visas ar j"ru saist$t#s ieinteres!t#s puses, pl#no(anas gaita un procesu#lie risin#jumi var b"t labs piem!rs valst$m, kur#m (#da pieredze b"tu noder$ga. Turkl#t, )emot v!r# pieaugo(o slodzi un t#s rad$t#s sekas uz oke#niem un j"r#m, (#da pl#nojuma ievie(ana glob#l# m!rog# b"s viens no noz$m$g#kajiem 21. gs. Izaicin#jumiem, no kura b"s atkar$gas daudzu re*ionu ekonomikas, soci#lie aspekti un citas aktualit#tes, kas min!tas ANO post –2015.

ANO ilgtsp)jas m)r*u atbilst#ba Latvijas interes)m

.emot v!r# Latvijas intereses, kas nostiprin#tas iepriek( min!tajos politiskajos dokumentos, un TAM anal$zi, var uzskat$t, ka Latvija izprot nepiecie(am$bu p#rvald$t oke#nus un j"ras t#, lai netiktu mazin#ta to ekosist!mu resursu kapacit#te un ekosist!mu pakalpojumi saglab#tos vismaz l$dz(in!j# st#vokl$. Latvija ir att$st$jusi izpratni par oke#nu un j"ru lielo noz$mi un jau uzs#kusi nopietnu darbu pie Latvijai un ES piekrit$go teritoriju ilgtsp!j$gas p#rvald$bas nodro(in#(anas. T#d!j#di var secin#t, ka Latvija apzin#s, ka izmai)as pasaules "de)os var b"tiski ietekm!t ar$ viet!jo ekonomiku (izmai)as pakalpojumu un pre'u pl"sm#s), soci#los jaut#jumus (b!g&u skaita pieaugums, medikamentu pieejam$ba u.c.), k# ar$ viet!jo vidi (ja atjaunojamie resursi k#d# viet# vairs neatjaunojas, pieaug slodze citviet, to nosaka augo(ais piepras$jums p!c resursiem (piem!rs anal$zei – zivju resursi). 0ie apsv!rumi min!ti ar$ ANO post–2015 un ir saist$ti ar pla(o un daudz!j#di ietekm!jamo TAM sasnieg(anu.

Latvija ir ieinteres!ta pa(reiz!j# ANO redz!juma t#l#k# att$st$(an# un atzin$gi v!rt! TAM veido(anu, aptverot pla(u savstarp!ji korel!jo(u aktualit#(u loku (taj# skait# ietverot vides aspektus).

43 http://www.google.lv/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=1&ved=0CB8QFjAA&url=http%3A%2F%2Fwww.varam.gov.lv%2Fin_site%2Ftools%2Fdownload.php%3Ffile%3Dfiles%2Ftext%2FDarb_jomas%2Fudens%2F%2Flv_HELCOM_BaltjasJurasRicibasPlans.pdf&ei=Fc9QVLeIOKG3ygPzvILwCg&usg=AFQjCNEhJOhDBHJZOaXAySIZmpj7QA4SlA&sig2=xKP0zDgHbBxp0LZApT_Dyg&bvm=bv.78597519,d.bGQ

44 http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/maritime_spatial_planning/index_en.htm

45 DIRECTIVE 2014/89/EU OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL of 23 July 2014 establishing a framework for maritime spatial planning (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2014.257.01.0135.01.ENG)

34

EKOSIST&MAS UN BIODAUDZVEID$BA

Inese Gmizo-L!rmane, eksperte

ANO konvencijas „Par biolo*isko daudzveid$bu” m!r,i atspogu&oti ES Biolo*isk#s daudzveid$bas strat!*ij# l$dz 2020. gadam (turpm#k – Strat!*ija) un t#d!j#di ANO post-2015 m!r,is saskan ar Strat!*ijas pamatm!r,i: „L$dz 2020.3gadam aptur!t biolo*isk#s daudzveid$bas izzu(anu un ekosist!mu pakalpojumu degrad#ciju Eiropas Savien$b# un atjaunot tos, cikt#l re#li iesp!jams, vienlaikus palielinot ES ieguld$jumu, lai nov!rstu biolo*isk#s daudzveid$bas izzu(anu vis# pasaul!”. 2010. gad# ES atzina, ka iepriek( noteiktais m!r,is – aptur!t biodaudzveid$bas samazin#(anos l$dz 2010. gadam – nav sasniegts, t#d!& tika nosprausts jauns m!r,is un uzdevumi, kas iek&auti Strat!*ij#. Lai sasniegtu (o m!r,i, Strat!*ij# defin!ti se(i konkr!ti uzdevumi un 20 darb$bas.46 T#d!j#di k# viens no Latvijas ieguld$jumiem ANO izvirz$t# m!r,a sasnieg(an# b"tu Strat)-ij! noteikto uzdevumu izpilde Latvijas teritorij!, k! ar# ES kop)j!s nost!jas biodaudzveid#bas aizsardz#bas jaut!jumos atbalst#+ana.

M!r,is par biolo*isk#s daudzveid$bas samazin#(an#s aptur!(anu ietverts ES Biotopu direkt$vas pras$b# nodro(in#t sugu un biotopu labv!l$gu aizsardz$bas st#vokli. Kaut ar$ termins ‘labv!l$gs aizsardz$bas st#voklis’ Biotopu direkt$v# ir prec$zi defin!ts, k# pirm# probl!ma Latvij# identific!jama t#, ka joproj#m nav piln$gas izpratnes par labv!l$ga aizsardz$bas st#vok&a j!dzienu un tie(i attiec$b# uz to, kas un cik daudz ir j#izdara sugu un biotopu labv!l$ga st#vok&a nodro(in#(anai. 0$s probl!mas risin#(anai nepiecie+ams veicin!t zin!tnisko darb#bu +aj! jom! un praktisko dabas aizsardz#bas pas!kumu izpildi. ‘Labv!l$gs aizsardz$bas st#voklis’ nav abstrakts j!dziens, bet gan konkr!ts un kvantitat$vi izm!r#ms, un t#diem - konkr)tiem un kvantitat#vi izteiktiem - b0tu j!b0t visiem m)r*iem un uzdevumiem, kas v)rsti uz biolo-isk!s daudzveid#bas samazin!+an!s aptur)+anu nacion!l! vai starptautisk! l#men# (k#, piem!ram, Strat!*ijas 1. uzdevums1).

N#kam# probl!ma ir nepietiekamais praktisko sugu un biotopu aizsardz$bas pas#kumu apjoms gan Latvij#, gan cit#s valst$s. Neskatoties uz tiem dabas aizsardz$bas pas#kumiem, kas tiek $stenoti ES dal$bvalst$s, ES Biolo*isk#s daudzveid$bas strat!*ij# l$dz 2020. gadam nor#d$ts, ka tikai 17% biotopu un sugu un 11% galveno ekosist!mu, kas ir aizsarg#tas saska)# ar ES direkt$v#m, ir lab# st#vokl$. Savuk#rt jaun#kaj# Latvijas zi)ojum# saist$b# ar ES Biotopu direkt$vas 17. pantu47 secin#ts, ka no Latvij# sastopamajiem 57 ES noz$mes biotopiem un 114 sug#m (iz)emot putnu sugas), 86% biotopu un 60% sugu aizsardz$bas st#voklis ir nelabv!l$gs. Attiec$b# uz putnu sugu aizsardz$bu Latvijas zi)ojum# atbilsto(i Putnu direkt$vas 12. pantam secin#ts, ka 78% no ligzdojo(o putnu sugu popul#cij#m un 52% no ziemojo(o putnu sugu popul#cij#m nav stabilas48. Biolo*isk#s daudzveid$bas samazin#(an#s aptur!(ana pasaul! vairs nevar b"t tikai deklarat$vs j!dziens, jo skait&i r#da, ka situ#cija ir slikta, turkl#t tai ir negat$va att$st$bas tendence, t#d!& (obr$d vair#k nek# jebkad ir b0tiski spert konkr)tus un izm)r!mus so"us situ!cijas uzlabo+an! vai vismaz negat$v#s att$st$bas tendences aptur!(an#.

46 Eiropas Komisijas pazi)ojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un soci#lo lietu komitejai un re*ionu komitejai. M"su dz$v$bas garantija, m"su dabas kapit#ls – Biolo*isk#s daudzveid$bas strat!*ija l$dz 2020. gadam. Brisele, 03.05.2011. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52011DC0244

47 http://bd.eionet.europa.eu/activities/Reporting/Article_17/Reports_2013

48 5th National Report to the Convention on Biological Diversity. Latvia, 2014. http://www.cbd.int/reports/

35

Biolo*isk#s daudzveid$bas samazin#(anos nevar aptur!t tikai ar specifiskiem, dabas aizsardz$bas prakti,u $stenotiem biotehniskiem pas#kumiem – ir svar#gi biolo-isk!s daudzveid#bas saglab!+anas aspektu integr)t attiec#gaj!s tautsaimniec#bas nozar)s un, jo $pa(i, lauksaimniec$b# un me%saimniec$b#, $stenojot ekstens#vu un ilgtsp)j#gu lauksaimniec#bas un me/saimniec#bas zemju apsaimnieko+anu, att$stot dabai draudz$gas saimnieko(anas metodes. Latvijas zi)ojums saist$b# ar ES Biotopu direkt$vas 17. pantu49 r!da, ka +obr#d visapdraud)t!kie, faktiski – uz izzu+anas robe/as, ir tie biotopi, kas atkar#gi no tradicion!l!s ekstens#v!s lauksaimniec#bas prakses, konkr)ti – z!l!ju p"au+anas un nogan#+anas. Integr!cijai lauksaimniec#b! un me/saimniec#b! nepiecie+ams m)r*tiec#g!k un akt#v!k att#st#t ES Lauku att#st#bas programmas ievie+anas uzraudz#bas procesos jau zin!mo koncepciju par augstas dabas v)rt#bas lauksaimniec#bas zem)m (turpm#k – ADVLZ). 0is koncepts balst$ts uz atzi)u, ka biolo*isk#s daudzveid$bas saglab#(ana Eirop# ir saist$ta ar to, k# sav# ikdienas saimnieko(anas praks! r$kojas zemkopis vai me%kopis,50 savuk#rt ($s r$c$bas tie(i ietekm! Lauku att$st$bas programmas pas#kumu ievie(ana. At(,ir$b# no vair#k#m cit#m valst$m, kur ADVLZ ir jau prec$zi identific!ti dab# un to aizsardz$bai tiek piel#goti LAP pas#kumi, Latvij# (is virziens pagaid#m ir palicis bez praktiska un m!r,tiec$ga pielietojuma, tikai deklarat$v# l$men$ un veicot fragment#ru atsevi(,u dabas v!rt$bu monitoringu.

Lai sekm$g#k nodro(in#tu biolo*isk#s daudzveid$bas saglab#(anu, pasaul! ir j#att$sta jaunas pieejas dabas resursu izmanto(an#, piem!ram, priv#t#s iniciat$vas ideju jom# j!att#sta biodaudzveid#bas biznesa koncepcija (pro-biodiversity business). IUCN zi)ojum# „Building Biodiversity Business”51 biodaudzveid$bas bizness defin!ts k# komercuz)!mums, kas g"st ien#kumus, $stenojot pas#kumus, kas nodro(ina biodaudzveid$bas saglab#(anos, ilgtsp!j$gi izmanto biolo*iskos resursus un god$gi dal#s ar tiem labumiem, kas ieg"ti, izmantojot (os resursus. 0$ biznesa defin$cija faktiski piln$b# ietver konvencijas „Par biolo*isko daudzveid$bu” m!r,us. T# viet#, lai atbalst$tu pas#kumus un programmas, kas v!rstas uz resursu neilgtsp!j$gu izmanto(anu, valstu vald#b!m ir j!izstr!d! jaunas iniciat#vas iek"au+anai politikas pl!no+anas dokumentos un atbalsta programm!s, kas veicina biodaudzveid#bas biznesu, t#d!j#di gan nodro(inot cilv!ku labkl#j$bu un radot jaunas darba vietas, gan vienlaikus dodot ieguld$jumu biodaudzveid$bas saglab#(an#.

49 http://bd.eionet.europa.eu/activities/Reporting/Article_17/Reports_2013

50 High Nature Value Farming in Europe. Edited by R.Oppermann, G.Beaufoy and G.Jones. Verlag regionalkultur, 2012.

51 Bishop, J., Kapila, S., Hicks, F., Mitchell, P. and Vorhies, F. 2008. Building Biodiversity Business. Shell International Limited and the International Union for Conservation of Nature: London, UK, and Gland, Switzerland. https://portals.iucn.org/library/efiles/documents/2008-002.pdf

36

SABIEDR$BA, TIESA, INSTIT3CIJAS

Evija Goluba, eksperte

N#cijas veido(an#s s#kas ar sp!c$gu valsti, likuma varu un demokr#tiju, tie(i (#d# sec$b# – t# F. Fukujama n#ca klaj# sav# jaun#kaj# p!t$jum#.52 Labai p#rvald$bai, instit"cij#m, likuma varai un cilv!kties$b#m ir j#b"t atsevi(,am m!r,im jaunaj# post-2015 ietvar#.

Latvijas ilgtermi)a m!r,i ir defin!ti strat!*ij# “Latvija 2030”53 un vid!j# termi)a m!r,i ir izvirz$ti “Nacion#laj# att$st$bas pl#n# 2014-2020” (turpm#k NAP)54. Latvija ar$ ir da&a no atv!rt#s p#rvald$bas partner$bas (OGP).55 0$s partner$bas ietvaros 65 valstu vald$bas ir ap)!mu(#s veikt konkr!tus pas#kumus vair#ku labas p#rvald$bas principu iev!ro(anai: 1) liel#kai p#rvaldes caurskat#m$bai; 2) iedz$vot#ju l$dzdal$bas iesp!ju un publisko pakalpojumu kl#sta papla(in#(anai, (im m!r,im izmantojot ar$ jaun#s tehnolo*ijas; 3) c$)ai ar korupciju. Visi (ajos dokumentos izvirz$tie m!r,i un ap)em(an#s iet roku rok# ar post-2015 m!r,iem, pie kuriem (obr$d tiek str#d#ts un ko Latvijai b"s j#piem!ro 2015. gad#. Jauno m!r,u ievie(anu un uzraudz$(anu b"tu j#nodro(ina atbilsto(ai ministrijai atkar$b# no m!r,a, k# tas tika dar$ts ar$ ar T"ksto(gades att$st$bas m!r,iem (TAM). Savuk#rt 16. m!r,a uzraudz$ba b"tu j#uztic P#rresoru koordin#cijas centram, Valsts kancelejai un Tieslietu ministrijai.

Lai likumiem, politikas dokumentiem un r$c$bas pl#niem b"tu iek&aujo(s raksturs, t#m nevar b"t diskrimin!jo(s pamats, t# nodro(inot to ievie(anu dz$v!. Latvij#, piem!ram, regul#ri tiek sagatavotas nacion#l#s poz$cijas par da%#diem ES jaut#jumiem, kuru izstr#d! tiek iesaist$tas ar$ nevalstisk#s organiz#cijas, tom!r tas nenotiek par visiem jaut#jumiem un izstr#d#t#s poz$cijas nav pieejamas publiski. +rlietu ministrijas vad$b# b"tu j#tiek izveidotai jaunai datub#zei, kur tiktu uzkr#tas un saska)otas Latvijas nacion#l#s poz$cijas ES jaut#jumos (t.sk. s#kotn!j#s poz$cijas). Svar$gi, lai ($ datub#ze vismaz ierobe%ot# apm!r# b"tu pieejama ar$ t#m nevalstiskaj#m organiz#cij#m, kas ir pal$dz!ju(as nacion#lo poz$ciju izstr#d!. Nesen veiktais p!t$jums par NVO iesp!j#m ietekm!t Latvijas nacion#l#s poz$cijas ES jaut#jumos uzr#da, ka bie%i vien NVO pat nezina, vai vi)u ieteikumi ir vai nav tiku(i )emti v!r#, k# ar$ k#da ir bijusi turpm#k# nacion#l#s poz$cijas virz$ba.56 Pieeja (#dai datub#zei (o probl!mu risin#tu.

Tas pats attiecas uz jaunu politikas dokumentu, likumu un r$c$bas pl#nu izstr#di. Kaut ar$ vald$bas l$men$ bie%i vien tiek veidotas darba grupas, kas str#d# pie konkr!tiem probl!mjaut#jumiem, Saeimas l$men$ noteikti tr"kst uz zin#tniskiem p!t$jumiem balst$tu priek(likumu likumiem. Ir nepiecie(ams izveidot $pa(u p!tniec$bas strukt"rvien$bu ar augsti kvalific!tu person#lu, kas Saeimas l$men$ p!ta ne tikai konkr!tu likumu nepiecie(am$bu, bet ar$ to ilgtermi)a ietekmi uz Latviju un t#s sabiedr$bu. 0#da veida darbs nodro(in#s ar$ l!mumu pie)em(anas atkl#t$bu un nerad$s (aubas par konkr!tu sabiedr$bas grupu vai indiv$du intere(u lob!(anu. T#pat ar$ ir b"tiski izmantot jaun#s inform#cijas tehnolo*ijas sabiedr$bas l$dzdal$bas palielin#(anai l!mumu pie)em(anas procesos. Joproj#m valsts p#rvald! nav !tikas regul!juma, tas past#v

52 F. Fukuyama, Political Order and Political Decay, 26.09.2014: http://www.ft.com/intl/cms/s/0/67b8f490-4269-11e4-9818-00144feabdc0.html?siteedition=intl#axzz3ELatZPDr

53 Latvija 2030, 10.06.2010: http://www.pkc.gov.lv/latvija2030

54 Nacion#lais att$st$bas pl#ns 2020: http://www.pkc.gov.lv/par-nap2020

55 Open Government Partnership: http://www.opengovpartnership.org/

56 http://www.providus.lv/upload_file/Projekti/Eiropas%20politika/2014/NacionaloPozicijupetijumsLV.pdf 62.-63. lpp.

37

tikai t#d#m atsevi(,#m strukt"r#m k# Saeima un Ministru kabinets. T# izstr#de un ievie(ana ir b"tisks priek(nosac$jums veiksm$gai valsts p#rvaldes funkcion!(anai.

Korupcija ir viens no faktoriem, kas bremz! valstu att$st$bu visos l$me)os. Viens no NAP izvirz$tajiem m!r,iem ir samazin#t korupciju.57 Latvij# korupcijas apkaro(an# ir dar$ts daudz, tom!r tikpat daudz v!l ir j#izdara, un uz to nor#da ar$ pirmais Eiropas Komisijas izstr#d#tais ES pretkorupcijas zi)ojums.58 Lai sekm$gi c$n$tos ar korupciju gan Latvij#, gan vis# pasaul!, ir nepiecie(ams ietvars trauksmes c!l!ju aizsardz$bai (whistleblowers). Tikai nedaudz#s valst$s, piem!ram, Lielbrit#nij#, Luksemburg#, Rum#nij# un Slov!nij#, (#da aizsardz$ba past#v. Ministru prezidentes vad$b# jau ir izveidota darba grupa, kas str#d# gan pie regul!juma, gan pie kontroles meh#nismiem. Ir svar$gi, lai (is process tiktu novad$ts l$dz galam un tiktu pie)emts regul!jums. T#pat ar$ ir nepiecie(ams public!t amatpersonu v#rdus tiesas spriedumos, kas ir saist$ti ar korupciju.

Uztic$ba tiesu sist!mai un t#s neatkar$ba ir viens no priek(noteikumiem, lai iedz$vot#ji uztic!tos valstij un justos aizsarg#ti. Diem%!l Latvij# tiesas, t#pat k# parlaments un vald$ba, sa)em vienu no maz#kajiem sabiedr$bas atbalstiem.59 Latvij# ir j#risina probl!ma ar ilgajiem tiesu procesiem, k# ar$ nesod#m$bas saj"tu, ko tie rada. Nevien# no “ska&aj#m” korupcijas liet#m joproj#m nav tiesas spriedumu, un tas neveicina sabiedr$bas p#rliec$bu, ka korupcija ir nepie)emama un sod#ma darb$ba. Tiesu varai b"tu j#izstr#d# sava rezultat$vo r#d$t#ju sist!ma, kas &auj kontrol!t darba efektivit#ti. T#pat ar$ ties#m un tiesne(iem b"tu j#komunic! par tiesas spriedumiem, kas tiek pie)emti, un uz k#da pamata tie tiek pie)emti, lai sabiedr$b# veicin#tu izpratni. Indiv$diem ir j#pied#v# pla(#ka pieeja valsts nodro(in#tajai juridiskajai pal$dz$bai.

Priek(nosac$jums iepriek( min!tajiem m!r,iem ir sp!c$gas un labi p#rvald$tas pretkorupcijas instit"cijas, t#das k# KNAB un Ekonomikas policija. 0$s instit"cijas arvien bie%#k tiek kritiz!tas par profesionalit#tes tr"kumu un tie(o funkciju nepild$(anu, un tas ir j#nov!r( nekav!joties.

Inform#cijas atkl#t$ba un pamatties$bu aizsardz$ba, balstoties uz nacion#lo likumdo(anu un starptautisk#m norm#m, ir viens no ($ m!r,a b"tiskiem elementiem. Latvij# ir Inform#cijas atkl#t$bas likums60, tom!r t# iev!ro(ana netiek uzraudz$ta, un valsts un pa(vald$bu iest#des izmanto da%#dus ieganstus, lai piepras$to inform#ciju neizsniegtu. Iest#%u m#jaslap#s b"tu j#b"t sarakstam ar to inform#ciju, kurai iest#de ir noteikusi ierobe%otas pieejam$bas statusu. Ar$ sistem#tiska pieeja datiem Latvij# nav bijusi nodro(in#ta. Iedz$vot#jiem j#b"t br$vi pieejamiem p!c iesp!jas lielam kl#stam valsts p#rvaldes (t.sk. pa(vald$bu) r$c$b# eso(o datu. Piem!ram, Lielbrit#nij# (#di dati iedz$vot#jiem &auj pa(iem izveidot kartes, kur da%#das valsts teritorijas var sal$dzin#t atbilsto(i noziedz$bas daudzumam. D#nij# br$vi pieejami ir *eogr#fiskie dati, dati par m#jok&iem un "dens p#rvald$bu.

Datiem ir j#b"t ne tikai br$vi pieejamiem, bet valsts un pa(vald$bas instit"cij#m b"tu j#str#d# ar$ pie t#, lai (ie dati ir saprotami ikvienam iedz$vot#jam. Piem!ram, tikai retais saprot, k#

57 Nacion#lais att$st$bas pl#ns, punkts nr. 139: http://www.pkc.gov.lv/par-nap2020

58 ES Pretkorupcijas zi)ojums, Latvija, 03.02.2014: http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/organized-crime-and-human-trafficking/corruption/anti-corruption-report/docs/2014_acr_latvia_chapter_lv.pdf

59 Attieksme pret korupciju Latvij#, Sabiedrisk# domas aptauja, KNAB, 04.2014: http://www.knab.gov.lv/uploads/free/knab_lf_aptauja2014.pdf; Latvija 2030, Nr. 7. Inovat$va p#rvald$ba un sabiedr$bas l$dzdal$ba, 424. punkts: http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf

60 Inform#cijas atkl#t$bas likums, st#jies sp!k# 20.11.1998: http://likumi.lv/doc.php?id=50601

38

tiek veidots valsts bud%ets, t#p!c ir nepiecie(ams valsts bud%eta anal$zes un atspogu&o(anas r$ks, kas bez maksas pieejams internet# un kas &auj Latvijas iedz$vot#jiem saprast, k#diem m!r,iem tiek t!r!ti valsts resursi. T#pat ar$ internet# publiski b"tu j#b"t pieejamiem ministriju ikgad!jiem darba pl#niem, t#d!j#di nodro(inot iedz$vot#jiem un NVO iesp!ju sekot l$dzi paredz!tajiem darbiem un izv!rt!t iesp!jas iesaist$ties.

Joproj#m aktu#ls ir jaut#jums par partiju sist!mas pilnveido(anu (liel#ks valsts finans!juma $patsvars kop!jos partijas ien#kumos), k# ar$ ilgtermi)a atbalsts Latvijas sabiedriskajiem medijiem, p!tnieciskajai %urn#listikai, k# ar$ sabiedriskaj#m organiz#cij#m.

0$s probl!mas nav rakstur$gas tikai Latvijai, bet Latvija ar to risin#(anu var!tu b"t piem!rs cit#m valst$m, it $pa(i att$st$bas valst$m. Latvija k# donorvalsts (obr$d ne tikai sniedz finansi#lu ieguld$jumu att$st$bas veicin#(an# pasaul!, bet ar$ dal#s ar savu pieredzi da%#du reformu un politiku $steno(an#. Lai to dar$tu pilnv!rt$gi, ir j#sak#rto probl!mas sav#s m#j#s.

39

PLA(SAZI2AS L$DZEK.I

Anita Kehre, mg.soc.sc., GFMD (Global Forum for Media Development) biedre

Ilgtsp!j$ga att$st$ba ir atkar$ga no inform!tu cilv!ku l$dzdal$bas p#rvald$bas procesos un l!mumu pie)em(an#, kam savuk#rt nepiecie(ama piek&uve inform#cijai un iesp!ja efekt$vi $stenot ties$bas uz izteiksmes br$v$bu, taj# skait# br$vu un neatkar$gu mediju past#v!(ana.

Pla(sazi)as l$dzek&iem ir svar$ga noz$me, pal$dzot valst$m veidot att$st$bas m!r,us un pl#nus, atvieglojot apmai)u ar idej#m un zin#(an#m, iesaistot proces# inov#cijas un rado(umu. 1pa(i b"tiska ir mediju loma vald$bas un citu ietekm$gu iesaist$to uzraudz$b#. Tom!r mediji sp!j efekt$vi pild$t tiem uztic!tos uzdevumus vien tad, ja tie ir profesion#li un neatkar$gi.

Pla(sazi)as l$dzek&i nodro(ina platformu publisk#m debat!m par vis#m t!m#m, tostarp par att$st$bas jaut#jumiem, un t#p!c tie vairo sabiedr$bas iesp!jas piedal$ties l!mumu pie)em(an#, taj# skait# soci#li atstumtaj#m grup#m un cilv!kiem, kas dz$vo nabadz$b#.

Post-2015 Att$st$bas programmai b"s maz izred%u, ja cilv!kiem neb"s piek&uves b"tiskai un ticamai inform#cijai no da%#diem avotiem, lai vi)i pa(i var!tu izmantot iesp!jas ietekm!t l!mumus, kas var main$t vi)u dz$ves apst#k&us.

Sabiedr$b# past#v pamatotas ba%as par da%#du valstu pla(sazi)as l$dzek&u zemiem profesion#lajiem standartiem, neatkar$bas un !tisko v!rt$bu tr"kumu, un tas mazina sabiedr$bas uztic$bu mediju efektivit#tei. 0$s kapacit#tes nepiln$bas un profesion#lo standartu tr"kums ir jaut#jumi, kas j#risina mediju att$st$bas un profesion#laj#m organiz#cij#m. Ta'u (ie centieni pras$s invest$cijas un resursu mobiliz#ciju ar$ no citiem att$st$bas dal$bniekiem.

Daudzos gad$jumos pla(sazi)as l$dzek&i neapjau( lomu, k#du tie var sp!l!t kopienu att$st$b#, %urn#listiem bie%i tr"kst izpratnes par varu, ko vi)i var izmantot. T#p!c ir nepiecie(ami saska)oti centieni, kas stiprin#tu %urn#listu prasmes anal$tiski un kritiski zi)ot sabiedr$bai par att$st$bas politiku un t#s $steno(anas pl#niem.

Daudz#s valst$s daudzveid$gu mediju (tostarp alternat$vo) un inform#cijas avotu tr"kums ir non#cis pretrun# ar plur#listiskas pla(sazi)as l$dzek&u vides pras$b#m. 0$ situ#cija b"tu j#risina ar politisk#m, reglament!jo(#m, likumdo(anas metod!m.

Aicinu Latvijas nacion!l!s poz#cijas pl!n! ietvert +!das GFMD atbalst#tas rekomend!cijas:

 - ANO Ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,os, kas p!c 2015. gada aizst#s T"ksto(gades att$st$bas m!r,us, j#iek&auj m!r,is, kas nodro(in#tu labu p#rvald$bu un efekt$vas instit"cijas. Taj# savuk#rt j#ietver apak(m!r,i ar praktisku ietekmi uz sabiedr$bas ties$b#m uz inform#ciju un piek&uvi valsts datiem, k# ar$ cilv!ku ties$b#m uz izteiksmes br$v$bu un piek&uvi br$viem un neatkar$giem medijiem. 0$s ties$bas ir svar$gas ties$bas pa(as par sevi, k# ar$ citu ties$bu un att$st$bas veicin#t#jfaktors. T#s ir ar$ pamatties$bas, kuras Apvienoto N#ciju Organiz#cija ir ap)!musies stiprin#t, un kas b"tu j#iev!ro un j#$steno vis#m vald$b#m.

40

 - K# ANO vado(ajai a*ent"rai, kas atbild par komunik#ciju un inform#ciju un kurai pie(,irts $pa(s pilnvarojums sekm!t br$vu, neatkar$gu un plur#listisku pla(sazi)as l$dzek&u att$st$bu, UNESCO vajadz!tu uz)emties vad$bu ($ m!r,a sasnieg(anas ce&a progresa uzraudz$b#. Daudzas valstis ir pie)!mu(as UNESCO Mediju att$st$bas indikatorus k# l$dzekli, lai nov!rt!tu virz$bu uz efekt$vu mediju sist!mu valst$.

 - Pla(sazi)as l$dzek&u darb$bu regul!jo(#m iest#d!m, mediju profesion#laj#m asoci#cij#m un arodbiedr$b#m, k# ar$ mediju kopienai kopum# ir j#veic steidzami pas#kumi, lai nodro(in#tu to, ka mediji da%#d#s valst$s ir !tiski, profesion#li un bauda sabiedr$bas uztic$bu un pa&#v$bu, t#d!j#di palielinot savu efektivit#ti cilv!ces att$st$bas veicin#(an#.

Pas!kumi, kas veicami valstu vald#b!m:

 - Iev!rot izteiksmes br$v$bu, tostarp preses br$v$bu un ties$bas piepras$t un sa)emt inform#ciju gan k# pamatties$bas, gan k# ar$ post-2015 m!r,u izstr#des veicin#t#jfaktoru;

 - P#rskat$t juridiskos ierobe%ojumus, tostarp neslavas cel(anas kriminaliz!(anu un citus pla(sazi)as l$dzek&u satura vai strukt"ras ierobe%ojumus, lai veicin#tu br$vu inform#cijas pl"smu;

 - P#rskat$t ieslodz$to %urn#listu gad$jumus, )emot v!r# starptautiskos standartus un cilv!kties$bas;

 - Izvair$ties no t#d#m valsts ekonomiskaj#m svir#m, kas var mazin#t pla(sazi)as l$dzek&u br$v$bu, neatkar$bu un daudzveid$bu;

 - Pan#kt visp#r!ju piek&uvi internetam un cit#m IKT k# l$dzekli, kas pal$dz!tu $stenot v#rda br$v$bas univers#lumu un vienl$dz$gu piek&uvi un l$dzdal$bu v$rie(iem un sieviet!m;

 - Veicin#t daudzveid$bu pla(sazi)as l$dzek&os, tostarp radot pozit$vu ekonomisko vidi ar atbilsto(iem stimuliem, veicinot vienl$dz$gas iesp!jas sieviet!m un v$rie(iem pla(sazi)as l$dzek&u $pa(umties$b#s un l!mumu pie)em(an#;

 - C$n$ties pret v!sturisko diskrimin#ciju un aizspriedumiem, kas kav! vienl$dz$gi izmantot ties$bas uz v#rda br$v$bu indiv$diem un grup#m;

 - Sistem#tiski v#kt un padar$t pieejamu sabiedr$bai, tostarp digit#liem l$dzek&iem, inform#ciju, kas ir saist$ta ar att$st$bas jaut#jumiem, vienlaikus aizsarg#jot priv#tumu;

 - Veicin#t programmas par pla(sazi)as l$dzek&u un inform#cijas izmanto(anas kompetenc!m – lai visi iedz$vot#ji, ne tikai b!rni un jaunie(i, sp!tu atrast, nov!rt!t un izmantot inform#ciju, k# ar$ izveidot un izteikt savu viedokli, tostarp attiec$b# uz att$st$bas debat!m;

 - Veikt saska)otus pas#kumus, lai nodro(in#tu, ka %urn#listik# iesaist$tie var str#d#t bez bail!m vai uzbrukumu riska; $stenot ANO R$c$bas pl#nu par %urn#listu dro($bu;

 - Rad$t tiesisko vidi, kur# sabiedrisk#s, komerci#l#s un kopienu raidorganiz#cijas ir sp!j$gas nodro(in#t ar inform#ciju un komunik#ciju, atbilsto(i vajadz$b#m da%#dus indiv$dus un sabiedr$bas grupas;

 - Nodro(in#t sabiedrisko (valsts) mediju redakcion#lo neatkar$bu, tos j#aizsarg#jot pret politisku iejauk(anos un atbilsto(i finans!jot, lai nodro(in#tu kvalitat$vu saturu sabiedr$bas interes!s;

41

 - Atbalst$t kvalitat$vu izgl$t$bas un apm#c$bu nodro(in#(anu %urn#listiem un mediju speci#listiem, taj# skait# par att$st$bas debat!m;

 - Ieviest sist!mu, lai veicin#tu liel#ku pla(sazi)as l$dzek&u $pa(umties$bu caurredzam$bu.

Pas!kumi, kas veicami mediju organiz!cij!m, profesion!"iem un soci!lo mediju lietot!jiem:

 - Veicin#t cie)u pret augstiem profesion#lajiem un !tiskajiem standartiem %urn#listik#;

 - Nodro(in#t sabiedr$bu ar inform#ciju, kas saist$ta ar att$st$bu;

 - Akt$vi piedal$ties debat!s par att$st$bas jaut#jumiem, lai veicin#tu izpratni, tostarp par attiec$b#m starp v#rda br$v$bu un att$st$bu, k# ar$ nodro(in#t iesp!jas sabiedr$bai piedal$ties (o jaut#jumu apsprie(an#;

 - Atspogu&ot uzskatu daudzveid$bu, lai apmierin#tu sabiedr$bas ties$bas uz pla(u inform#ciju un idej#m;

 - Veicin#t dzimumu l$dzties$bu, lai nodro(in#tu sievie(u un atstumto grupu l$dzdal$bu visos pla(sazi)as l$dzek&u l$me)os, tostarp k# zi)u avotiem;

 - Veikt konkr!tus un efekt$vus pas#kumus, lai nov!rstu dzimumu un citus stereotipus, aizspriedumus un prakses, tostarp ieradumus vai praksi, kas apdraud indiv$du iesp!jas baud$t ties$bas uz izteiksmes br$v$bu;

 - Tiekties uz pien#c$gu laiku un resursu atv!l!(anu p!tnieciskajai %urn#listikai.

Pas!kumi, kas veicami UNESCO un starptautiskajai sabiedr#bai:

 - Iest#ties par izteiksmes br$v$bas iek&au(anu ANO Ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,os, tostarp preses br$v$bu un ties$bas piepras$t un sa)emt inform#ciju, jo t#s ir ne tikai b"tiskas ties$bas, bet ar$ ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,u un pla(#kas att$st$bas programmas veicin#t#jfaktors;

 - Veicin#t liel#ku izpratni par to, cik svar$ga ir izteiksmes br$v$ba un br$vi, neatkar$gi un plur#listiski pla(sazi)as l$dzek&i, tostarp to loma ilgtsp!j$g# att$st$b#, lab# p#rvald$b# un tiesiskum#;

 - Iest#ties par pla(a diapazona mediju instit"cij#m (valsts, priv#tie, kopienu, soci#lie), lai tie b"tu br$vu, plur#listisku un neatkar$gu mediju pamats un dotu b"tisku ieguld$jumu ilgtsp!j$g# att$st$b#;

 - Turpin#t iest#ties par dzimumu l$dzties$bu pla(sazi)as l$dzek&os un ar to starpniec$bu izstr#d#t programmas, kas nodro(in#tu sistem#tisku Pekinas deklar#cijas un r$c$bas platformas izpildes uzraudz$bu;

 - Turpin#t darbu, lai atbalst$tu %urn#listu profesionalit#ti, k# ar$ sabiedr$bas izgl$to(anu par medijiem un inform#cijas izmanto(anu;

 - Veicin#t un uzraudz$t %urn#listu dro($bu un c$)u pret sod$(anu.

Izmantoti GFMD dokumenti un kampa)as materi#li no http://gfmd.info

42

ILGTSP&J$GAS ATT$ST$BAS M&R4U KOMENT%RI

Dace Kavasa, eksperte

1. m)r*is. Nabadz#bas izskau+ana

 - Latvijas perspekt$va: m!r,is joproj#m noz$m$gs, $pa(i piev!r(ot uzman$bu viegl#k ievainojam#m grup#m, kas Latvijas kontekst# noz$m! ne tikai ierastos diskrimin#cijas aizlieguma pamatus, bet ar$ emigr#cijas problem#tiku – b!rni un *imenes locek&i, kas paliek Latvij#, un vi)u situ#cija; lauki vs. pils!ta un cilv!ku labkl#j$bas vairo(ana un at(,ir$bu samazin#(ana.

 - Joproj#m tr"kst skaidras statistikas segreg#cijas pieejas. Lai $stenotu 1.4. apak(m!r,a/r#d$t#ja pild$(anu, nepiecie(ams nodro(in#t dzimuma un citu r#d$t#ju statistikas datu apkopojumu, sevi(,i ekonomisko resursu pieejam$b# – e.g. LIAA uz)!m!jdarb$bas att$st$bas finan(u resursu pieejam$ba, ES fondu piesaistes rezult#ti, $pa(i dzimuma un vecuma griezum#; valsts garant!to aizdevumu un banku kred$tu pie(,ir(anas politika, kas b"tu $pa(i draudz$ga visievainojam#kaj#m grup#m.

 - Kopum# m!r,a $steno(anai politikas veido(anas l$men$ nepiecie(ams nodro(in#t uz cilv!ku centr!tu (human centred) pieeju, veidojot attiec$gos politikas dokumentus un no tiem izrieto(os normat$vos aktus saska)# ar indiv$du da%#d$bu un sist!mu sp!ju piel#goties iedz$vot#ju individu#laj#m vajadz$b#m.

 - M!r,a $steno(ana cie(i saist$ta ar 4. m!r,a, 10.1. un citu apak(m!r,u $steno(anu.

3. m)r*is. Sasniegt5vesel$gu5dz#vi visiem visos vecumos

1pa(i svar$gi apak(m!r,i 3.3. – 3.9., piev!r(ot uzman$bu:

 - Veicot nepiecie(am#s reformas vesel$bas sist!m#, lai nodro(in#tu 3.8. apak(m!r,a $steno(anu. Sist!mai j#b"t saska)# ar 1. m!r,a $steno(anas pas#kumiem, lai priek(likumi neveicina liel#ku nabadz$bas veido(anos vai prevent$v#s vesel$bas apr"pes sist!mas nepieejam$bu da%iem sabiedr$bas sl#)iem.

 - Tuberkulozes prevent$vajiem pas#kumiem un #rst!(anai, $pa(i ietverot soci#lo apst#k&u uzlabo(anu (saist$ts ar 1. m!r,a $steno(anu) un izv!rt!jot eso(o vakcin#cijas sist!mu.

 - Atkar$bu mazin#(anai, ne tikai jauno psihotropo vielu kontrol!, bet alkoholisma, alkohola lieto(anas un neleg#l# tirgus prevent$vajiem pas#kumiem.

 - N#ves gad$jumu skaita samazin#(anai uz ce&iem k# vienu no b"tiskajiem r$c$bas virzieniem izvirz$t ce&u policijas darba m!r,u un meto%u p#rskat$(anu, lai t#s galvenais uzdevums b"tu dro($bas sist!mas veido(ana un uzraudz$ba, nevis soda naudu iekas!(ana; k# ar$ nopietni p#rskat$t ce&u kvalit#tes nodro(in#(anas sist!mu: ieskaitot b"vniec$bas uzraudz$bu, !nu ekonomikas un korupcijas nov!r(anu (aj# nozar!; ce&u kvalit#tes nodro(in#(anu lieto(an# (laika apst#k&u d!&, nolietojuma d!&).

43

5. m)r*is. Pan!kt5dzimumu5l#dzties#bu, stiprin!t sievie+u un meite,u ties#bas visur

 - 2014. gada v!l!(anu rezult#t# samazin#j#s sievie(u p#rst#v$ba Saeim#. Sievie(u p#rst#v$ba ar$ valsts uz)!mumu vad$b# un vald!s, liel#ko priv#to uz)!mumu vald!s utt. joproj#m ir neapmierino(a. Latvijai b"tu j#atbalsta kvotu sist!mas ievie(ana uz)!mumos. Vienlaikus j#v!rt! dzimumu l$dzties$bas tr"kuma iemesli p#rst#vniec$bas instit"cij#s.

 - L$dz$gi k# pie 1. m!r,a – nodro(in#t situ#cijas apzin#(anos un l$dzties$gu pieeju ekonomiskajiem resursiem.

 - Nepiecie(ams stiprin#t dzimumu l$dzties$bas politikas $steno(anu, atv!lot pien#c$gus resursus gan pa(reiz!j#s situ#cijas kvalitat$vai izv!rt!(anai, gan stereotipu nov!r(anai un dzimumu l$dzties$bas principu integr!(anai visos politikas pl#no(anas dokumentos. .emot piem!rus no Zviedrijas, Be&*ijas vai cit#m ES valst$m, veidot valsts p#rvald! pien#c$gu kompetenci un kompeten'u centrus, kas atbalst$tu valsts un pa(vald$bas instit"cijas dzimumu l$dzties$bas integr!(an# vis#s to darb$b#s.

 - 1pa(i piev!rstu uzman$bu ar$ 5.4. apak(m!r,a sasnieg(anai – gan nodro(inot skaidru situ#cijas apzin#(anos „neapmaks#t# apr"pes laika” dzimumu izpratn!; k# ar$ saist$b# ar citiem m!r,u $steno(anas pas#kumiem (izgl$t$ba, nabadz$bas izskau(ana, ekonomisk# vienl$dz$ba) ietvert (os datus k# noz$m$gu politikas pl#no(anas r#d$t#ju.

6. m)r*is. Pieeja un 0dens resursu ilgtsp)j#ga p!rvald#ba

 - B"tisks m!r,is ar$ saist$b# ar vesel$bas r#d$t#ju un dro(as p#rtikas un vides nodro(in#(anu: Latvijai $pa(i svar$gi ir 6.3. – "dens pies#r)ojuma (sevi(,i Baltijas j"ras) mazin#(ana, un 6.4. – "dens efekt$va izmanto(ana, $pa(i ra%o(an#, lauksaimniec$b#, k# ar$ veidojot atbalsta pas#kumus, kas &autu ar$ indiv$diem apzin#ties un izmantot jaun#k#s tehnolo*ijas ikdien# ("dens att$r$(ana, lietus "dens izmanto(ana u.tml.).

7. m)r*is. Nodro+in!t pieeju pieejamiem, ilgtsp)j#giem un uzticamiem m0sdienu5ener*ijas pakalpojumiem visiem

 - Palielin#t atjaunojamo energoresursu un tehnolo*iju izmanto(anu Latvij#. Veidot politiku un atbalsta pas#kumus, kas veicin#tu gan uz)!mumu, gan indiv$du interesi un tehnolo*iju izmanto(anu.

8. m)r*is. Ilgtsp)j#ga un iek"aujo+a ekonomisk! izaugsme

 - .emot v!r# 2014. gada p!t$jumu datus, $pa(i noz$m$gs b"s 8.5 m!r,is vienl$dz$gas samaksas nodro(in#(an#. No sist!mas viedok&a, ($ m!r,a $steno(ana ir b"tiski saist$ta ar izgl$t$bas m!r,u $steno(anu ilgtermi)a rezult#tu sasnieg(an#; $stermi)# nepiecie(ams turpin#t darbu un atv!l!t vair#k resursu stereotipu mazin#(anas pas#kumiem un stiprin#t dzimumu l$dzties$bas integr!(anas kapacit#ti VIS+S politikas veido(anas jom#s.

44

12. m)r*is. Ilgtsp)j#gs pat)ri,+ un ra/o+ana

 - Ekonomikas ministrija pa(reiz izstr#d# KSA Strat!*iju/R$c$bas pl#nu. 12. m!r,a pas#kumu $steno(ana un citu m!r,u r#d$t#ji, kas saist$ti ar politikas veido(anu un priv#t# sektora darb$bu, var!tu b"t da&a no ($s strat!*ijas.

 - M!r,is saist$ts ar 4. m!r,a $steno(anu – izgl$t$bas sist!mas pilnveido(anu, integr!jot ilgtsp!jas dom#(anu visos l$me)os (ar$ 13.3. $steno(ana).

16. m)r*is. Sasniegt mier#gas un iek"aujo+as3sabiedr$bas, likuma varu, efekt#vas un sp)j#gas instit0cijas

 - Korupcijas apkaro(ana, tiesu sist!mas efektivit#tes uzlabo(ana k# da&a no priorit#raj#m darb$b#m labas p#rvald$bas un likuma varas $steno(an#.

 - Vardarb$bas mazin#(ana: $pa(i piev!r(ot uzman$bu vardarb$bai pret b!rniem un sieviet!m – gan m#j#s, gan cilv!ku tirdzniec$bas nov!r(anai. RCS „Marta” 2014. g. p!t$jums par ievainojam$bu $pa(i nor#da uz saikni starp 1. m!r,i (soci#li ekonomisko apst#k&u ietekme) un ($ m!r,a $steno(anas noz$m$gumu. Atbalsta sist!mas jau top, bet tr"kst darbs ar sabiedr$bu stereotipu apzin#(an# un nov!r(an#, sevi(,i dzimuma stereotipu un sievie(u seksu#l#s objektifik#cijas nepie&au(an# publiskaj# vid!. T#d!j#di m!r,a $steno(ana savstarp!ji saist$ta ar izgl$t$bas, nabadz$bas, ilgtsp!j$gas pils!tvides m!r,u $steno(anu.

45

FINANS&JUMS ATT$ST$BAI

Evija Goluba, eksperte

3. starptautisk# Att$st$bas finans!(anas konference Adisabeb# un ANO samits par post-2015 Att$st$bas m!r,iem ir divi no ($ gada noz$m$g#kajiem glob#lajiem notikumiem. Abi procesi ir savstarp!ji saist$ti. Pa(laik sp!k# ir Monterejas un Dohas vieno(an#s, kur# donorvalstis ap)!m#s l$dz 2015. gadam novirz$t 0,7% no IKP Ofici#lajai att$st$bas pal$dz$bai (OAP). Liel#k# da&a valstu ($s saist$bas nav izpild$ju(as, tom!r b"tisk#kais ir no (iem m!r,iem neatk#pties.

Post-2015 ietvars un izvirz$tie m!r,i (obr$d ir ambiciozi. Ir svar$gi, lai tie t#di b"tu ar$ 2015. gada otraj# pus!, kad p!c starpvald$bu sarun#m valstis par tiem vienosies ANO samit#. 17. m!r,is var tikt uzskat$ts par visu m!r,u „k#j#m”. Tas nosaka $steno(anas l$dzek&us (Means of Implementation: turpm#k – MoI), kas &aus visiem m!r,iem „piecelties”. MoI galvenok#rt skars att$st$bas finans!(anas meh#nismus, lai gan b"tiska loma ir ar$ nefinan(u l$dzek&iem. Finans!juma jom# nepiecie(ams atbild!t uz jaut#jumiem: k#p!c ir nepiecie(ams finans!jums att$st$bai? kas to nodro(in#s? kas finans!jumu sa)ems? p!c k#diem principiem tas tiks p#rdal$ts?

K!p)c ir nepiecie+ams finans)jums att#st#bai?

Latvija nav pild$jusi savas att$st$bas sadarb$bas saist$bas, un m"su bud%ets uz kop!j# ES fona ir viens no zem#kajiem. 1pa(i zems tas ir attiec$b# uz divpus!jo att$st$bas sadarb$bu, jo vair#k nek# 90% no finans!juma tiek novirz$ts daudzpus!jai sadarb$bai caur ES un ANO. Latvija ar$ dro($bas zi)# nav pild$jusi savas starptautisk#s saist$bas un pl#no t#s nodro(in#t tikai l$dz 2020. gadam. Att$st$bas sadarb$ba ir viens no prevent$vajiem meh#nismiem, lai valst$m neb"tu j#uztraucas par savu dro($bu. Taj# pa(# laik# abi bud%eti ir j#nodala, jo to tie(ie m!r,i ir at(,ir$gi.

Att$st$bas sadarb$bas finans!juma m!r,is ir vienk#r(s – nodro(in#t ikvienam plan!tas iedz$vot#jam cilv!ka cien$gu dz$vi. Tas nenoz$m! visiem nodro(in#t Rietumu standartiem atbilsto(u dz$vi, bet gan god$gu politiku un biznesa $steno(anu ikvien# pasaules valst$, negraujot (o valstu kult"ru, v!rt$bas un neradot nabadz$bu veicino(us apst#k&us viet!jiem iedz$vot#jiem. Katr# valst$ ir j#rada vide un apst#k&i, kuros t#s iedz$vot#ji ir apmierin#ti ar dz$vi, kur ir zems nevienl$dz$bas l$menis un cilv!ki neizv!las doties b!g&u gait#s, mekl!jot lab#ku dz$vi #rvalst$s. Liela b!g&u koncentr#cija vien# vai cit# valst$ rada gan ekonomiskos, gan dro($bas riskus.

Finans!jums att$st$bai ir nepiecie(ams, lai turpin#tu mazin#t nabadz$bu un badu, lai uzlabotu vesel$bas un izgl$t$bas sist!mu, lai nodro(in#tu pieeju ener*ijas resursiem, ko cilv!ki var at&auties, lai palielin#tu dzimumu vienl$dz$bu, lai nodro(in#tu infrastrukt"ras att$st$bu, lauku rajonu att$st$bu, kas ir pievilc$ga potenci#liem investoriem, lai aizsarg#tu glob#los labumus (global goods), ieskaitot glob#l#s vides aizsardz$bu u.c. Finans!jumu att$st$bai (obr$d galvenok#rt nodro(ina donorvalstu nodok&u maks#t#ju nauda. Br$vais tirgus t# eso(aj# form# visu min!to nevar nodro(in#t, jo priv#tais sektors ir orient!ts uz pe&)as g"(anu.

46

Kas nodro+in!s att#st#bas finans)+anu?

Latvijai kop# ar vis#m ES valst$m ir j#turpina pild$t saist$bas, ko t#s ir uz)!mu(#s, novirzot 0,7% no IKP att$st$bas sadarb$bai. Taj# pa(# laik# Latvijai kop# ar cit#m dal$bvalst$m b"tu j#iest#jas par to, lai arvien vair#k l$dzek&u att$st$bai n#ktu no pa(u partnervalstu nodok&u maks#t#ju naudas. Tie(i t#d!& ir j#str#d# pie t#, lai partnervalst$s izveidotu veiksm$gus nodok&u iekas!(anas meh#nismus, lai mazin#tu korupciju un visat&aut$bu, it $pa(i no #rvalstu investoru puses, kuriem ir j#iev!ro t#das pa(as v!rt$bas un normas k# sav# izcelsmes valst$.

Latvijas vald$bai un +rlietu ministrijai ir j#turpina uzs#ktais kurss un j#pilda savas glob#l#s saist$bas, palielinot kop!jo att$st$bas sadarb$bas bud%etu, jo $pa(i divpus!j#s att$st$bas sadarb$bas bud%etu. Iedalot finans!jumu, ir j#)em v!r# gan glob#l#s saist$bas, gan sa)!m!jvalstu vajadz$bas.

T# k# jaunie att$st$bas m!r,i iek&auj ar$ vides jaut#jumus un ilgtsp!ju, Latvij# rodas v!l liel#ka nepiecie(am$ba p!c koordin!jo(#s instit"cijas, kas uzraudz$tu $stenoto projektu atbilst$bu ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,iem. Ofici#l#s att$st$bas sadarb$bas bud%ets nedr$kst tikt sapludin#ts ar vides ilgtsp!jas bud%etu, bet to m!r,iem ir j#b"t vienotiem post-2015 ietvar#.

Latvij# ir j#uzs#k diskusija par to, vai att$st$bas sadarb$bai ir j#novirza l$dzek&i no konkr!ta nodok&u ie)!mumu veida.

Jau (ogad priv#tais sektors konkursa k#rt$b# var!ja pretend!t uz att$st$bas sadarb$bai paredz!to finans!jumu, kas b"tu j#turpina, ievie(ot kontroles, uzraudz$bas un ietekmes nov!rt!juma pas#kumus. L$dz (im publisk# sektora finans!jums ir sp!l!jis &oti b"tisku lomu sa)!m!jvalstu infrastrukt"ru sak#rto(an#, t#d# veid# piesaistot priv#to sektoru. Taj# pa(# laik# varb"t tie(i priv#tajam sektoram b"tu j#veic infrastrukt"ras izb"ve partnervalst$s. Viet!j#s infrastrukt"ras att$st$ba var kalpot par priek(nosac$jumu priv#t# sektora iesaistei att$st$bas sadarb$bas projektos.

Kas sa,ems finans)jumu?

+rlietu ministrija ir veikusi iev!rojamu darbu, lai palielin#tu finans!jumu organiz#cij#m, kas str#d# ar att$st$bas sadarb$bas t!m#m, tom!r joproj#m ir daudz organiz#ciju, kur#m ir nepiecie(ams l$dzfinans!jums, lai $stenotu lielos Eiropas Komisijas projektus. T#pat ir nepiecie(ami finansi#li apjom$g#ki projektu konkursi, kuru m!r,is ir str#d#t partnervalst$s nabadz$bas un soci#l#s nevienl$dz$bas mazin#(anai. Ir j#atsak#s no „iez$m!t#s naudas principa” un j#&auj gan NVO, gan valsts iest#d!m, gan priv#tajam sektoram pretend!t uz konkursiem ar vien#diem nosac$jumiem, ievie(anas un atskait$(an#s principiem.

Lai gan Ekonomisk#s sadarb$bas un att$st$bas organiz#cijas Att$st$bas pal$dz$bas komiteja (OECD DAC) pie OAP &auj pieskait$t stipendijas studentiem no att$st$bas valst$m, b!g&u izmaksas donorvalst$s, par#du norakst$(anu u.c., (ie ieguld$jumi tie(# veid# neveicina partnervalstu att$st$bu un labkl#j$bu, t#p!c ($s izmaksas vai nu visp#r nevajadz!tu uzskait$t, vai t#m b"tu j#veido &oti maza da&a no kop!j# divpus!j# bud%eta.

Att$st$bas finans!jums ir saist$ts ar$ ar finans!jumu cit#s jomas, kas to tie(i ietekm!. Piem!ram, lauksaimniec$bas un fosilo kurin#mo subs$dij#m ir izm!r#ma negat$va ietekme uz lauksaimniec$bas sektoru partnervalst$s, t#p!c t#s b"tu nepiecie(ams p#rskat$t.

47

P)c k!diem principiem tiks p!rdal#ts finans)jums?

Latvijai past#v divas iesp!jas – tur!ties pie sav#m finansi#laj#m saist$b#m vai tiekties uz p!c iesp!jas liel#ku ieguld$to l$dzek&u atdevi, efektivit#ti un caursp$d$gumu. Latvija joproj#m nav pievienojusies Starptautiskajai att$st$bas pal$dz$bas caursp$d$guma iniciat$vai (IATI). Tas ir $pa(i b"tiski, jo Latvij# pieaug divpus!j#s att$st$bas sadarb$bas apjoms, bet nav vienotu standartu t#s efektivit#tes un nepiecie(am$bas izv!rt!(anai. L$dzek&i ir j#iegulda ilgtsp!j$gas att$st$bas veicin#(an#, l$dz ar to efektivit#te ir j#m!ra ne tikai k# IKP izaugsme, ir j#skat#s ar$ soci#lais, cilv!ku un dabas kapit#ls – cilv!ku un plan!tas labkl#j$ba ir j#liek pirmaj# viet#.

P!c iesp!jas liel#k# da&a att$st$bas sadarb$bas finans!juma ir j#novirza atkl#tiem konkursiem publiskajam, priv#tajam un nevalstiskajam sektoram. Procesam ir j#b"t skaidram un caursp$d$gam.

Nefinan+u l#dzek"i

Ir vair#kk#rt pier#d$ts, ka finans!juma ieguld$(ana att$st$bas projektos vien nenodro(ina ilgtsp!j$gu valstu att$st$bu. Arvien bie%#k uzman$ba tiek v!rsta uz nefinan(u l$dzek&u lomu att$st$bai labv!l$gu apst#k&u un vides nodro(in#(an# donoru un partnervalst$s. Ir svar$gi, lai topo(aj# att$st$bas ietvar# nefinan(u l$dzek&i tiek atz$ti par b"tiskiem efekt$vas att$st$bas sadarb$bas priek(noteikumu rad$(anai, nosakot jaunus starptautisk#s sadarb$bas r$c$bas standartus, un ANO dal$bvalstis ap)emtos str#d#t pie to godpr#t$gas ievie(anas.

Lai veicin#tu patst#v$gai att$st$bai labv!l$gu vidi, nepiecie(ams p#rskat$t past#vo(os tirdzniec$bas un invest$ciju jomu regul!jumus un l$gumus. Piem!ram, #rvalstu invest$ciju veicin#(anas un aizsardz$bas l$gumos j#pan#k, lai investora un valsts str$du risin#(anas meh#nismi nav labv!l$gi tikai #rvalstu investoriem, bet darbotos par labu viet!jiem investoriem un vald$b#m. Ir j#nodro(ina, lai jaunas invest$cijas neapdraud jau t# nereti mazaizsarg#tos viet!jos iedz$vot#jus – t#p!c invest$ciju un tirdzniec$bas politiku un l$gumu sagatavo(anas posm# ir j#ievie( ietekmes uz dzimumu l$dzties$bu, cilv!kties$b#m un vidi nov!rt!jumi. J#stiprina ar$ starptautisk# sadarb$ba nodok&u jom#, nov!r(ot nelikum$g#s finan(u pl"smas.

Efekt$vam finans!juma izlietojumam Latvij# un vis# Eirop# ir j#s#k iev!rot Lisabonas l$guma 208. punkt# noteiktos principus politiku saska)ot$bas att$st$bai (policy coherence for development - PCD). Tie paredz institucion#lo meh#nismu izstr#di un ievie(anu, kas liktu ES valst$m visas ar partnervalst$m saist$t#s politikas saska)ot ar ilgtsp!j$gas att$st$bas m!r,iem, ne&aujot ES valstu politik#m negat$vi ietekm!t partnervalstu att$st$bu. Vair#kas ES valstis jau izmanto PCD meh#nismus un ir ieviesu(as PCD monitoringa sist!mas. 0obr$d Latvij# v!l nav starpministriju meh#nismu politiku saska)o(anas att$st$bai nodro(in#(anai, t#di b"tu j#veido, k# ar$ b"tu j#iece& koordin!jo(#/uzraugo(# iest#de politiku ietekmes uz ilgtsp!j$gu att$st$bu izv!rt!(anai. B"tiski, lai PCD k# nefinan(u l$dzeklis tiek iek&auts post-2015 att$st$bas m!r,os.

Lai glob#laj# att$st$b# p#rvar!tu donoru-sa)!m!ju attiec$bu modeli, ir nepiecie(ams pan#kt vienl$dz$gu visu valstu iesaisti l!mumu pie)em(anas procesos starptautiskaj#s finan(u un politiskaj#s organiz#cij#s. Ir svar$gi ar$ veicin#t tehnolo*iju un zin#(anu p#rnesi starp valst$m, uz viet!j#m zin#(an#m balst$tas inov#cijas un kapacit#tes cel(anu un veido(anu par glob#lajiem procesiem un to ietekm!(anas iesp!j#m.

48

Visbeidzot, kvalitat$vu datu ieguve un anal$ze par finan(u pl"sm#m, invest$cij#m, cilv!ku un vides st#vokli donoru un partnervalst$s, un (#du datu publiska pieejam$ba ir b"tiska, lai uzraudz$tu un pl#notu glob#los un viet!jos att$st$bas procesus.

Latvijas Att$st$bas sadarb$bas pamatnost#dn!m beidzoties 2015. gad#, par jaunajiem m!r,iem b"tu j#izvirza darbs pie att$st$bas finans!(anas efektivit#tes nodro(in#(anas – ievie(ot gan caursp$d$gus finan(u, gan tos papildino(us nefinan(u l$dzek&us, piem!rojot att$st$bas universalit#tes principu un att$st$bas m!r$(an# iek&aujot gan ekonomiskos, gan soci#los un vides r#d$t#jus. B"tu apsveicami, ja ar$ Latvija no kop!j# att$st$bas sadarb$bas bud%eta uz)emtos novirz$t 0,15-0,20% vismaz#k att$st$taj#m valst$m.